EM piedāvā OIK atcelt no 2022.gada; valsts finansējumu ražotājiem balstīs tirgus principos

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai ar 2022. gada 1. janvāri atceltu obligātā iepirkuma komponenti (OIK), informēja ministrijā.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver:

  • 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām;
  • 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām; 
  • 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām;
  • 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai. 

Vienlaikus ministrija piedāvā risinājumu pārejai uz tirgus principos balstītu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem. Pašlaik netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu, norādīja ministrijā. 

Ekonomikas ministrija plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022. gada 1. janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. EM izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā, ko skatīs valdībā, iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022. gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, salīdzinājumā ar 1,0% no IKP 2017. gadā.

"Subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos. Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai," skaidroja Ašeradens.

Ministrs arī stāstīja, ka sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. "Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022. gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē," rezumēja Ašeradens.

Ministrijā informēja, ka pārbaužu rezultātā atceltas OIK atļaujas vairākiem desmitiem elektrostaciju, kā rezultātā novērsts potenciālais OIK kopējo izmaksu pieaugums 391 miljona eiro apmērā.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis PatmalnieksKristaps Feldmanis

    “Tas galvenais uzsvars, kāpēc šis tiek darīts, lai samazinātu OIK un arī kopumā ražotājiem sniegtā atbalsta apjomu. Un mēs paredzam, ka OIK samazinātos ievērojami – līdz 2 vai pat 3 reizēm atsevišķos gadījumos. Un tālāk jau ar katru gadu tā turpinātu samazināties, stacijām pamazām izbeidzot savu darbību, proti, izejot no šīs sistēmas, jo tām jau ar šo gadu un pamazām arī šogad sāk beigties atļauju termiņš, kuru ietvaros tās varēja saņemt atbalstu. Šādā veidā mēs pakāpeniski redzam, ka atbalstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem varētu un vajadzētu izbeigt.

    Un nākotnē neparedzam, ka jebkāda veida atbalsts no lietotāju maksājumiem tiktu maksāts.

    Proti tie, kas šobrīd darbojas, tie pamazām savu darbību beidz un jauni nenāk vietā, un tā rezultātā iedzīvotājiem OIK ar katru gadu samazinās,” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

    Ministru kabineta izveidotās darba grupas OIK maksājumu sistēmas atcelšanai uzdevums bija izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

    1 komentārs
    Jānis Lietavietis
    Jebkurā gadījumā - nekādas subsīdijas ar elektroenerģijas tarifu palīdzību nav pieļaujamas un rada ekonomikai daudz lielāku kaitējumu, kā šīs vienas šaurās nozares attīstīšanas labums. Tādēļ svarīgi ir ne vien likvidēt OIK, bet arī skaidri noteikt, ka ar elektroenerģijas tarifu nekas nekad netiek subsidēts. Tāpat arī būtiski ir izskatīt iespējas piedzīt tautsaimniecībai radītos zaudējumus no atbildīgajām amatpersonām, kas šo absurdo sistēmu izgudroja un ieviesa, atsevišķu politbiznesmeņu interesēs, tā kā nekonkurētspējīgas enerģijas ražošanas veicināšana ar nepamatoti augstiem tarifiem, nekādu labumu pēc būtības tautsaimniecībai nevar nest un šādai uzņēmējdarbībai nav ne jēgas, ne arī nākotnes, tādēļ par to nebija jāmaksā ne centu. Kas attiecās uz TEC2, tad tam tiešām vajag lielu bezkaunību, lai gāzes elektrostaciju nosauktu par enerģētikās neatkarības garantu, valstij, kam nemaz nav gāzes atradņu.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti