Krīzes gados spiediens devalvēt latu
Ceļš uz eiro ieviešanu nebija viegls – pirms divtūkstošo gadu nogalē piedzīvotās krīzes plāni pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai atdūrās pret divciparu skaitļos mērāmo inflāciju. Krīzes laikā – pret pārmēru augsto budžeta deficītu. Tādēļ jau pēc krīzes, gatavojoties eiro ieviešanai, tā brīža valdība īpašu uzmanību pievērsa makroekonomisko rādītāju noturēšanai "grožos". Eiro ieviešanas vārdā pusotru gadu pirms noteiktā datuma tika samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.
"Viens no apsvērumiem bija arī iespējamās bažas par inflācijas kritērija izpildi. Bet jebkurā gadījumā mēs atgriezām PVN līmenī, kas bija vienāds, salīdzināms ar citām Baltijas valstīm," atceras tā brīža valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.
Krīzes laikā arvien bijis arī spiediens devalvēt latu. Devalvācijas aizstāvji uzstājuši, ka šāds solis būtu vairojis tautsaimniecības konkurētspēju.
Dombrovskis, kurš tagad ir Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, tam nepiekrīt. "Ļoti ātri jebkādus konkurētspējas ieguvumus, ko īslaicīgi varētu panākt, noēstu inflācija. Turklāt tas tāpat nerisinātu strukturālās problēmas, kas bija Latvijas ekonomikā. Līdz ar to labāk bija uzreiz risināt problēmas, pēc būtības veicot strukturālās reformas."
Latvija, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstis, savu nacionālo valūtu eiro piesaistīja visai cieši, kaut arī tā dēvētais Valūtas maiņas mehānisms pieļauj ievērojami plašāku svārstību koridoru. "Teorētiski kaut kāda manevra iespēja bija, bet, tuvojoties eiro ieviešanai, šis koridors tāpat ir jāsašaurina ap centrālo kursu. Sanāk, ka tāpat, pat, ja īslaicīgi šo lata devalvāciju varētu veikt caur šo svārstību koridoru, turpmākajos gados lata kurss tāpat būtu pakāpeniski jāceļ un jāatjauno tuvu pie centrālā kursa."
Ietaupījums – aptuveni 200 miljoni eiro gadā
Latvijas Bankas ekonomisti lēš, ka Latvijas tautsaimniecības ieguvums jeb ietaupījums no dalības eirozonā ik gadu sasniedz aptuveni 200 miljonus eiro.
Daļa no šīs summas tiekot ietaupīta uz zemāku kredītprocentu likmju un valsts parāda apkalpošanas izmaksu rēķina. Taču esot arī citi veidi, kā eiro ļauj ietaupīt. "Gan Latvijas uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem šī iespēja ceļot un veikt dažādus darījumus Eiropā, neizmantojot šo valūtas konvertāciju, rada ietaupījumu apmēram 70 miljonu eiro gadā," saka Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns.
Taču ir vēl kāds ieguvums un, proti, stabilitātes sajūta, uzsver Bitāns, atgādinot, ka pirms eiro ieviešanas iedzīvotāji daudz vairāk uztraucās par savu ietaupījumu saglabāšanu un jūtīgāk reaģējuši uz dažādām baumām.
"Tā, ka cilvēki gāja uz maiņas punktiem, bankām, mainīja savus uzkrājumus no latiem uz eiro un pēc tam atpakaļ. Diezgan bieži arī šī samainītā nauda atstāja Latviju, cilvēki un uzņēmumi izvēlējās šo naudu glabāt kaut kur ārpus valsts, un nauda tautsaimniecību atstāja, un tam visam bija negatīva ietekme uz izaugsmi."
Šādus satricinājumus, pēc Bitāna domām, noteikti būtu izraisījuši arī tādi pērnā gada notikumi kā "ABLV Bank" krahs un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana. "Pat šādi lieli notikumi Latvijas mērogā nav ietekmējuši finanšu tirgus attīstību praktiski nemaz. Cilvēki uz saviem maciņiem šo notikumu ietekmi nav nekādā veidā izjutuši. Kredīti nav kļuvuši dārgāki."
Lati aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju
Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai eiro atbalstītāju skaits ir pieaudzis, taču netrūkst tādu, kas latus atceras ar nostalģiju. Arī par eiro atbildīgais EK viceprezidents Dombrovskis atzīst, ka viņam ir latu krājumi. "Protams, ir saglabāti lati. Savulaik krāju speciālā izlaiduma latus, kas bija sākot ar stārķi un dažāda veida šiem motīviem. Tā kā, jā, kaut kādi latu krājumi man vēl ir saglabājušies."
Latvijas Bankā zina teikt, ka, lai arī pret eiro apmainīts aptuveni miljards savulaik apritē esošo latu, aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju arvien glabā arī kādu latu monētu vai banknoti.
Pret eiro apmainīti 94% savulaik apritē bijušo latu banknošu un nepilna trešdaļa monētu, kuras to svara dēļ centrālajās bankās mēdzot salīdzināt ar ziloņiem.
"Mēs varam šobrīd teikt, ka ir apmainīti 100 ziloņi, bet palikuši vēl 260 ziloņi. Kur tie ziloņi ganās? Mēs varam diezgan droši teikt, ka ir ļoti daudz viena, divu santīmu monētu, kuras cilvēki vienkārši ir pazaudējuši un, iespējams, netaisās meklēt. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlējās saglabāt piemiņai, kolekcijai. Tātad viena daļa naudas noteikti ir iegūlusies kolekcijās, tai skaitā arī banknotes," stāsta Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons.
Gadu pēc Latvijas eirozonai pievienojās arī Lietuva. Citas tā dēvētās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis ar pievienošanos Eiropas Monetārajai savienībai nesteidzas.
