Vecāki novērojuši vakcīnu trūkumu ģimenes ārstu praksēs

Pēc aizvadītā gada nogalē piedzīvotā gadījuma, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā no garā klepus nomira zīdainis, kurš nebija savlaicīgi vakcinēts pret šo infekcijas slimību, vairāki vecāki aktualizējuši jautājumu par vakcīnu pieejamību ģimenes ārstu praksēs. Janvāra sākumā ar Latvijas Radio sazinājās arī kāda četru bērnu mamma, kuras jaunāko bērnu novembrī vajadzējis vakcinēt pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām, taču vakcīna nav bijusi pieejama.

Vecāki novērojuši vakcīnu trūkumu ģimenes ārstu praksēsMadara Fridrihsone

    Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka daudz biežāki par gadījumiem, kad bērni netiek vakcinēti vispār, ir gadījumi, kad vakcinācija netiek veikta savlaicīgi, tas ir, paredzētajos termiņos. Attiecīgajā vecumā esošu bērnu vecāki norāda, ka ir gadījumi, kad vakcinācija iekavējas nevis vecāku dēļ, bet gan tādēļ, ka brīdī, kad bērnu varētu vakcinēt, ģimenes ārsta praksē šī vakcinācija nav iespējama. Šādas situācijas vairākkārt piedzīvojusi trīs bērnu mamma Zanda, kura uzsver, ka viņa rūpīgi seko līdzi, lai atvases savlaicīgi saņemtu vakcinācijas kalendārā iekļautās potes.

    „Runa ir par otro bērnu, kuram vecākais nes mājās visādus vīrusus no bērnudārza. Līdz ar to ir ierobežoti tie brīži, kad bērns ir pavisam vesels. Ja ir tajā dienā vesels, tad tajā arī ir jāvakcinē. Tāpēc vairākas reizes ir bijis tāds nepatīkams pārsteigums, ka, ierodoties pie ģimenes ārsta, ārsts saka, ka tieši šī kompleksā vakcīna ir beigusies un varētu būt pēc nedēļas vai divām. Protams, pa šo laiku vecākais bērns ir atnesis jaunākajam mājās kādu vīrusu. Kad bērns izveseļojas, braucam atkal, un atkal vakcīna ir beigusies. Tā tas ir bijis vairākas reizes,”  pastāstīja Zanda.

    Viņas bērni reģistrēti ģimenes ārsta praksē, kurā ir nepilni 2000 pacientu. Uz jautājumu, kādēļ atkārtojas situācijas, kad vakcīna nav pieejama, ārste skaidrojusi, ka tas saistīts ar esošo vakcīnu piegādes sistēmu.

    „Viņa man teica, ka visu laiku zvana un visu laiku saka, ka vakcīnu nav, ka laikam šajā ģimenes ārsta praksē ir piedzimuši vairāk bērnu nekā citus gadus. Un, tā kā šī prakse neatbilst vidējam rādītājam, ir jāgaida, kad tās vakcīnas parādīsies,” skaidroja Zanda.

    Tikmēr SPKC skaidro, ka par vakcīnu pasūtījumu plānošanu un pasūtīšanu atbildīgi ir tieši ģimenes ārsti.

    „Katram ģimenes ārstam ir pienākums reizi mēnesī atskaitīties par izlietotajām vakcīnām un arī pasūtīt tās. Medmāsa vai pats ģimenes ārsts seko līdzi izdarītajām potēm, pārbauda, kāds ir atlikums un kartiņas, cik bērni ir ieplānoti nākamajā mēnesī,” norādīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

    Tomēr tad, ja nepieciešamās vakcīnas krājumi ārsta praksē ir izsīkuši, tās iespējams pasūtīt papildus. Lielākoties tās tiekot piegādātas dažu dienu laikā, bet ārkārtas gadījumos - pat ātrāk.

    „Ja vakcīna pēkšņi beidzas, ja pēkšņi ieradies neplānoti liels bērnu skaits, vakcīnas var pasūtīt ārpus kārtas. To var izdarīt tajā pašā dienā. Pasūtījumu var nosūtīt pa faksu, e-pastu, jebkurā veidā. Dienā, kad mēs saņemam šo pasūtījumu, mēs informējam piegādātāju. Ja vakcīna ir vitāli svarīga, piegādātājs to piegādā 24 stundu laikā, faktiski nekavējoties,” uzsvēra SPKC pārstāvis.

    Viņš gan atzīst, ka milzīgu vakcīnu krājumu Latvijā nav: „Vakcīnu piegādā konkrētai ārstniecības iestādei pēc pieprasījuma. Tikai tad, kad ģimenes ārsts A pieprasa vakcīnu B konkrētā daudzumā, teiksim, 10 devas un parakstīja pavadzīmi, ka ir šo pasūtījumu saņēmis, notiek šo vakcīnu apmaksa. Kaut kādu tādu krājumu nav.”

    Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Latvijas Radio informēja, ka gadījumi, kad, nevarot vakcinēt bērnu pie ģimenes ārsta, vecāki vēršas slimnīcā, nav īpaši izplatīti. Salīdzinoši nesen piedzīvots gadījums, kad vecāki interesējušies par iespēju vakcinēt meitu pret cilvēka papilomas vīrusu, jo ģimenes ārsts atteicies meiteni vakcinēt.

    Piedzīvotas arī situācijas, kad vakcīnu pieejamība ir ierobežota piegādātāja vainas dēļ. Piemēram, aizvadītā gada oktobrī SPKC aicināja pieaugušos atlikt pieaugušo pacientu vakcinēšanu pret difteriju un stingumkrampjiem, jo vakcīnu piegādātājs ražošanas problēmu dēļ nespēja piegādāt vakcīnas. 

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti