Aptaujas liecina, ka šajās Eiroparlamenta vēlēšanās kreisajiem un zaļajiem klāsies slikti, ja veiksme būs labējo pusē, – Eiropas konservatīvo un reformistu jeb ECR grupa un galēji labējā ID – identitātes un demokrātijas – grupa varētu kļūt krietni ietekmīgākas.
"Ir reāls pieprasījums sabiedrībā pēc lielākas aizsardzības. Tradicionālās partijas īsti nav varējušas sevi parādīt kā ticamus drošības garantētājus. Tas gan nenozīmē, ka labējo partiju politiskais piedāvājums var šo drošību sniegt; ja paskatāties uz viņu dienas kārtību, – es nedomāju, ka viņi varēs piepildīt savus solījumus par drošību.
Bet tā viņi sevi parāda – mēs esam jūsu pusē, mēs jums sniegsim drošību, kas jums agrāk bija, bet tagad tās trūkst," norāda Ģentes Universitātes politekonomikas profesors, pētnieks Frančesko Nikoli.
Labējo lielākais ietekmes pieauguma drauds ir paši labējie, kas apvieno partijas ar dažreiz pretējiem uzskatiem. Galēji labējo grupa gan šonedēļ kļuva mazāka, jo no savām rindām izslēdza Vācijas galēji labējos AfD ("Alternatīva Vācijai"); iemesls – AfD biedri spiegojuši Ķīnas labā, pieņēmuši maksājumus no Krievijas un pēdējais piliens – AfD vadošais kandidāts paziņoja, ka nekad neteiks, ka "ikviens, kurš valkāja SS formas tērpu, automātiski ir noziedznieks". Marina Lepēna, kas uzstāja uz AfD izslēgšanu, vēlas panākt galēji labējo "normalizēšanu".
Taču joprojām starp labējiem ir gan Vladimira Putina atbalstītāji, gan Ukrainas atbalstītāji, gan Ķīnas draugi, gan ļoti asi Ķīnas kritizētāji, kā Anderss Vistisens, kurš pārstāv ID grupu priekšvēlēšanu laikā.
Uz jautājumu, vai Eiropai jāturpina militārā palīdzība Ukrainai, galēji labējo ID grupas vadošais kandidāts Anderss Vistisens atbildēja:
"Jā, ja viņi to var izdarīt esošā budžeta ietvaros. Man nepatīk ideja par Eiropas parāda palielināšanu. Tā ir problēma, jo Eiropas ekonomika apstāsies, ja kopēsim ASV vai Dienvideiropas modeli, kas palielina savu parādu katru reizi, kad negrib vēlētājiem izskaidrot – kāpēc mums vajag vairāk naudas."
Vistisens arī uzskata, ka nauda Ukrainai jāatrod, mazinot naudu citviet – un min divas jomas: kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas fondus.
Gadu desmitiem visu veidu politiskās partijas apvienoja spēkus, lai neļautu pie varas nonākt nacionālistiem un galēji labējiem. Taču tagad šis ugunsmūris ir sadrupis, daudzām tradicionālajām galēji labējām partijām "normalizējoties".
"Vairums pašreizējo galēji labējo partiju pirms 10 gadiem bija vairāk vai mazāk eiroskeptiskas, tām bija daudz ekstrēmāki viedokļi. Daļēji šīs pārmaiņas veicināja tas, ka viena no tām – Itālijas partija, ko vada Dzordžija Meloni –, nonāca pie varas un tur ir bijusi diezgan veiksmīga,"
uzskata profesors Nikoli.
Piecās Eiropas Savienības valstīs — Itālijā, Ungārijā, Čehijā, Slovākijā un Somijā — valdībā ir labējās vai galēji labējās nacionālistu partijas.
Daudzviet – pat neesot valdībā – labējie un galēji labējie ir vispopulārākā partija, kā Marinas Lepēnas partija Francijā, Gerta Vildersa Brīvības partija Nīderlandē, arī Beļģijā, Austrijā, Nacionālā apvienība Latvijā. Vai arī otra populārākā partija kā "Alternatīva Vācijai" Vācijā, "Likums un taisnīgums" Polijā, Konservatīvā tautas partija Igaunijā.
Ja nākamajā Eiroparlamentā galēji labējo politiskā grupa un konservatīvā grupa (ļoti hipotētiski) nolemtu strādāt kopā, tad šāda galēji labējā supergrupa būtu otra lielākā un tātad ietekmīgākā.
