RAKSTA CEĻVEDIS:
Kas ir šie produkti?
Ultrapārstrādātie vai īpaši pārstrādātie produkti, kas visbiežāk ir dažādi veikalā nopērkamie našķi, ietekmē ne tikai cilvēku fizisko, bet arī mentālo veselību, atzina Liepiņa-Ašmane.
"Es nevaru jums iedot sarakstu, kas tad ir tie ultrapārstrādātie produkti, bet tie ir tādi produkti, kurus, pirmkārt, dabā mēs noteikti neatradīsim – tie ir nevis vienkārši pārstrādāti, bet… Pārstrādāts produkts varētu būt, piemēram, maize. Maizes sastāvdaļas ir mums saprotamas, mēs tās visdrīzāk savā virtuvē varam atrast. Ultrapārstrādāti produkti ir tādi, kuri jau ir izgājuši vairākus šādus posmus, to sastāvdaļas jau ir pārstrādātas un tad vēlreiz pārstrādātas," skaidroja Liepiņa-Ašmane.
Tāpat par ultrapārstrādātiem produktiem var saukt tos, kuri veidoti nevis no dabiskām, bet ķīmiski radītām sastāvdaļām. Šādi produkti cilvēka organismam nav nepieciešami. Pārmērīgi lietojot tos uzturā, ir risks arī kaitēt veselībai.
Ienāc "LSMnīcā"!
Raidieraksta ciklā "Labākās zāles" žurnāliste un fitnesa trenere Paula Markusa meklē zinātnē balstītas atbildes uz jautājumu, kā dzīvot labāk un kā dzīvot ilgāk.
Lasi arī raidieraksta rakstus, tos atradīsi šeit!
"LSMnīca" ir jauna vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Raidierakstu iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.
"Jo lielākā daudzumā tie ir uzturā, jo lielāka iespēja dažādām hroniskajām slimībām. Palielinās kardiovaskulāro slimību risks, arī mentālās slimības, depresija, trauksme tiek pieminētas [pētījumos], ka šādus produktus lietojot, to risks palielinās," norādīja Liepiņa-Ašmane.
Uztura speciāliste skaidroja, ka ultrapārstrādātie produkti bieži vien ir kalorijām bagāti, bet vajadzīgo uzturvielu tajos ierasti ir visai maz. Ja uzturs sastāv pārsvarā no īpaši pārstrādātiem produktiem, cilvēkiem rodas dažādi nepieciešamo uzturvielu un vitamīnu deficīti.
"Palielinoties uzņemtajam kaloriju daudzumam, palielinās arī risks liekajam svaram, liekais svars savukārt palielina daudz dažādu slimību risku, tās pēc tam vairo iekaisuma procesus organismā. Tad tur tāda kaskāde aiziet ar visu, kas arī netieši ietekmē gan fizisko, gan mentālo veselību," skaidroja Liepiņa-Ašmane.
Kāpēc no tiem tik grūti atteikties?
Turklāt šie produkti bieži tiek radīti tā, lai mums tos gribētos apēst vairāk. Reti kurš, atverot čipsu paku, spēj sevi kontrolēt tik ļoti, lai apēstu mazu drusciņu, parasti tiek apēsts krietni vairāk.
"Noteikti viens no iemesliem ir šiem produktiem pievienotās lietas, piemēram, garšas pastiprinātājs mononātrija glutamāts (E621), kas pastiprina visas tās garšas, kas ir produktā. Piemēram, čipsos ir tauki, kas ļauj mums izjust garšu vairāk, daudzas garšvielas, un tad vēl pieliekam šo mononātrija glutamātu, kas pastiprina to visu, – protams, ka tur tāds "labs" komplekts sanāk," skaidroja Liepiņa-Ašmane.
Tas ir tikai viens no faktoriem. Vēl uz cilvēka vēlmi produktu apēst vairāk iedarbojas arī produktu saldā garša jeb visur pievienotais cukurs, saldinātāji.
"Mums saldā garša asociējas ar kaut ko patīkamu. Sākot jau no tā, ka zīdainīši ēd mātes pienu. Īstenībā saldā garša jau nav slikta, saldi produkti var būt arī ļoti vērtīgi un uzturvielām bagāti produkti – augļi, ogas, bet, izveidojot tos produktus rūpnieciski, paliek šī saldā garša, bet tās uzturvielas, kas mums nepieciešamas, neviens nepievieno klāt," norādīja Liepiņa-Ašmane.
Uzņemot ar cukuru bagātus ēdienus, smadzenēs izdalās dopamīns jeb gandarījuma un laimes hormons. Ilgstoši ikdienā lietojot cukurotus produktus, smadzenes pie tā pierod, un tad atkal rodas sajūta, ka cukura devu vajag palielināt, lai labā sajūta atgrieztos, skaidroja uztura speciāliste.
"Tā arī mēs lietojam šos saldos un visādi pārstrādātos produktus, jo, protams, tos ir daudz vieglāk apēst, tie parasti nav tik ilgi jāgatavo vai nav vispār jāgatavo. Tie ir viegli pieejami mums, tie garšo labi. Tas viss veicina to, ka mēs tos lietojam apzināti vai neapzināti vairāk, nekā vajadzētu," atzina Liepiņa-Ašmane.
Vai tiem vispār ir vieta uzturā?
Viegli, ātri un ērti pagatavojamajiem pārstrādātajiem ēdieniem pieejamas arī veselīgas alternatīvas. Uztura speciāliste ieteica, piemēram, ikdienas maltīšu pagatavošanai izmantot saldētus produktus.
"Saldējot produkti labi saglabājas, tiem nav nekas daudz jāpievieno klāt, arī uzturvērtība diezgan labi saglabājas saldētiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tos noteikti var izmantot. Ja kādam vakarā nav laika mizot, griezt un domāt, ko taisīt, tad tāds dārzeņu mikss, ko, uz pannas uzliekot, var vienkārši ātri uzcept, ir variants," ieteica Liepiņa-Ašmane.
Protams, nevajadzētu iekāpt otrā grāvī un izslēgt pārstrādātos produktus no uztura pilnībā, jo arī starp tiem ir tādi, kuru uzturvērtība ir salīdzinoši laba.
"Vai tiem ir vieta vispār uzturā? Ļoti atkarīgs, kāds tas produkts ir. Ja tas ir vienkārši pārstrādāts produkts, kurā tomēr ir arī kādas mums saprotamas izejvielas, kurām ir uzturvērtība kaut cik normāla, jo tā arī var būt, – ka tas produkts ir pārstrādāts, bet tomēr tur ir piedomāts, lai ir olbaltumvielas, minerālvielas, tad reizi pa reizei šādus produktus [uzturā] var iekļaut," ieteica Liepiņa-Ašmane.
Savukārt produktus, kuros nav nekā, kas būtu nepieciešams mūsu organismam, piemēram, saldinātos dzērienus ar mākslīgajiem saldinātājiem, kas rada tikai garšu, ikdienā lietot noteikti nevajadzētu.
"Tas ir tāds produkts, kuru, es teiktu, varbūt [var lietot] tikai svētkos, un arī ar norunu, ka svētki nav katru otro dienu vai katru nedēļu. Ikdienā tādiem produktiem nav vietas veselīgā uzturā. Bet ir arī tādi produkti, kurus mērenā daudzumā varētu iekļaut uzturā," norādīja Liepiņa-Ašmane.
Kādas ir alternatīvas?
Tāpat uztura speciāliste ieteica, sakārtojot savu uzturu, nefokusēties uz to, ko pēc veselīga uztura principiem ēst nedrīkst, bet gan uz to, ko ēst drīkst, vajag un ir pat ļoti ieteicams.
"Darbā ar pacientiem es mēģinu vairāk runāt nevis par to, ko nedrīkst, bet gan par to, ko drīkst un ko vajag.
Jo man šķiet, ka ļoti bieži ar izslēdzošo metodi ir tā, ka "to nedrīkst, to nedrīkst", un tad liekas, ka vispār neko ēst nedrīkst. Bet tā jau nav. Mums ir ļoti daudz garšīgu, labu, uzturvielām bagātu produktu, kurus ne tikai drīkst, bet arī vajag iekļaut uzturā. Jāsāk domāt no tās puses. Ja mēs saliekam savu uzturu ar šādiem produktiem un tie ir mūsu uztura pamatā, tad vienkārši nepaliek tik daudz vietas pārstrādātajiem produktiem," ieteica speciāliste.
Tad, ja cilvēks ikdienā ievēro veselīgu uzturu, bet kādu dienu sanāk būt skrējienā, kad jāizvēlas starp pusdienu izlaišanu vai pārstrādātu ēdienu, to, protams, var apēst – ar norunu, ka tie nekļūs par ikdienas sastāvdaļu.
Tāpat mūsdienās veikalu plauktos ir arvien vairāk gatavo maltīšu, kas ir sasaldētas un kuru uzturvērtība patiesībā ir tīri laba. Piemēram, sasaldēti rīsi ar gaļu un dārzeņiem vai citas gatavas maltītes. Taču vienmēr jābūt uzmanīgiem, izmēģinot ko jaunu, un jāpārbauda produktu sastāvs, vai tiem tomēr nav pievienots pārāk daudz sāls vai citas sastāvdaļas, kas nav vajadzīgas.
"Reizēm arī konservēti produkti var noderēt. Es regulāri izmantoju dažādas konservētas pupiņas, zirņus, lēcas, zivis savā sulā. Man šķiet, ka ir diezgan daudz tādu produktu, kuri nav jāgatavo, kurus cilvēki aizmirst. Piemēram, piena produktus var lieliski izmantot salātos, pievienojot tiem sieru. Biezpiens ar zaļumiem un rupjmaizes šķēli arī būs labākas vakariņas, nekā pasūtīts burgers vai hotdogs no degvielas uzpildes stacijas. Tā ka ir daudz kas, ko varam ātri pagatavot, kas pa pusei jau ir sagatavots mūsu vietā," uzsvēra Liepiņa-Ašmane.
Lai būtu vienkāršāk ikdienā, vienu dienu nedēļā var atvēlēt brīdi laika, lai izplānotu savas maltītes uz priekšu. Tas paņem nedaudz laika, bet visai ātri kļūst par automātisku ieradumu un vairs nešķiet sarežģīti, uzskata speciāliste.
