Valsts atbalsts sakrālā mantojuma glābšanai - nepietiekams un neparedzams

Latvijas sakrālajam mantojumam 2018.gads bija īpašs – baznīcu atjaunošanā bija reta iespēja ieguldīt vairāk nekā četrus miljonus eiro no valsts budžeta. Lielākā daļa bija vienreizēji piešķīrumi, bet miljonu eiro veidoja jaunā Sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Par šo naudu pērn saglābti vairāki kritiskā stāvoklī esošu baznīcu jumti, vēl citiem dievnamiem izstrādāti restaurācijas projekti. Taču šogad sakrālā mantojuma programmā naudas vairs nav.

Sakrālā mantojuma finansēšanas likumu izstrādāja pirms diviem gadiem ar mērķi sakārtot atbalstu baznīcu glābšanai, kas iepriekš bija atkarīgs no „deputātu kvotām”. Pirmajā gadā tam atvēlēja miljonu eiro. 

Baznīcu saglābšanai pietrūkst naudasMāra Rozenberga

    Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas pārstāvis Jānis Balevičs pastāstīja, ka pretendentus atbalstam izraudzījās galvenokārt pēc glābšanas darbu neatliekamības.

    „Galvenais kritērijs – protams, tie ir glābšanas projekti," teica Balevičs. "Tie ir lieli projekti. Jo, kā mēs saprotam, cilvēku skaits draudzēs samazinās, bet jumtu platība paliek tāda pati. Šeit kā piemēru varam minēt Līksnas baznīcu un Liepājas Svētā Jāzepa baznīcu, kur tika atjaunots jumts vai būtiska tā daļa.”

    Desmit katoļu dievnami pērn saņēmuši kopumā 300 tūkstošu eiro atbalstu.Teju pusmiljonu piešķīra Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai,

    kam pieder vairāk nekā puse no visiem Latvijas dievnamiem ar pieminekļa statusu. Lielākie darbi – nomainīts Pļaviņu baznīcas jumts un trešā daļa no Liepājas Lutera baznīcas jumta – visam nepietika. Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atzīst – vajadzību saraksts joprojām ir ļoti garš.

    „Mums tajā sarakstā ir tuvu pie simt dievnamu un dažādu vajadzību. Un tās ir tikai lielākās glābšanas vajadzības – jumti, torņi, fasādes," pastāstīja Ganiņš. "Daudz kur arī iekšā ir interjeru un dažādu mākslas vērtību glābšana, ko mēs šobrīd pat vēl neliekam sarakstā."

    Par 218 tūkstošiem eiro atbalstīti arī seši Pareizticīgās baznīcas objekti –

    tai skaitā Ventspilī, Liepājā, Skujenē. Bet desmit tūkstošus eiro izpētei un atjaunošanas projektēšanai saņēma Anglikāņu baznīca. Tās vienīgais dievnams Rīgā apmeklētājiem šovasar ir slēgts, jo no padomju laikos liktajiem griestiem krīt apmetums, teica bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga. 

    Anglikāņu baznīca

    "Paldies Dievam, no glābšanas programmas [Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programma] šogad saņēmām naudiņu, lai vienu daļu varētu restaurēt, par ko esam vienreizēji pateicīgi," situāciju raksturoja Jēruma-Grīnberga. "Bet par pašu līdzekļiem pārējiem griestiem, ko vēl nevarēsim atļauties restaurēt, pārvilksim tīklu pāri. Ceram, ka līdz rudenim varēsim daļu restaurēt un pārējais vismaz būs droši.”

    Bet visas baznīcas atjaunošanai vajadzētu pusmiljonu eiro. Līdzīgs stāsts ir daudziem dievnamiem – vēsturisko celtņu vajadzības desmitiem reižu pārsniedz pieejamo atbalstu, bet draudžu rocība ir maza. Un arī jaunajā Sakrālā mantojuma atbalsta programmā finansējums nav paredzams. Pērn bija miljons, šogad nav necik, nākamgad sola 500 tūkstošus. Tas nav pieņemami, norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis.

    „Mēs nevaram būt apmierināti par to, kur esam," teica Dambis. "Šogad finansējumā ir absolūta nulle, un tas parāda politiķu attieksmi. Protams, ir naudas grūtības, ir citas aktualitātes. Bet, manuprāt, sakrālajam mantojumam katru gadu būtu jāatvēl vismaz viens miljons eiro kā absolūtais, absolūtais minimums.” 

    Pērnā gada uzrāviens baznīcu atjaunošanā uzrādījis arī citas problēmas – pieredzējušu amatnieku trūkumu, draudžu neprasmi sagatavot dokumentāciju, projektētāju pieredzes trūkumu un būvnieku reizēm paviršo attieksmi pret kultūras mantojumu. Tomēr pieminekļu sargi uzsver, ka tas viss ir labojams, ja vien atbalsts atkal neapsīks. Taču šogad valsts maciņā baznīcu atjaunošanai ir tikai 207 tūkstoši eiro.

    Dizains un arhitektūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti