Apaļu nedēļu pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei, tā preses konferencē raudzīja skaidrot radušos krīzi sabiedriskajā medijā. Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne atzina, ka darbinieki jau 10 gadus kopš krīzes strādā samazinātā sastāvā un pastāvīgā pārslodzē. Ziņu dienestu vien pēdējā gadā pametuši 11 žurnālisti, galvenokārt labāk apmaksātu darbu dēļ. Vidējā mēnešalga Latvijas Radio ir 1024 eiro pirms nodokļu nomaksas.
„Ko mēs šobrīd ļoti sagaidām no valdības? Primāri mēs sagaidām lēmumu par atalgojuma palielināšanu nākamajā gadā kopumā par gandrīz miljonu eiro. Mēs gribam atalgojuma palielinājumu satura veidotājiem par 20% un pārējiem vidēji par 8%, izņemot IT darbiniekus, kam arī ir augstāks [palielinājums],” sacīja Klapkalne.
Lai gan trīs korespondentu trūkuma dēļ Latvijas Radio Ziņu dienestam vasaras režīmā jau nācies samazināt programmas „Pusdiena” garumu par 15 minūtēm, valde un arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nepieļauj turpmāku satura samazinājumu un cer „aizlāpīt caurumus” ar ārštata darbiniekiem.
“Nedomāju, ka mēs varam atļauties strādāt ar samazinātu saturu arī ar 1.septembri,” sacīja Klapkalne.
Viņa skaidroja, ka šāds risinājums būtu saistīts ar ierobežojumu apmaksāt štata darbinieku darbu no radio pašu ieņēmumiem, piemēram, no reklāmas.
Naudas trūkst arī tehnoloģijām un pašai ēkai. Kā nodzēst ugunsgrēku tūlīt, padomes pārstāvim Patrikam Grīvam atbildes nebija. Viņš atkārtoja padomes jau iepriekš pausto: „Būtiskākais, uz ko mums kopīgi jāiet, ir nopietna investīciju programma, kas tiek ieguldīta sabiedriskajos medijos. Šī programma ir gadiem, un mūsu pozīcija ir, ka visam finansējumam, kas ir sabiedriskajiem medijiem, ir jābūt piesaistītam iekšzemes kopproduktam. Pašreiz abi sabiedriskie mediji kopā saņem ap 27 miljoniem eiro. Ja mūsu pieteikums piesaistīt pie IKP būtu 0,2%, tad šis finansējums izaugtu līdz 60 miljoniem eiro.”
Grīva atzina, ka Ziņu dienesta darbinieku izteiktā neuzticība valdei ir vērtējama arī kā valdes komunikācijas problēma. Atkāpties valde negrasās, bet ar mērķi nogludināt asumus starp Latvijas Radio vadību un korespondentiem, lemts no radio budžeta maksāt mediatoram ar aptuveno likmi no 35 līdz 70 eiro stundā. Trīs cilvēku lielā valde arī aizstāvēja lēmumu piesaistīt divus štata padomniekus infrastruktūras un stratēģijas jautājumos, kuru algas ir starp diviem un trīs tūkstošiem eiro.
Lēmums par papildu finansējumu sabiedriskajam radio tagad ir valdības un Saeimas rokās. Par mediju nozari atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) raidījumā „Krustpunktā” norādīja, ka radio darbinieku ultimātus neatbalsta, taču ir gatavs cīnīties par papildu naudu,
„Kultūras ministrija noteikti pieprasīs papildu finansējumu medijiem. Mēs jau to esam izdarījuši, tas ir pilnīgi skaidrs. Tikpat skaidrs, ka mans politiskais spēks mani atbalstīs. Taču es gribu redzēt pēc tam arī pārējos politiskos spēkus, kuri šobrīd, šajā raidījumā apsolījās atbalstīt, es gribētu redzēt reālo darbību, kad mēs nonāksim pie konkrētiem skaitļiem,” sacīja ministrs.
Kā Latvijas Radio rīkosies, ja naudu algu palielinājumam nākamgad nepiešķirs, konkrētas atbildes pagaidām nav ne medija vadībai, ne uzraugam.
KONTEKSTS:
10. jūlijā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, norādot uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.
Vēlāk neuzticības izteikšanai pievienojās arī Latvijas Radio arodbiedrība. Tā arī atgādināja, ka nav atsaukta pirms diviem gadiem izteiktā neuzticība NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam.
Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Vēlāk valde pieprasīja steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pašlaik neredz pamatu atlaist radio valdi. Par mediju politiku atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda.
Politiķi atzīst, ka sabiedriskie mediji ir turēti finansiāla bada režīmā, taču drīzu risinājumu informatīvās telpas stiprināšanai nevar nosaukt.
