Īsumā:
- Triecieni Latvijas finanšu sektoram likuši mainīt banku uzrauga vadību
- Znotiņu priecē komanda un nesūdzas arī par politiķu atbalstu
- Analītiskā dienesta darbības izvēršanai finansējums ir nepietiekams
- Kontroles dienests saņem arvien vairāk ziņojumu par iespējamu naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu
- Speciālisti: no Kontroles dienesta tiek gaidīts gandrīz neiespējamais, lai izvairītos no nokļūšanas „Moneyval” pelēkajā sarakstā
Latvijas finanšu sektora reputācija jau vairākus gadus nebija gluži kristālspodra, bet šogad tā piedzīvojusi vienu triecienu pēc otra. ASV Finanšu ministrijas institūcijas ''FinCEN'' paziņojums par sankciju ieviešanu pret „ABLV Bank”, kas esot iesaistīta sistemātiskā naudas atmazgāšanā, tam sekojoša noguldījumu aizplūšana no bankas un kredītiestādes akcionāru lēmums sākt bankas pašlikvidāciju, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un apsūdzības ar korupciju saistītos noziegumos, Eiropas Padomes ekspertu komitejas „Moneyval” lēmums noteikt Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Šie notikumi metuši ēnu ne tikai uz banku pasauli, bet arī raisījuši jautājumus par banku uzraugu spēju kontrolēt šeit notiekošo. Šā gada 1. jūnijā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (Kontroles) dienesta vadītājas amatā stājās juriste Ilze Znotiņa. Viņas priekštecis – Viesturs Burkāns – šo dienestu vadīja kopš tā izveidošanas pirms divdesmit gadiem, Znotiņa – pēdējo pusgadu.
"Cilvēks ziņu virsrakstos"
Jau sesto gadu Latvijas Radio Ziņu dienests decembrī atskatās uz aizvadīto gadu ar īpašu ierakstu sēriju - "Cilvēks ziņu virsrakstos". Tie ir stāsti par cilvēkiem, kas nu jau aizejošā gada laikā paši iekļuvuši ziņu virsrakstos vai stāvējuši aiz notikumiem, kas piesaistīja uzmanību.
„Līdz šim informācijas tehnoloģiju (IT) sadaļa ir atstāta gandrīz pabērna lomā, šis papildu piešķīrums ir tikai pavisam nepieciešamais. Mums patiesībā būtu vajadzīgs lielāks finansējums. Mēs esam analītisks dienests, kam ir nepieciešams kļūt mūsdienīgākam un digitālākam.”
Tomēr līdz ar naudas piešķīrumu atklājušies arī daži zemūdens akmeņi. Proti, lai šo naudu vispār sāktu tērēt, bijuši nepieciešami grozījumi dienesta darbu regulējošajā likumā.
„Šis konkrētais finansējums šajā gadā tika piešķirts no ārkārtas vai rezerves budžeta. Vai mums izdosies to pilnībā izmantot, tas ir ļoti tieši saistīts ar to, ka tikai tagad mēs veicām Kontroles dienesta likumā izmaiņas, kas atļauj mums piesaistīt ārvalstu vai vispār jebkādus ekspertus, un nodot viņiem informāciju. Diemžēl likums stājas spēkā 1. janvārī, kad mums budžeta vairs nebūs. Līdz ar to mēs esam ķīlnieka lomā, un mēs ļoti gaidīsim skaidrojumu no valdības, kas varētu mums paskaidrot, kā mēs šo budžetu varētu turpināt izmantot. Eksperti, kurus mēs esam piesaistījuši, ir kompānija „Kroll”, kas ir ārkārtīgi augstvērtīgi eksperti un dos ļoti lielu pienesumu ne tikai „ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā, bet arī ar stratēģiskās analīzes resursa attīstīšanu un Kontroles dienesta kapacitātes pilnveidošanu,” klāsta Znotiņa.
Laika „Moneyval” rekomendāciju ieviešanai nav daudz, tas rit strauji. Finanšu ministrija aplēsusi, ka to izpildei nākamā gada budžetā būtu nepieciešama visai prāva summa – 6 miljoni eiro.
Daļa no šīs naudas paredzēta Kontroles dienesta paplašināšanai. Tāpēc šobrīd dienesta vadītāja Ilze Znotiņa ar pieaugošām bažām vēro ieilgušo valdības veidošanas procesu:
„Viss tas, kas saskaņā ar pasākumu plānu bija plānots kā jauns piešķīrums mums, kas ļāva rēķināties ar 16 jaunām amata vietām, atalgojuma palielināšanu, iespējams, jaunu telpu meklēšanu sakarā ar to, ka mums pieaug štats, viss karājas gaisā. Tas apdraud mūsu spēju labi kontrolēt tās bankas, kas ir izrādījušās pietiekami toksiskas. Budžeta un finansējuma jautājums šobrīd rada lielas bažas.”
Informācija, kuru Kontroles dienests šopavasar iesniedza Eiropas Parlamenta īpašajai komitejai, liecina, ka pērn saņemti vairāk nekā 28 tūkstoši ziņojumu par iespējamu naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu. Znotiņa spriež, ka šogad šādu ziņojumu skaits būs krietni lielāks. Viens no pieauguma iemesliem – reaģējot uz Latvijas banku vidi satricinājušajām apsūdzībām par naudas atmazgāšanu, ir mainīts likums.
„Tika ielikti vēl papildu kritēriji, kuru dēļ Kontroles dienests šogad saņem uz pusi vairāk ziņojumu nekā vēl pagājušajā vai aizpagājušajā gadā.
Diemžēl, domājot par jaunu prasību izveidošanu attiecībā uz ziņošanu, netika domāts par analītisko kapacitāti, to, vai mums ir iespēja visus šos ziņojumus apstrādāt,” saka Znotiņa
un piebilst, ka šis neesot vienīgais iemesls, kādēļ tagad Kontroles dienesta darbiniekiem jāspēj izskatīt vēl vairāk ziņojumu par iespējamiem finanšu noziegumiem:
„Tagad ārkārtīgi daudzi cilvēki sadzirdējuši nosaukumu Kontroles dienests. Tādēļ mēs esam kļuvuši ārkārtīgi pieprasīti dažādos sabiedrības slāņos un sektoros, un mums ziņo par visu.”
Tieši Znotiņai līdz nākamā gada rudenim būs jāpārliecina „Moneyval”, ka Latvijas iestāžu spējas apkarot naudas atmazgāšanu ir ievērojami pieaugušas. Pretējā gadījumā valsts var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kas nozīmētu lielas neērtības ne tikai baņķieriem. Vairāki banku pasaules pārzinātāji gan spriež, ka no Kontroles dienesta tiek gaidīts neiespējamais, jo, lai pārliecinātu ārvalstu ekspertus, vajadzīgas apsūdzības un notiesājoši tiesas spriedumi, bet Latvijas tiesu varas dzirnas mēdz būt visai lēnīgas.