Dienas notikumu apskats

Partijas pārsteigtas par "Attīstībai/Par!" ierosinājumu apspriest Kariņa kandidatūru

Dienas notikumu apskats

Saeima lēmumu par finansējumu septiņām internātskolām atliek par nedēļu

Konkurences padome kritizē valdības izraudzīto tehnisko kontroļu tirgus brīvlaišanas veidu

Pretēji Konkurences padomes iebildēm tehnisko apskašu veicējus no 2023. gada meklēs iepirkumā

Latvijā līdz 2023. gadam publiskajā iepirkumā atlasīs uzņēmumus, kuri veiks tehniskās apskates. To paredz otrdien, 11. decembrī, valdības apstiprinātais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē". Konkurences padome (KP) iepriekš minēto ieceri neatbalsta, norādot, ka tā neatrisina jau iepriekš konstatētās tirgus nepilnības.

ĪSUMĀ:

  • CSDD jau pakāpeniski nodod tehniskās kontroles funkciju akreditētiem uzņēmumiem.
  • Uzņēmumus, kuri veiks tehniskās apskates, izraudzīs publiskajā iepirkumā.
  • CSDD uzskata, ka svarīgākais ir nevis klienta ērtums, bet tehniskās apskates kvalitāte.
  • KP iebilst, ka iepirkums konkurenci neveicina, un rosina noteikt akreditācijas kritērijus, iepirkumu nerīkojot.

Ministrijā informēja, ka, pēc informatīvajā ziņojumā paustā, vairāk nekā 20 gados Latvijā izveidoto tehniskās apskates sistēmu ir atzinīgi novērtējuši gan ārvalstu speciālisti, gan arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klienti. Saskaņā ar šo sistēmu tehniskā apskate ir valsts noteikto transportlīdzekļu īpašnieku pienākumu izpildes kontrole, kuras viena no būtiskajām sastāvdaļām ir transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa pārbaude. Lai padarītu tehniskās apskates procesu efektīvāku un tā uzraudzību objektīvāku, CSDD jau pakāpeniski nodod tehniskās kontroles funkciju akreditētiem uzņēmumiem, kas tiks pabeigta līdz 2020. gada 1. janvārim. 

Savukārt CSDD kā atbildīgā institūcija arī turpmāk uzraudzīs un kontrolēs visus tehniskās apskates sniegtos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka tehniskās apskates stacijās kā līdz šim tiks nodrošināta procesu video novērošana, sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzraudzība, tehnisko apskašu rezultātu analīze vienotā datu sistēmā un tehniskās apskates darbinieku apmācība un zināšanu pārbaude. 

Līdz 2023. gadam atlasīs uzņēmumus, kuri veiks tehniskās apskates. Tiem būs jānodrošina noteiktas prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam, kā arī darbinieku kvalifikācijai un kompetencei.

Ministrijā uzskata, ka publisko iepirkumu principu piemērošana padarīs caurskatāmu un objektīvu uzņēmēju ienākšanu tehniskās apskates pakalpojuma tirgū un veicinās privāto komersantu iesaisti saimnieciskajā darbībā. Iepirkuma mērķis būs nodrošināt objektīvu transportlīdzekļu tehniskās kontroles veikšanu, vienlaikus klientam nodrošinot labāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. 

CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks,  jautāts, kas tiks ņemts vērā, vērtējot pretendentus publiskajos iepirkumos, kurus plānots organizēt 2021. gadā, teica: "Tas noteikti būtu izstrādāts biznesa plāns, plāns, kā to realizēt, tātad - finanšu pieejamība, kā piesaistīs atbilstošas kvalitātes personālu un, neapšaubāmi, arī cena par pakalpojumu."

CSDD valdes loceklis uzstāja, ka automašīnu tehniskā stāvokļa kontroļu patiesie klienti nebūt nav spēkratu īpašnieki.

"Šeit nav klasiskais tirgus, kad transportlīdzekļa īpašnieks, kas brauc uz šo apskati, ir klients, kuru interesē labākas kvalitātes un lētāks pakalpojums. Protams, viņu interesē lētāka cena, bet arī iziet vieglāk cauri.

Savukārt valsti interesē, lai apskates būtu objektīvas, labā kvalitātē, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību, aizsargājot cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu.

Tieši valsts ir tā, kas pērk šo pakalpojumu no tehnisko kontroļu tehniskajiem izpildītājiem," uzsvēra Aksenoks.

SM, izvērtējot visus juridiskos un praktiskos apstākļus, uzskata, ka Latvijā ar Ceļu satiksmes likumu noteiktā tehniskās apskates veikšana speciāli akreditētajos uzņēmumos (tā sauktā test-only sistēma) ir saglabājama arī turpmāk, jo tā pilnībā atbilst Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un tiek piemērota vairumā ES dalībvalstu. Tādējādi ministrijā uzskata, ka informatīvajā ziņojumā norādīto pasākumu izpilde ļaus sekmīgi ieviest direktīvu 2014/45/ES, pakāpeniski attīstīt tehniskās apskates pakalpojumu, vienlaicīgi saglabājot transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati kā būtisku mehānismu ceļu satiksmes drošībai.

Konkurences padome rosina noteikt akreditācijas kritērijus un nerīkot iepirkumu

Savukārt KP ministrijas ieceri neatbalsta, norādot, ka padome jau šī gada jūlijā bija sagatavojusi ziņojumu "Konkurences ierobežojumi transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā", kur KP konstatēja būtiskus konkurences ierobežojumus transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā Latvijā, kā arī saskatīja CSDD rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma  dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas - pazīmes. 

KP informēja, ka ministrijas piedāvātais risinājums faktiski saglabās līdzšinējo sistēmu, kur tirgū nepastāv konkurence starp tehniskās kontroles uzņēmumiem, kā arī turpinās ierobežot patērētāju izvēles iespējas.

"Iepirkums ir tas, kas konkurenci absolūti likvidē. Te ir pretruna. CSDD iziešana no tirgus ir atbalstāma, jo CSDD ir uzraugošā iestāde un nevar pati darboties šajā tirgū. Bet iepirkums nav konkurenci veicinošs. Tas nozīmē, ka būs atkal viens pakalpojuma sniedzējs reģionā, ka autovadītājiem atkal būs jābrauc lieli attālumi," skaidroja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa ir pārliecināta, ka valdības atbalstu guvušais risinājums neveicinās nedz cenu samazināšanos, nedz jaunu spēlētāju ienākšanu šajā tirgū, nedz tehnisko kontroļu pakalpojuma pieejamību.

"Ko nozīmē iepirkums? Jūs redzat no šī ziņojuma, cik būs pakalpojumu sniedzēju, kādos reģionos, kādā veidā iegūs autovadītāji no tā, ka varētu būt konkurence starp akreditētajiem pakalpojuma sniedzējiem? Kur ir tā sakārtotā sistēma, par kuru mēs šobrīd lemjam? Tas ir kā pirkt kaķi maisā," viņa uzsvēra.

Juridiski pašlaik CSDD ziņā ir automašīnu tehniskās kontroles Rīgā un Tukumā, taču praksē direkcija ir līdzīpašnieks arī četrās komercsabiedrībās, kas patlaban nodrošina tehniskās kontroles dažādos Latvijas reģionos. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks otrdien vēl nespēja atbildēt uz jautājumu, vai pēc tirgus brīvlaišanas CSDD arvien būs šo uzņēmumu līdzīpašnieks, - tas esot valdības jautājums.

KP uzskata, ka akreditācijas kritēriju noteikšana, nerīkojot iepirkumu, ļautu atvērt tirgu daudz agrāk,

tādējādi izzinot potenciālo tehniskās kontroles veicēju gatavību un interesi sniegt šo pakalpojumu, kā arī tālāk nododot patērētājiem ieguvumus no konkurences.

Piemēram, automašīnu īpašniekam sniedzot iespēju izvēlēties pieejamāko pakalpojuma sniedzēju, ietaupīt laika un naudas resursus. Tāpat uzņēmēji, konkurences mudināti, ir ieinteresēti piedāvāt savu pakalpojumu par konkurētspējīgām cenām un augstākā kvalitātē, tādējādi ikdienas darbā ieviešot patērētājiem draudzīgas inovācijas, piemēram, iespēju pakalpojumam pieteikties elektroniski vai tiešsaistē vērot aktuālās rindas pie apskates punktiem. 

KP ieskatā, informatīvajā ziņojumā sniegtais pamatojums nav pietiekošs, lai Ministru kabinets varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tehniskās apskates sistēmas pilnveidošanu, tāpēc būtu nepieciešama plašāka politikas plānošanas dokumenta izstrāde, kurā tiktu salīdzināti iespējamie tehniskās apskates sistēmas modeļi, lai nodrošinātu transportlīdzekļu īpašniekiem maksimāli izdevīgāko risinājumu. 

KP uzskata, ka Latvijas patērētājs nav pelnījis jau vairāk nekā 20 gadu monopola apstākļos būtiski pārmaksāt par Eiropas Savienībā ierobežojošākās tehniskās apskates sistēmas uzturēšanu. Tikai pastāvot objektīvām un stingrām akreditācijas prasībām, pēc kuru izpildīšanas tirgus dalībnieks iegūs tiesības darboties tehniskās kontroles pakalpojuma sniegšanas tirgū, pēc būtības tiks novērsti konstatētie konkurences ierobežojumi un tiks nodrošināti ieguvumi patērētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti