"Jaunās Vienotības" piedāvātais atbildības jomu sadalījums:
• "Jaunā Vienotība": premjers, ārlietas un finanses
• "Attīstībai/Par!": vides aizsardzība un reģionālā attīstība, veselība un aizsardzība
• Jaunā konservatīvā partija: satiksme, izglītība un zinātne, tieslietas
• "KPV LV": iekšlietas, ekonomika un labklājība
• Nacionālā apvienība: kultūra, zemkopība un īpašu uzdevumu ministrs demogrāfijas jautājumos
Vērtējot savas izredzes izveidot valdību, Kariņš norādīja, ka šobrīd trūkstot sadarbības un vēlmes meklēt kompromisus. Kā galveno vaininieku viņš minēja partiju "KPV LV", kas ar savu iekšlietu ministra amata kandidātu Aldi Gobzemu "torpedē" jaunveidojamo valdību.
Kariņš stingri uzsvēra, ka Gobzems viņa valdībā nestrādās, taču partija atteikusies nomainīt kandidatūru iekšlietu ministra amatam.
Kariņš aicina "KPV LV" pārdomāt, norādot, ka vēl līdz piektdienai, 21. decembrim, gaidīs partiju "jā" vārdu, vai arī valdības veidošanas sarunas vairs neturpinās.
Pret Gobzema kandidatūru kategoriski iebilda Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura savus argumentus izklāstīja Kariņam ceturtdienas rītā. Pēc šīs tikšanās Kariņš arī paziņoja, ka “KPV LV” būtu jānomaina savs kandidāts iekšlietu ministra amatam.
“Partijas uzrunāja mani [veidot valdību], es atbildēju, ka esmu gatavs strādāt, ja būs kompromisa un sadarbības gars, šobrīd nepieciešamā kompromisa un sadarbība gara nav, trūkst. Ja tas parādīsies, izveidosies, es esmu gatavs,” sacīja Kariņš.
Viņš arī piebilda, ka šobrīd “tas ir netaisni pret prezidentu un sabiedrību kopumā - vai nu ir, vai nu nav”.
Aldis Gobzems savā profilā “Facebook”, komentējot iebildumus pret viņa kandidatūru, ierakstīja: “Tad atveram jautājumu un paanalizējam ministru skaita palielināšanu un citus jautājumus, jo mēs vēl neesam sākuši izteikt pretenzijas par citiem izvirzītajiem ministru kandidātiem.”
Tāpat viņš pauda nožēlu, ka “JKP kļuvusi par “Jaunās Vienotības” meitas uzņēmumu un atbalsta šo farsu”.
Gobzems Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka bija trīs pretendenti uz šo amatu, un balsojumā partijas pārstāvji izvēlējās viņu.
Viņš uzsvēra, ka partija savu viedokli par kandidatūru nemainīs.
“Mēs savu viedokli nemainām uz pirmā svilpiena, [..] un arī uz trešo - nē,” sacīja Gobzems.
Savukārt, komentējot runas par ilgu pārbaudi, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, Gobzems aicināja beigt manipulēt ar šo jautājumu, turklāt nevienam no jaunajiem deputātiem nav pielaides. Viņš arī sacīja, ka nav pamata uzskatīt, ka man šādas pielaides nebūs.
Gobzems pauda, ka Kariņam vajadzētu atnest bailes no spēcīgiem konkurentiem un spēcīgiem jaunpienācējiem saeimā, kas gatavi pieņemt lēmumus
Jaunās Konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka jaunu valdību var izveidot, jo pilnīgi visi vienojušies par visiem jautājumiem, par atbildības jomām, “rīt esam gatavi sākt rakstīt deklarāciju, bet radies viens šķērslis” – Gobzems par katru cenu grib ministrs.
JKP to nesaprot, mēs brīnāmies, kāpēc nevar izvirzīt citu kandidātu, pauda Bordāns.
Bordāns sacīja, ka Kariņš vēlas ieiet valdībā ar ministriem, par kuriem viņš jūtas drošs. Bet, ja kāds uzstāj uz kandidatūru, tad viņi torpedē valdību.
Bordāna ieskatā, tās ir nenobriedušas, tuvredzīgas personas ambīcijas vai arī jautājums, vai nav citas intereses, lai nepieļautu izveidot šo valdību.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš, kurš nav oficiāli aicināts veidot valdību. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.
Kariņš pirmdien, 17. decembrī, piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. "Attīstībai/Par!" piekrita dalībai Kariņa valdībā un otrdien, 18. decembrī, izvirzīja savus ministru amatu kandidātus. Dienu vēlāk savus ministru amata kandidātus nosauca "KPV LV", kas ekonomikas ministra amatam virza Didzi Šmitu, iekšlietu ministra amatam – Aldi Gobzemu, bet labklājības ministres amatam – Ievu Krapāni.
LTV vēstīja, ka “KPV LV” diskusijas par ministru amatu kandidātiem bija ilgas, un pret Gobzema virzīšanu iekšlietu ministra amatam iebilda daži no partijas pārstāvjiem. Partijas līderis Artuss Kaimiņš informēja, ka kopā ar vēl diviem deputātiem bijis pret Gobzemu, uzskatot, ka iekšlietu ministra amatā piemērotāks būtu frakcijas deputāts advokāts Aldis Blumbergs.
Gobzemam joprojām nav pielaides valsts noslēpumam, un iekšlietu ministram ir nepieciešama visaugstākās pakāpes jeb tā dēvētā NATO pielaide.
