«Aizveries un baudi filmu!» Video kompresijas tehnoloģiju «granddāma» Marta Karčeviča

Ja jums ir televizors, planšete vai kaut mobilais telefons, visticamāk, jūs lietojat Martas Karčevičas izgudrojumus. Poļu matemātiķe Karčeviča ir viens no būtiskākajiem aizkadra cilvēkiem video kompresijas tehnoloģiju laukā. Viņas kontā ir vairāk nekā 130 patentētu izgudrojumu, kas šodien mums ļauj skatīties „Netflix”, „Youtube” un citus video straumēšanas pakalpojumus augstā izšķirtspējā. Bet Karčeviča uzskata – līdz ideālam video attēlam vēl ejams tāls ceļš.

«Aizveries un baudi filmu!» Video kompresijas tehnoloģiju «granddāma» Marta KarčevičaMāra Rozenberga

    Viss esot sācies ar skolas matemātikas olimpiādēm dzimtajā Polijā. Matemātika bija vienīgais, kas man pa īstam padevās, tādēļ izvēle par labu matemātikas studijām bija loģiska, saka Marta Karčeviča.

    Uzvaras valsts olimpiādēs Karčevičai ļāva saņemt „Nokia” grantu studijām Somijā. Viņa mācījās signālu un attēlu apstrādi, un tā radās interese par video kompresiju – proti, kā „saspiest” video failus pēc iespējas mazākus, lai tos ātri un viegli varētu pārsūtīt. Bija 90.gadu vidus. Video tehnoloģijas uzņēma apgriezienus.

    „Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Vienīgais pastāvošais video standarts bija MPEG-2. Bija skaidrs, ka esam pašā ceļa sākumā un ir plašs lauks, kur izvērsties, lai šo tehnoloģiju uzlabotu. Tagad šajā jomā strādāju jau vairāk nekā 20 gadu,” stāsta Marta Karčeviča. Pirmos desmit viņa pavadīja somu „Nokia”, tagad ir Amerikas telekomunikāciju aprīkojuma milža „Qualcomm Technologies” tehnoloģiju viceprezidente.

    „Mūsu jaunākajam video kodekam vajag mazāk nekā piekto daļu no joslas platuma, kāds bija vajadzīgs laikā, kad es tikko sāku strādāt. Acīmredzami esam panākuši diezgan lielu progresu,” viņas balsī jaušams lepnums.

    Video kodeks, ko Akadēmiskā terminu datubāze piedāvā latviskot arī kā „saspiedatspiedēju”, ir ierīce vai programmatūra, kas video failu saspiež un pēc tam atgriež tuvu sākotnējai kvalitātei. Visi šie video kodeki ir pilni ar Martas Karčevičas algoritmiem.

    „Esmu piedalījusies divu video kompresijas standartu – AVC un HEVC – izstrādē. Ja skatāties „Netflix”, „Youtube”, jums pieder televizors, planšete vai mobilais telefons, visticamāk, jūs izmantojat vienu no šiem standartiem,” pasmaida Karčeviča. Un šī nu reiz ir joma, kur ir jāgrib ne vien tikt pie rezultāta, bet arī izbaudīt problēmu risināšanas procesu.

    „Jārēķinās, ka nāksies izmēģināt desmit lietas un varbūt tikai viena no tām strādās. Tāpēc ir jāpatīk arī šiem nemitīgajiem mēģinājumiem. Bet man ir svarīgi, ka mani izgudrojumi cilvēkiem tiešām noder. Es negribētu nodarboties ar kaut kādiem eksotiskiem pētījumiem, par ko neviens tā arī neuzzina. Savu darbu es varu izskaidrot pat mammai: zini, tajā televizorā, ko tu nopirki, ir manis izstrādātais video kodeks. „Ā, jā, nu to es it kā saprotu,” mamma atbild,” stāsta Karčeviča.

    Bet gadiem ilgajam darbam pie video kompresijas risinājumiem ir arī blakusefekti. Martai mājās ir tikai ļoti augstas izšķirtspējas video tehnoloģijas, un filmu skatīšanās kopā ar draugiem mēdzot pārvērsties par murgu.

    „Es visu laiku ievēroju attēla kropļojumus, kas radušies video kompresijas dēļ. Citi tos nepamana, bet es mēdzu šausmināties. Un tad man saka: vai tu nevarētu, lūdzu, beidzot aizvērties un izbaudīt filmu?” sirsnīgi smejas poļu zinātniece.

    Lai gan 20 gados nozare ir attīstījusies milzu soļiem, Marta Karčeviča ir pārliecināta – video kodeku attīstībā vēl ir tālu, kur augt.

    „Pašlaik, pat vēl pirms video tiek saspiests, tas pilnībā neataino realitāti. Piemēram, ne visas krāsas, ko mēs dzīvē redzam, ir redzamas video. Varbūt tikai kādi 40%. Attīstās gan displeju un kameru tehnoloģijas, gan kontrastu līmenis, ko iespējams attēlot. Nezinu, kā Eiropā, bet Amerikā bija ļoti daudz sūdzību par vienu no pēdējām „Troņu spēles” sērijām, kur daļa darbības notika tumsā. Cilvēki sūdzējās, ka nevar saskatīt detaļas. Filmas veidotāji atbildēja, ka visas detaļas tur ir, tikai tehnoloģija vēl nav tiktāl attīstījusies, lai video ekrānā to visu varētu saredzēt,” viņa min piemēru.

    Taču attīstība notiekot daudz ātrāk, nekā Karčeviča savulaik cerējusi. Kompresijas standartus tagad izmanto video lejuplādei, straumēšanai, video zvaniem un pat video spēlēm. Un, jo vairāk cilvēku kaut ko lieto, jo ātrāk tas attīstīsies, uzsver zinātniece.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti