Naudas atmazgāšanu risku darījumos ar nekustamajiem īpašumiem plānots mazināt, pieņemot īpašu likumu, kas nekustamo īpašumu mākleriem uzliktu pienākumu pārliecināties par klientu naudas izcelsmi un veikt klientu izpēti. Likums, par kura nepieciešamību spriests jau vairākās Saeimās, paredz iedibināt arī nekustamā īpašuma mākleru darbības uzraudzību. Apspriežot šo likumprojektu, vairāki deputāti izteica aizdomas, ka likums tapis lielo tirgus dalībnieku interesēs un vienkārši mākleri tā prasības nemaz nespēs izpildīt.
"Protams, tīri formāli mākleris klientam var likt aizpildīt kārtējo anketu. Un šīs anketas kraut savā birojā plauktā. Taču anketā norādītos datus nekādi nebūs iespējams pārbaudīt," pauda Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans.
Savukārt citi izteica neizpratni par iemesliem, kādēļ nekustamā īpašuma mākleriem līdz šim nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis, uzrunājot kolēģus, teica: "Šobrīd nepastāv nekāds reāls uzraudzības mehānisms šiem nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem. Ne no Valsts ieņēmumu dienesta puses, no nodokļu iekasēšanas, ne no citu iestāžu uzraudzības viedokļa."
Savukārt "Attīstībai/Par!" politiķis Daniels Pavļuts uzskata, ka par atsevišķām likumprojektā iekļautām idejām vēl varētu diskutēt, taču ar nekustamā īpašuma mākleru uzraudzības ieviešanu nevajadzētu kavēties.
"Tad lemjam par saprātīgu regulējumu, nozare ir klāt. Aicinām, diskutējam, nosakām saprātīgu regulējumu. Ja kāds vēlas pārdot savu personīgo nekustamo īpašumu, nekādi starpnieki nav jāpiesaista, bet, ja to dara profesionāli, būtu taču saprātīgi reģistrēt saimniecisko darbību, nomaksāt nodokļus un uzņemties atbildību par to - ka nauda par nekustamā īpašuma darījumiem netiek nesta, teiksim, plastmasas iepirkumu tīkliņā skaidrā naudā," izteicās Pavļuts.
Tiek lēsts, ka patlaban Latvijā darbojas aptuveni 200 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, kurus sertificējusi nozares asociācija, bet patiesais šādu starpnieku skaits ir ievērojami lielāks. Pagaidām plānots, ka jaunais likums varētu stāties spēkā nākamā gada 1. februārī.
