Pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), kam Valsts prezidents Egils Levits uzdevis vadīt 14. Saeimā ievēlēto politisko spēku konsultācijas par jaunās valdības izveidi, būtu "drusciņ jāpamaina savs stils – no komentēšanas uz darbiem". To otrdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" kārtējā raidījumā pauda bijušais valdības vadītājs, "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Kariņa pārstāvētās "Jaunās Vienotības" politiķes Evika Siliņa un Inga Bērziņa tam nepiekrīt, uzsverot, ka vēlētāji 14. Saeimas vēlēšanās ir novērtējuši Kariņa paveikto krīžu pārvarēšanā.
Autora ziņas
Pastāvošais regulējums personas vārda maiņai jeb tā dēvētajai juridiskajai pārejai dzimuma maiņas gadījumā šobrīd ir nepilnīgs – tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dzimumu maina jau pieaudzis cilvēks . To raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai? Nacionālā apvienība pret "Progresīvajiem": pusaudžu dzimuma maiņa un koalīcija" atzīst arī speciālisti. 14. Saeimā ievēlētā partija "Progresīvie" vēlas panākt esošā regulējuma izmaiņas, lai juridiskās pārejas gadījumā dzimumu mainījušiem cilvēkiem nebūtu jāuzrāda izziņa par dzimuma maiņu.
Pastāv diezgan nopietns risks, ka vismaz dažus turpmākos ceturkšņus Latvijas tautsaimniecības izaugsme būs negatīva, proti, iekšzemes kopprodukts nevis pieaugs, bet samazināsies, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" brīdināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns. Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība arvien uzstāj – minimālā mēnešalga ir jāceļ, turklāt strauji.
Kopumā mēs diezgan piesardzīgi raugāmies uz to, kāda tā situācija var attīstīties. Pēc būtības, mums tad nāk iekšā koalīcijā divi jauni partneri, par kuriem mēs tiešām ļoti maz ko zinām," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot 14. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja – partiju apvienības "Jaunā Vienotība" vēlmi nākamajā valdības koalīcijā redzēt četrus politiskos spēkus, pauda apvienības valdes loceklis Arvils Ašeradens.
Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu valdības vadītāja amata pienākumu pildīšanai pārsvarā atzīst cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā un kuri savu ienākumu līmeni raksturo kā zemu un vidēji zemu. Tikmēr “Jaunās Vienotības” virzīto līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu par piemērotu šim amatam biežāk uzskata tie, kas ģimenē runā latviešu valodā, publiskajā sektorā strādājošie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. "Apvienotā saraksta" kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu par piemērotu valdības vadītāja amatam salīdzinoši biežāk atzīst Kurzemē mītošie respondenti, taču starp populārāko sarakstu kandidātiem viņš izceļas ar to, ka lielai daļai aptaujāto bijis grūti pateikt, vai viņš ir piemērots vai nepiemērots Ministru prezidenta amatam.
No divpadsmit populārāko politisko spēku pieteiktajiem kandidātiem uz Ministru prezidenta amatu iedzīvotāji par piemērotākajiem valdības vadītāja amatam uzskata Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu, līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un līdzšinējo aizsardzības ministru Arti Pabriku, kura pārstāvētā "Attīstībai/Par!" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% barjeru. To liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.
Tikai četrām no deviņām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu, ir izstrādātas tā dēvētās garās programmas, turklāt arī daļa no šīm programmām ir tapušas jau visai pasen. Uz to trešdien, 30. septembrī, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Politisko spēku programmas, tajā skaitā valdības partiju 4000 zīmju programmas 14. Saeimas vēlēšanām, attiecībā uz iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir visai lakoniskas – tām veltītas tikai atsevišķas tēzes. Šāda pieeja kavē politiskā piedāvājuma pilnvērtīgu izvērtēšanu, trešdien rāidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš un zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.
Jau šonedēļ Siguldas dome no saistošajiem noteikumiem svītros normu, kas paredz, ka pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas nepienākas bērniem, kuru vecāki ilgāk nekā divus mēnešus kavējuši nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu vai kuru dzīvesvieta deklarēta vecvecāku nekustamajā īpašumā, par kuru izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. To raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Siguldas pašvaldības pārstāve Dace Preisa.
Vairākās parlamenta vēlēšanās savulaik uzvaras laurus plūkusī "Saskaņa" 1. oktobrī 14. Saeimas vēlēšanās, visticamāk, vairs nebūs starp vēlētāju favorītiem – to ļauj prognozēt sabiedriskās domas aptauju rezultāti. Teju visi politiskie spēki, kam sabiedriskās domas aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu, jau paspējuši paziņot, ka ar "Saskaņu" valdību neveidos. Tikmēr Ivars Zariņš – "Saskaņas" pieteiktais Ministru prezidenta amata kandidāts – pauž: "Mēs dzīvojam laikos, kad iespējams viss."
Amatpersonu apgalvojumi, ka dabasgāzes nākamajai apkures sezonai pietiks nav pārliecinājuši teju pusi, proti, kopumā 46% iedzīvotāju, ļauj secināt pēc “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma tapušās SKDS aptaujas dati. Proti, aptaujas respondentu pilnībā nepiekrīt, bet 34% drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka dabasgāzes pietiks gan siltuma un elektrības ražotājiem, gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan mājsaimniecībām.
Ukrainas centrālās bankas rezerves kopš Krievijas iebrukuma šā gada 24. februārī ir sarukušas no aptuveni 19 miljardiem līdz 12 miljardiem eiro, jo tās tiek izmantotas, lai segtu valsts budžeta izdevumus. “Ukrainai katru mēnesi ir vajadzīgi 5 miljardi eiro, lai vispār uzturētu valsti kā funkcionējošu,” trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā sacīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Viņš brīdina, ka šādas tendences turpināšanās draud ar būtisku nacionālās valūtas – grivnas kursa kritumu vai būtiskiem kapitāla kustības ierobežojumiem, kā arī vēl būtiskākām sociālajām problēmām.
Pirms trim mēnešiem enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš raidījumā "Kas notiek Latvijā?" brīdināja – ir jāgatavojas dabasgāzes lietošanas ierobežojumiem. Tagadējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) viņam oponēja, sakot: "Tas ir tas pesimistiskais scenārijs, ja neko nedarīsim." Pagājušajā nedēļā notikušās mācības par enerģētiskās krīzes iestāšanos vedina domāt, ka pesimistiskā scenārija piepildīšanās vairs netiek izslēgta. Sašķidrinātās gāzes terminālī Klaipēdā brīvu jaudu šogad vairs nav, savukārt topošais Paldisku terminālis Igaunijā darbu varētu uzsākt vien nākamgad. Varbūtību, ka nākamajā apkures sezonā enerģētiskā krīze var iestāties, pieļauj vairāki raidījuma "Kas notiek Latvijā?" aptaujātie enerģētikas lietpratēji.
Apvienotā Latvijas saraksta izveides iniciators, uzņēmējs Uldis Pīlēns jau vairāk nekā pirms gada ar ideju par politisko partiju apvienošanu kopīgam startam 14. Saeimas vēlēšanās uzrunājis "Vienotības" priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu. Tomēr sarunas nevedušās, otrdien "Kas notiek Latvijā?" atklāja Pīlēns.
Tā kā vairāki valdību veidojošo partiju deputāti nolēmuši atsaukt savus parakstus iesniegumam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 30. jūnijā, Saeimas prezidijs šodien lēma par ceturtdien ieplānotās ārkārtas sesijas atcelšanu. Sēdē bija plānots skatīt Pensiju likuma grozījumus, kas paredzēja pensijas šogad indeksēt divus mēnešus ātrāk, tas ir, jau no 1. augusta.
No pārliecības, ka 2020. gada nogalē pieņemto Satversmes tiesas spriedumu par aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu ir iespējams izpildīt "sašaurināti", tas ir, grozot tikai konkrēto Darba likuma normu, līdz pat atziņai, ka 13. Saeima šo spriedumu izpildīt nevar – tik atšķirīgi ir Saeimas vadošo politiķu viedokļi par to, cik lielā mērā likumdevējam ir saistoši konstitucionālās tiesas spriedumi.
Neraugoties uz straujo degvielas cenu pieaugumu, Finanšu ministrija arvien nepiekrīt akcīzes nodokļa likmes samazināšanai. Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") trešdien publiskajās debatēs "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka nodokļa samazināšana neko daudz nedotu – saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, samazinot nodokļa likmi līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim, kas ir 330 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielas cena litrā samazinātos vien par 8 centiem.
Tā dēvētā apvienotā saraksta tapšana, atšķirīgs skatījums uz problēmām Rīgā un Latvijas reģionos, jaunu līniju veikšana, sarūgtinājums par valsts investīciju politiku reģioniem un uzņēmēju iesaiste politikā – savu redzējumu par šiem un citiem jautājumiem cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" 3. jūnijā atklāja Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kā arī valdes locekļi Māris Sprindžuks, Ilze Ortveina, Jānis Vilnītis un Agnese Geduševa.
Satiksmes, tieslietu un izglītības jomā paveiktais un nepaveiktais, līdzatbildība par valsts parāda pieaugumu un pēdējiem teju četriem gadiem, kas aizvadīti konstantās krīzēs, – savu skatījumu uz šiem jautājumiem raidījuma “Kas notiek Latvijā?” ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” 27. maijā izklāstīja partijas “Konservatīvie” politiķi.
15,7% iedzīvotāju domā, ka pēdējo piecu gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbs Jēkaba Straumes vadībā ir uzlabojies, savukārt 9,8% uzskata, ka tas ir pasliktinājies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, kas notika pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” iniciatīvas. Aptaujas ietvaros laika posmā no 13. līdz 17. maijam tika aptaujāti 1005 respondenti.
Tā dēvētajās "Rīdzenes" sarunās dzirdamā spriešana par mediju ietekmēšanu, partijas programmā paustā apņemšanās atjaunot termiņuzturēšanās atļauju programmu un padarīt Latviju par "ziemeļu Dubaiju" un protesti pret Covid-19 vakcinācijas programmu – par šiem un citiem tematiem Jānis Domburs raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speicālizlaidumu cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" ietvaros iztaujāja partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvjus.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) lēmums pieprasīt iekšlietu ministres Marijs Golubevas (“Attīstībai/Par!”) un teju nekavējoši pēc tam paziņot par lēmumu pieprasīt arī ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) demisiju ir saistīts ar nepieciešamību rīkoties, lai “maksimāli ātri savāktu” politisko krīzi. Tā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja premjera partijas biedrs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Kādēļ Latvija pēc dažādiem rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un piesaistīto investīciju apjoma arvien atpaliek pat no tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas? Savu versiju par to, vērtējot apvienības paveikto kopš 2018. gadā notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām 16. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu cikla “Kādai jābūt 14. Saeimai?” atklāja politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” politiķes.
Saeima šodien steidzamības kārtā lēma par Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu, kas tā autoru ieskatā paver iespēju lemt par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu. Proti, grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" aptur "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību, kas noteic, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijas teritorijā.
Tas, ka piedāvājums par bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanu Ukrainas kara bēgļiem nav iekļauts Iekšlietu ministrijas gatavotajā pasākumu plānā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, vēl nenozīmē, ka šādi kursi šiem cilvēkiem nebūs pieejami. Taču izmaksas, kas saistītas ar šo kursu nodrošināšanu, tiks segtas nevis no valsts budžeta, bet gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un jau līdz šim piešķirtā finansējuma. Tā trešdien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā apgalvoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, uzsverot – pasākums pēc būtības tiekot atbalstīts.
Galvenais iemesls, kādēļ valdība šonedēļ tā arī nespēja pieņemt Iekšlietu ministrijas sagatavoto plānu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, ir ieradušies Latvijā, ir atbalsta pasākumu izmaksas. To trešdien, attālināti piedaloties raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā par valsts, pašvaldību un privātpersonu atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas, atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai”/”Par!”).
Nākamajā “Rīgas siltuma” padomes sēdē paredzēts diskutēt par to, kā īstenot nākamajai apkures sezonai nepieciešamās dabasgāzes iepirkumu. To trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā atklāja “BaltCap” Investīciju fonda direktors Matīss Paegle, kurš ir arī “Rīgas siltuma” padomes loceklis.
Uzvaras parkā esošā pieminekļa, kura oficiālais nosaukums ir “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” nosaukumu būtu iespējams nomainīt jau visdrīzākajā laikā, tādēļ Saeimas Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu “lemt par jauna, atbilstoša nosaukuma piešķiršanu būvei atbilstoši tās vēsturiskajam statusam un nozīmei”.
Kopš šā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, 9. maija kolektīva atzīmēšana šogad būtu uzskatāma par solidarizēšanos ar agresorvalsti Krieviju – šāda atziņa trešdien, 13. aprīlī, izskanēja publiskajās debatēs “Kas notiek Latvijā?”. Diskusijā, kuras tēma bija Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotne, 9. maija atzīmēšana un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atšķirīgie skatījumi uz šo datumu un Krievijas karu pret Ukrainu, īpaši asus strīdus raisīja tieši jautājums par to, vai un kā šogad būtu pieļaujama 9. maija īpaša atzīmēšana.
Jau tuvāko mēnešu laikā tā dēvēto saistīto lietotāju, tostarp lielākās daļas mājsaimniecību nodrošināšana ar dabasgāzi var kļūt par “Latvenergo” pienākumu. To trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), norādot – paredzēts, ka šim nolūkam būs jāveido īpašas rezerves.