Apģērbu industrija tiek uzskatīta par otro lielāko vides piesārņotāju pasaulē. Industrijai bieži pārmet dabas piesārņošanu ar kokvilnas audzēšanā un apģērbu ražošanas procesā izmantotajām ķimikālijām, dzeramā ūdens resursu izšķiešanu, ražošanas izvietošanu Āzijas valstīs, kur apģērbu ražošanā nodarbinātie reizēm spiesti strādāt necilvēcīgos apstākļos. Uz vides aizstāvju pārmetumiem daļa lielo ražotāju reaģējuši, ieviešot apģērbu atpakaļsavākšanas sistēmas.
Autora ziņas
Iespējams, jau no nākamā gada daudzbērnu ģimenes, kā arī mazturīgie un trūcīgie iedzīvotāji varēs brīvi izvēlēties, no kura elektroenerģijas tirgotāja iegādāties elektrību. Patlaban izvēles iespējas ir ierobežotas – elektroenerģijas piegādes tā dēvētajiem aizsargātajiem lietotājiem nodrošina „Latvenergo”. Tas, vai šī sistēma mainīsies, ir atkarīgs no Saeimas deputātiem.
Daudzās Eiropas valstīs pilnā sparā norit gatavošanās 5G telekomunikāciju tīklu izbūvei. Investīcijas 5G tīklos plāno arī Latvijā strādājošie telekomunikāciju operatori – jau notikušas pirmās frekvenču izsoles. Ņemot vērā vērienīgos attīstības plānus, aktuāls kļuvis jautājums par to, cik uzticama ir Ķīnas tehnoloģiju kompānija „Huawei”, kas ir viens no vadošajiem telekomunikāciju infrastruktūras tehnoloģiju ražotājiem pasaulē. Vairākas valstis jau paziņojušas, ka „Huawei” liegs līdzdalību 5G tīkla ieviešanā šajās valstīs.
Pašlaik vēl grūti prognozēt, cik smagas būtu sekas, ja Latvija nespēs izpildīt "Moneyval" rekomendācijas un tiks iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. To trešdien, 16. janvārī, atbildot uz Saeimas Budžeta komisijas deputātu jautājumiem, atzina banku intereses pārstāvošās Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
Kopš 2017. gada 1. oktobra būvlaukumos ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, kurā jāreģistrē ne tikai konkrētajā būvlaukumā nodarbinātie būvnieki, bet arī ikviena cita persona, kas tajā uzturas. Šī prasība attiecas uz visiem objektiem, kuros paredzamās būvdarbu izmaksas pārsniedz vienu miljonu eiro. Šodien valdība uzklausīja pirmo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts darba inspekcijas secinājumiem, kas iegūti, pārbaudot elektroniskās darba uzskaites sistēmas ieviešanu.
Drošības apsvērumu dēļ termiņuzturēšanās atļaujas zaudējuši vairāki desmit pieprasītāju, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati.Lielākoties tas noticis, jo pastāvējušas aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, taču vairākos gadījumos atļaujas atteiktas, jo radušās bažas, ka atļaujas pieprasītājs var tikt izmantots ārvalstu specdienestu aktivitātēs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) secinājusi, ka maksātnespējīgā akciju sabiedrība „Tosmares kuģu būvētava” nav savlaicīgi iesniegusi 2017. gada revidēto pārskatu un sagatavojusi 2018. gada finanšu informāciju. Tāpat uzņēmums, kuram aizvadītā gada 9. augustā tiesa pasludinājusi maksātnespēju, nav izpildījis prasības par iekšējās informācijas atklāšanu.
Atkal saasinājušās attiecības farmācijas kompānijas "Olainfarm" akcionāru – Valerija Maligina mantinieču starpā. Pēc šā gada sākumā notikušajām izmaiņām "Olainfarm" lielākā akcionāra – savulaik Maliginam piederējušā uzņēmuma "Olmafarm" valdē līdzšinējā "Olmafarm" valdes locekle un "Olainfarm" padomes locekle Irina Maligina tās apstrīdējusi Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram, kā arī vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tikmēr Maligina meita Nika Saveļjeva un bijusī sieva Signe Baldere-Sildedze piektdien, 11. janvārī, izplatījušas paziņojumu, kurā pašreizējai "Olainfarm" valdei pārmet akcionāru sapulces tīšu novilcināšanu līdz likumā noteiktajam maksimālajam termiņam.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašerdens (“Jaunā Vienotība”) kļuvis par pirmo aizejošās valdības ministru, kam izdevies izturēt neuzticības balsojumu Saeimā. Tā kā Saeima atbalstīja pieprasījumus Māra Kučinska valdības finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un veselības ministrei Andai Čakšai no Zaļo un Zemnieku savienības, nav izslēgts, ka parlamenta darba kārtībā vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas var nonākt jautājums par neuzticības izteikšanu vēl kādam ministram.
Saeima ceturtdien, 10.janvārī, vienbalsīgi atbalstīja vairāku deputātu pieprasījumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu un nolēma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31.marta. Par šo jomu atbildīgā EM iepriekš rosināja no OIK atteikties pēc trim gadiem – no 2022.gada.
Pēc aizvadītā gada nogalē piedzīvotā gadījuma, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā no garā klepus nomira zīdainis, kurš nebija savlaicīgi vakcinēts pret šo infekcijas slimību, vairāki vecāki aktualizējuši jautājumu par vakcīnu pieejamību ģimenes ārstu praksēs. Janvāra sākumā ar Latvijas Radio sazinājās arī kāda četru bērnu mamma, kuras jaunāko bērnu novembrī vajadzējis vakcinēt pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām, taču vakcīna nav bijusi pieejama.
Diskusijas par nepieciešamību vakcinēties uzvirmo ik reizi, kad mediķu uzmanības lokā nonāk gadījumi, kad kāds smagi saslimst vai mirst no slimībām, pret kurām iespējams vakcinēties. Šis jautājums satrauc arī jaunos vecākus. Tikmēr mediķi uzsver - pat ja slimību izdodas likvidēt, ir svarīgi turpināt vakcinēties. Turklāt vecāki nereti baidās no vakcīnu blakusparādībām, nezinot, ko nozīmē pati slimība.
Pieaugot digitālās ekonomikas apgrozījumam, arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par tehnoloģiju kompāniju maksātajiem nodokļiem. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē atbalstījis ieceri ar nodokļiem apliekamajos ienākumos iekļaut arī ieņēmumus, kas gūti, veidojot un piegādājot digitālo saturu. Tikmēr atsevišķi eksperti norāda, ka, tā kā vairums lielo tehnoloģiju kompāniju ir bāzētas ārpus Eiropas Savienības, jautājums par digitālā sektora uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem ir jārisina plašākā mērogā.
Arvien nav zināms, kad “Pasažieru vilciens” varēs noslēgt līgumu par jauno elektrovilcienu piegādi. Aizvadītā gada pēdējā darba dienā Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicēts iesniegumu izskatīšanas komisijas starplēmums, ar kuru termiņš galīgā lēmuma pieņemšanai ir pagarināts līdz šā gada 25. janvārim.
Lielākā daļa eirozonas valstu jau šomēnes pārtrauks jaunu 500 eiro banknošu emitēšanu, savukārt Vācija un Austrija šādu banknošu emitēšanu pārtrauks šā gada aprīļa nogalē. Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumu par 500 eiro banknošu emitēšanas pārtraukšanu pieņēma jau 2016. gadā.
Jau pēc dažām dienām – no 1. janvāra - mainīsies transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likme automašīnām, kas pirmo reizi reģistrētas pēc 2008. gada 31. decembra. Nodokļa apmērs būs atkarīgs no CO2 izmešu daudzuma. Automašīnām, kuru motora tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus, vēl tiks piemērots 300 eiro liels papildu nodoklis.
2018. gads aizvadīts ne tikai simtgades, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora meklējumu zīmē. Šā gada martā negaidīti mūžībā aizgājušās Ilzes Cīrules pēcteci nācās meklēt pat divos konkursos. Otrā konkursa gaitā īpaša vērība tika pievērsta pretendentu reputācijai un par piemērotāko no 23 kandidātiem tika atzīta Ieva Jaunzeme. Patlaban viņa ir Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja.
Reaģējot uz riskiem, ko rada kompensējamo medikamentu reeksports, varētu tikt noteikti kritēriji, kas ierobežotu reeksportu gadījumos, kad pastāv risks zāļu pieejamībai Latvijā. Valsts zāļu aģentūra nesen sākusi sarunas ar medikamentu lieltirgotājiem par operatīvāku pieeju datiem par zāļu pietiekamību.
Vairāk nekā 100 miljonus eiro liela pašvaldības dotācija, astoņi tramvaju, 17 trolejbusu un vairāk nekā pussimts autobusu maršrutu. Vairāk nekā 4000 darbinieku. Šie ir skaitļi, kas raksturo pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme". Tomēr to raksturo arī miljonus vērti iepirkumi, skaļi korupcijas skandāli un tiesvedības.
Elektronisko sistēmu ražotājs „HansaMatrix” kļuvis par pirmo privāto kompāniju Latvijā, kas saņems Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējumu. Šis fonds ir viens no tā dēvētā Junkera plāna elementiem. Eiropas Investīciju bankas starpniecību piešķirto finansējumu – 10 miljoni eiro – plānots ieguldīt jaunu produktu, tostarp 3D attēlu ekrānu tehnoloģijas izstrādē.
Jaunajai valdībai jāvelta visas iespējamās pūles un resursi, lai izpildītu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padomes „Moneyval” rekomendācijas, piektdien uzsvēra Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Viņa brīdina, ka nokļūšana „Moneyval” pelēkajā sarakstā nozīmētu nopietnus riskus tautsaimniecībai. Tā samazinātu investoru interesi par iespējām ieguldīt Latvijas ekonomikā.
Iespējams, jau no nākamā gada 1. februāra nekustamā īpašuma mākleru darbību regulēs īpašs likums. Tas noteiks, ka mākleriem – gan fiziskām, gan juridiskām personām - ir jāreģistrējas īpašā reģistrā, kā arī jāveic klientu izpēte. Saeima ceturtdien, 13. decembrī, atbalstīja attiecīgā likumprojekta pārņemšanu no iepriekšējā parlamenta.
Darba likuma grozījumi, kas ļautu mazāk maksāt par virsstundām gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās noteic, ka minimālā alga attiecīgajā nozarē ir būtiski lielāka par valstī noteikto, tomēr netiks izskatīti iepriekš noteiktajā termiņā. Sākotnēji jaunās Saeimas deputāti bija apņēmības pilni grozījumus pieņemt līdz jaunajam gadam, taču šodien tie tika izslēgti no plenārsēdes darba kārtības.
Šis gads kļuvis par īstu pārbaudījumu gadu Latvijā strādājošajām bankām. „ABLV” banka, kas vēl pērn gozējās lielāko banku saraksta galvgalī, ir sākusi pašlikvidācijas procesu, strauju nerezidentu noguldījumu aizplūšanu piedzīvojušas vairākas citas bankas, kas ilgus gadus specializējušās tieši NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzības) izcelsmes klientu apkalpošanā. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam „Moneyval” Latvijai noteikusi pastiprinātas kontroles režīmu un izdevusi vairākas rekomendācijas, kuru neieviešana draud ar nonākšanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Kopš šā gada vasaras Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu vada Ilze Znotiņa.
Latvijā līdz 2023. gadam publiskajā iepirkumā atlasīs uzņēmumus, kuri veiks tehniskās apskates. To paredz otrdien, 11. decembrī, valdības apstiprinātais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē". Konkurences padome (KP) iepriekš minēto ieceri neatbalsta, norādot, ka tā neatrisina jau iepriekš konstatētās tirgus nepilnības.