Kopumā 77% no Ekonomikas ministrijas aptaujātajām pašvaldībām atzīst, ka ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā, informēja ministrijā. Tā uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes - Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā.
Autora ziņas
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes, kā arī tā dēvētās kopbraukšanas pakalpojumu nozares pārstāvju iebildumus, uz laiku atlikta Satiksmes ministrijas sagatavoto Ceļu satiksmes drošības likuma grozījumu tālāka virzība. Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts paredzēja noteikt, ka automašīnām, kas tiek izmantotas pasažieru komercpārvadājumos, tehniskā apskate jāveic divas reizes gadā. Patlaban šāda prasība tiek attiecināta uz taksometriem, bet ne uz automašīnām, kas tiek izmantotas tā dēvēto kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanai.
Jau nākamgad lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pieaugs rēķini par atkritumu apsaimniekošanu. Pakalpojuma tarifs pieaugs, jo būtiski pieaugs maksa par atkritumu apglabāšanu "Getliņi EKO" poligonā, kur nonāk atkritumi no vairāk nekā 20 pašvaldībām. "Getliņu" jauno tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja pirms nedēļas. Tā izvērtēšana ilga aptuveni gadu.
Saeimā ceturtdien, 6. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Budžeta un finanšu vadības likumā, ar kuru iecerēts risināt jautājumu par nākamā gada valsts budžeta novēlotu pieņemšanu. Deputāti atbalstīja arī priekšlikumu, ka, apstiprinot valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8 313 222 eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku darba samaksas paaugstinājumam.
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem. Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.
Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems ("KPV LV") sagatavojis plānu ar savas iespējamās valdības ministru amata kandidātiem. Amati valdībā plānoti piecu politisko spēku – "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī "Jaunās Vienotības" - pārstāvjiem, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Maksājot ikmēneša elektrības rēķinus, ikviena Latvijas mājsaimniecība un uzņēmums maksā ne tikai par patiešām iztērēto elektrību. Rēķinos iekļauta arī obligātā iepirkuma komponente (OIK) un maksa par elektroenerģijas sadali. Ekonomikas ministrijā šoruden tapis ziņojums, kurā salīdzināti sadales tarifi Baltijas valstīs - vismazāk par elektroenerģijas sadali maksā Lietuvas mājsaimniecības, savukārt Igaunijā, kur savulaik bija augstākie sadales tarifi Baltijā, tie pērnā gada nogalē būtiski samazināti. Radījumā „Īstenības izteiksme” Latvijas Radio apskata tendences iemeslus un secina, ka tarifu samazinājumu Latvijā nesola.
Jau pēc nepilniem diviem gadiem – 2020. gada oktobrī – Dubaijā svinīgi atklās izstādi „EXPO 2020”, taču Latvijas paviljonam jābūt gatavam jau nākamgad. Metu konkurss idejas izstrādei izsludināts tikai pagājušajā nedēļā. Ātrāk to nebija iespējams izdarīt, jo līgums par Latvijas dalības organizēšanu šajā izstādē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru noslēgts vien 14. novembrī.
Septiņu gadu laikā Eiropas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir samazinājies – tam par iemeslu ir gan iedzīvotāju kaitīgie ieradumi un dzīvesveids, gan sociālekonomiskās atšķirības, gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tas secināts nesen publiskotajā Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas kopīgajā pārskatā par veselību. Latvija līdz ar kaimiņvalsti Lietuvu, kā arī Bulgāriju un Rumāniju ierindota starp tām valstīm, kur iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir visīsākais. Latvijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir 74,8 gadi, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir 80,6 gadi.
Iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā pielaide valsts noslēpumam atteikta desmit Saeimas deputātiem, tajā skaitā "Saskaņas" deputātam Jānim Tutinam, kam tā bija nepieciešama, lai strādātu par specdienestu pārraudzību atbildīgajā Nacionālās drošības komisijā. Šādas pielaides pašlaik nav arī teju pusei pagājušajā nedēļā izveidotās jaunās Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātu, kas gan ir pieteikušies pielaides saņemšanai.
Saeimas deputātu vidū otrdien, 20. novembrī, izcēlās diskusijas par aizejošās valdības zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) piemērotību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja amatā. Pret šo kandidatūru iebilda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji. JKP iebildumi ir arī pret premjera Māra Kučinska (ZZS) iecelšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja amatā.
Prezidenta nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) pēc nedēļu ilgām sarunām un trīs politisko spēku – “Attīstībai/Par!”, Nacionālās apvienības (NA) un “Jaunās Vienotības” – lēmuma izstāties no sarunām par nākamo valdību vairs neturpinās centienus izveidot valdību. Prezidents Raimonds Vējonis plāno ceturtdien, 15. novembrī, atsaukt Bordāna kandidatūru.
Trešdienas, 14. novembra, rītā izjukušas valdības veidošanas sarunas, ko vadīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, un trīs partijas – “Attīstībai/ Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izvirzīt citu kandidātu premjera amatam.
Sarunās par jaunās valdības veidošanu iestājusies pauze. Pēc otrdien notikušās sarunas ar Finanšu ministrijas amatpersonām politiķi apjautuši, ka premjera amata kandidāta Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) piedāvātajā valdības deklarācijas projektā jau ietverto solījumu izpildei nākamgad naudas valsts budžetā nebūs. “Attīstībai/Par!” un Nacionālā apvienība uzskata, ka valdības deklarācijas plāns ir jāpārstrādā, jo nevar dot neizpildāmus solījumus.
Ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) topošās valdības darbu plāna lielās izmaksas, darbs pie valdības deklarācijas jāsāk no jauna, norādīja apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts. Partijām gan atšķiras viedokļi par to, vai deklarācijas veidošana jāsāk no nulles, vai pamatīgi jāpārskata esošais variants.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ceturtdien, 1.novembrī, pieņemtos Darba likuma grozījumus, kas regulē virsstundu apmaksu gadījumos, kad noslēgta nozares ģenerālvienošanās, uzskata par pieņemamu kompromisa variantu, Latvijas Radio apliecināja arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt nevis 100, bet gan 50% apmērā. To paredz Darba likuma grozījumi, kurus 12. Saeima pieņēma savā pēdējā plenārsēdē 1.novembrī. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau nākusi klajā ar prognozi, ka šie grozījumi tiks apstrīdēti Satversmes tiesā.
Pirms dažām stundām sākās aizejošās - 12. Saeimas - pēdējā sēde. Deputāti sēdēs aizvadījuši gandrīz 548 stundas. Parlaments lēmis gan par nodokļu un izglītības reformām, gan par veselības apdrošināšanas ieviešanu, teju līdz pirmajiem gaiļiem vētījis valsts budžetus. Tomēr nereti vislielākās kaislības uzjundījuši pavisam citi, reizēm šķietami sadzīviski jautājumi.
Transporta, lauksaimniecības un enerģētikas izraisītais gaisa piesārņojums Eiropā ir nedaudz samazinājies, tomēr tas arvien pārsniedz gan Eiropas Savienības (ES), gan Pasaules Veselības organizācijas noteiktās robežvērtības. Pie šāda secinājuma savā jaunākajā pētījumā par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākusi Eiropas Vides aģentūra.
13. Saeimā ievēlētie politiskie spēki turpina centienus izveidot valdību. Pirmdien, 29.oktobrī, uz tikšanos, kurā pārrunāti nākamās valdības veicamie darbi tieslietu jomā, sanāca „Attīstībai/Par!”, „Jaunās Vienotības”, Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības pārstāvji. Pēc tikšanās “Jaunās Vienotības” pārstāve Inese Lībiņa-Egnere pauda cerību, ka šos jautājumus varēs apspriest arī ar tā dēvēto jauno partiju – “KPV LV” un Jaunas konservatīvās partijas – pārstāvjiem.