Madara Fridrihsone

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ekspremjers Kučinskis – Kariņam drusciņ jāpamaina savs stils; Siliņa – vēlētājs ir novērtējis Kariņu
Ekspremjers Kučinskis – Kariņam drusciņ jāpamaina savs stils; Siliņa – vēlētājs ir novērtējis Kariņu
Pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), kam Valsts prezidents Egils Levits uzdevis vadīt 14. Saeimā ievēlēto politisko spēku konsultācijas par jaunās valdības izveidi, būtu "drusciņ jāpamaina savs stils – no komentēšanas uz darbiem". To otrdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" kārtējā raidījumā pauda bijušais valdības vadītājs, "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Kariņa pārstāvētās "Jaunās Vienotības" politiķes Evika Siliņa un Inga Bērziņa tam nepiekrīt, uzsverot, ka vēlētāji 14. Saeimas vēlēšanās ir novērtējuši Kariņa paveikto krīžu pārvarēšanā.
Jauna identitāte bez izziņas par dzimuma maiņu – kādus atvieglojumus transpersonām grib panākt «Prog...
Jauna identitāte bez izziņas par dzimuma maiņu – kādus atvieglojumus transpersonām grib panākt «Progresīvie»
Pastāvošais regulējums personas vārda maiņai jeb tā dēvētajai juridiskajai pārejai  dzimuma maiņas gadījumā šobrīd ir nepilnīgs – tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dzimumu maina jau pieaudzis cilvēks . To raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai? Nacionālā apvienība pret "Progresīvajiem": pusaudžu dzimuma maiņa un koalīcija" atzīst arī speciālisti. 14. Saeimā ievēlētā partija "Progresīvie" vēlas panākt esošā regulējuma izmaiņas, lai juridiskās pārejas gadījumā dzimumu mainījušiem cilvēkiem nebūtu jāuzrāda izziņa par dzimuma maiņu.
620 eiro vai nevajadzīga «administratīva līnija» – ko minimālā alga nozīmē politiķiem, arodbiedrībām...
620 eiro vai nevajadzīga «administratīva līnija» – ko minimālā alga nozīmē politiķiem, arodbiedrībām un uzņēmējiem
Pastāv diezgan nopietns risks, ka vismaz dažus turpmākos ceturkšņus Latvijas tautsaimniecības izaugsme būs negatīva, proti, iekšzemes kopprodukts nevis pieaugs, bet samazināsies, trešdien  raidījumā "Kas notiek Latvijā?" brīdināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns. Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība arvien uzstāj – minimālā mēnešalga ir jāceļ, turklāt strauji.
Maz zinām par partneriem un intrigas ap integritāti - Ašeradens, Smiltēns un Zanders rēķina koalīcij...
Maz zinām par partneriem un intrigas ap integritāti - Ašeradens, Smiltēns un Zanders rēķina koalīcijas vienādojumu
Kopumā mēs diezgan piesardzīgi raugāmies uz to, kāda tā situācija var attīstīties. Pēc būtības, mums tad nāk iekšā koalīcijā divi jauni partneri, par kuriem mēs tiešām ļoti maz ko zinām," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot 14. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja – partiju apvienības "Jaunā Vienotība" vēlmi nākamajā valdības koalīcijā redzēt četrus politiskos spēkus, pauda apvienības valdes loceklis Arvils Ašeradens.
Aptaujā premjera kandidātu Lembergu vairāk atbalsta krievvalodīgie, Kariņu un Pabriku – turīgākie, P...
Aptaujā premjera kandidātu Lembergu vairāk atbalsta krievvalodīgie, Kariņu un Pabriku – turīgākie, Pīlēnu – kurzemnieki
Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu valdības vadītāja amata pienākumu pildīšanai pārsvarā atzīst cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā un kuri savu ienākumu līmeni raksturo kā zemu un vidēji zemu. Tikmēr “Jaunās Vienotības” virzīto līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu par piemērotu šim amatam biežāk uzskata tie, kas ģimenē runā latviešu valodā, publiskajā sektorā strādājošie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. "Apvienotā saraksta" kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu par piemērotu valdības vadītāja amatam salīdzinoši biežāk atzīst Kurzemē mītošie respondenti, taču starp populārāko sarakstu kandidātiem viņš izceļas ar to, ka lielai daļai aptaujāto bijis grūti pateikt, vai viņš ir piemērots vai nepiemērots Ministru prezidenta amatam.  
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: Par piemērotākajiem premjera amatam atzīst Lembergu, Kariņu un Pabrik...
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: Par piemērotākajiem premjera amatam atzīst Lembergu, Kariņu un Pabriku
No divpadsmit populārāko politisko spēku pieteiktajiem kandidātiem  uz Ministru prezidenta amatu iedzīvotāji par piemērotākajiem valdības vadītāja amatam uzskata Zaļo un Zemnieku savienības virzīto Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu, līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un līdzšinējo aizsardzības ministru Arti Pabriku, kura pārstāvētā "Attīstībai/Par!" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% barjeru. To liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.
Dāsni apmaksātas partijas un «paņemt gastroenterologu» – Ikstens, Dimanta un Matīsa diskutē par prog...
Dāsni apmaksātas partijas un «paņemt gastroenterologu» – Ikstens, Dimanta un Matīsa diskutē par programmu gatavošanu
Tikai četrām no deviņām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu, ir izstrādātas tā dēvētās garās programmas, turklāt arī daļa no šīm programmām ir tapušas jau visai pasen. Uz to trešdien, 30. septembrī, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
«Liels grēks» un «balsu pirkšana» – speciālisti peļ politisko spēku izpratni par nodokļu politiku
«Liels grēks» un «balsu pirkšana» – speciālisti peļ politisko spēku izpratni par nodokļu politiku
Politisko spēku programmas, tajā skaitā valdības partiju 4000 zīmju programmas 14. Saeimas vēlēšanām, attiecībā uz iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir visai lakoniskas – tām veltītas tikai atsevišķas tēzes. Šāda pieeja kavē politiskā piedāvājuma pilnvērtīgu izvērtēšanu, trešdien rāidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš un zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.
Siguldas mēra Domburam paustais izraisa sašutuma «vētru», pašvaldība atcels Mitrevica aizstāvēto nor...
Siguldas mēra Domburam paustais izraisa sašutuma «vētru», pašvaldība atcels Mitrevica aizstāvēto normu
Jau šonedēļ Siguldas dome no saistošajiem noteikumiem svītros normu, kas paredz, ka pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas nepienākas bērniem, kuru vecāki ilgāk nekā divus mēnešus kavējuši nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu vai kuru dzīvesvieta deklarēta vecvecāku nekustamajā īpašumā, par kuru izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. To raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Siguldas pašvaldības pārstāve Dace Preisa.
Domburs intervē «Saskaņas» līderus Urbanoviču un Zariņu: par uzcenojumu veikalos un «samalšanos» ar...
Domburs intervē «Saskaņas» līderus Urbanoviču un Zariņu: par uzcenojumu veikalos un «samalšanos» ar Mairi Briedi
Vairākās parlamenta vēlēšanās savulaik uzvaras laurus plūkusī "Saskaņa" 1. oktobrī 14. Saeimas vēlēšanās, visticamāk, vairs nebūs starp vēlētāju favorītiem – to ļauj prognozēt sabiedriskās domas aptauju rezultāti. Teju visi politiskie spēki, kam sabiedriskās domas aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu, jau paspējuši paziņot, ka ar "Saskaņu" valdību neveidos.  Tikmēr Ivars Zariņš –  "Saskaņas" pieteiktais Ministru prezidenta amata kandidāts – pauž: "Mēs dzīvojam laikos, kad iespējams viss."
«Kas notiek Latvijā?» aptauja  – 46% nepiekrīt apgalvojumam, ka gāzes ziemā pietiks visiem
«Kas notiek Latvijā?» aptauja – 46% nepiekrīt apgalvojumam, ka gāzes ziemā pietiks visiem
Amatpersonu apgalvojumi, ka dabasgāzes nākamajai apkures sezonai pietiks nav pārliecinājuši teju pusi, proti, kopumā 46% iedzīvotāju, ļauj secināt pēc “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma tapušās SKDS aptaujas dati. Proti, aptaujas respondentu pilnībā nepiekrīt, bet 34% drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka dabasgāzes pietiks gan siltuma un elektrības ražotājiem, gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan mājsaimniecībām.
«Uz mīnas ar laika degli!» Ekonomists Strazds brīdina: Ukrainas rezerves izsīkst, pasaule palīdz pār...
«Uz mīnas ar laika degli!» Ekonomists Strazds brīdina: Ukrainas rezerves izsīkst, pasaule palīdz pārāk maz
Ukrainas centrālās bankas rezerves kopš Krievijas iebrukuma šā gada 24. februārī  ir sarukušas no aptuveni 19 miljardiem līdz 12 miljardiem eiro, jo tās tiek izmantotas, lai segtu valsts budžeta izdevumus. “Ukrainai katru mēnesi ir vajadzīgi 5 miljardi eiro, lai vispār uzturētu valsti kā funkcionējošu,” trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā sacīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Viņš brīdina, ka šādas tendences turpināšanās draud ar būtisku nacionālās valūtas – grivnas kursa kritumu vai būtiskiem kapitāla kustības ierobežojumiem, kā arī vēl būtiskākām sociālajām problēmām.
Vai Latvija nokāps no Krievijas «gāzes adatas»? Risks «visiem gāzes nepietiks» – arvien reālāks
Vai Latvija nokāps no Krievijas «gāzes adatas»? Risks «visiem gāzes nepietiks» – arvien reālāks
Pirms trim mēnešiem enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš raidījumā "Kas notiek Latvijā?" brīdināja – ir jāgatavojas dabasgāzes lietošanas ierobežojumiem. Tagadējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) viņam oponēja, sakot: "Tas ir tas pesimistiskais scenārijs, ja neko nedarīsim." Pagājušajā nedēļā notikušās mācības par enerģētiskās krīzes iestāšanos vedina domāt, ka pesimistiskā scenārija piepildīšanās vairs netiek izslēgta. Sašķidrinātās gāzes terminālī Klaipēdā brīvu jaudu šogad vairs nav, savukārt topošais Paldisku terminālis Igaunijā darbu varētu uzsākt vien nākamgad. Varbūtību, ka nākamajā apkures sezonā enerģētiskā krīze var iestāties, pieļauj vairāki raidījuma "Kas notiek Latvijā?" aptaujātie enerģētikas lietpratēji.
«Pensionāru inflācija» lielāka par vidējo, tikmēr ātrāka pensiju indeksācija «iestrēgst» Saeimā
«Pensionāru inflācija» lielāka par vidējo, tikmēr ātrāka pensiju indeksācija «iestrēgst» Saeimā
Tā kā vairāki valdību veidojošo partiju deputāti nolēmuši atsaukt savus parakstus iesniegumam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 30. jūnijā, Saeimas prezidijs šodien lēma par ceturtdien ieplānotās ārkārtas sesijas atcelšanu. Sēdē bija plānots skatīt Pensiju likuma grozījumus, kas paredzēja pensijas šogad indeksēt divus mēnešus ātrāk, tas ir, jau no 1. augusta.
Vai Saeima var nepildīt Satversmes tiesas spriedumu: pildīt «šauri», tuvredzība un Abrenes atdošana
Vai Saeima var nepildīt Satversmes tiesas spriedumu: pildīt «šauri», tuvredzība un Abrenes atdošana
No pārliecības, ka 2020. gada nogalē pieņemto Satversmes tiesas spriedumu par aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu ir iespējams izpildīt "sašaurināti", tas ir, grozot tikai konkrēto Darba likuma normu, līdz pat atziņai, ka 13. Saeima šo spriedumu izpildīt nevar – tik atšķirīgi ir Saeimas vadošo politiķu viedokļi par to, cik lielā mērā likumdevējam ir saistoši konstitucionālās tiesas spriedumi.
8 centu ieguvums pret 180 miljonu zaudējumu – Finanšu ministrija turpina iebilst degvielas akcīzes s...
8 centu ieguvums pret 180 miljonu zaudējumu – Finanšu ministrija turpina iebilst degvielas akcīzes samazināšanai
Neraugoties uz straujo degvielas cenu pieaugumu, Finanšu ministrija arvien nepiekrīt akcīzes nodokļa likmes samazināšanai. Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") trešdien publiskajās debatēs "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka nodokļa samazināšana neko daudz nedotu – saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, samazinot nodokļa likmi līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim, kas ir 330 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielas cena litrā samazinātos vien par 8 centiem.
14. Saeimu gaidot – Latvijas Reģionu apvienība par naudas «pļekarēšanu» muļķībām un jaunu reģionu re...
14. Saeimu gaidot – Latvijas Reģionu apvienība par naudas «pļekarēšanu» muļķībām un jaunu reģionu reformu
Tā dēvētā apvienotā saraksta tapšana, atšķirīgs skatījums uz problēmām Rīgā un Latvijas reģionos, jaunu līniju veikšana, sarūgtinājums par valsts investīciju politiku reģioniem un uzņēmēju iesaiste politikā – savu redzējumu par šiem un citiem jautājumiem cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" 3. jūnijā atklāja Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kā arī valdes locekļi Māris Sprindžuks, Ilze Ortveina, Jānis Vilnītis un Agnese Geduševa.
14. Saeimu gaidot – «Konservatīvie» par tīru ūdeni un izmērāmiem skaitļiem
14. Saeimu gaidot – «Konservatīvie» par tīru ūdeni un izmērāmiem skaitļiem
Satiksmes, tieslietu un izglītības jomā paveiktais un nepaveiktais, līdzatbildība par valsts parāda pieaugumu un pēdējiem teju četriem gadiem, kas aizvadīti konstantās krīzēs, – savu skatījumu uz šiem jautājumiem raidījuma “Kas notiek Latvijā?” ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” 27. maijā izklāstīja partijas “Konservatīvie” politiķi.
SKDS aptauja: Uzlabojumus KNAB darbā atzīst 15,7%, teju pusei trūkst informācijas
SKDS aptauja: Uzlabojumus KNAB darbā atzīst 15,7%, teju pusei trūkst informācijas
15,7% iedzīvotāju domā, ka pēdējo piecu gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbs Jēkaba Straumes vadībā ir uzlabojies, savukārt 9,8% uzskata, ka tas ir pasliktinājies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, kas notika pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” iniciatīvas. Aptaujas ietvaros laika posmā no 13. līdz 17. maijam tika aptaujāti 1005 respondenti.
14. Saeimu gaidot – «Latvija pirmajā vietā» par Krievijas guberņu un ziemeļu Dubaiju
14. Saeimu gaidot – «Latvija pirmajā vietā» par Krievijas guberņu un ziemeļu Dubaiju
Tā dēvētajās "Rīdzenes" sarunās dzirdamā spriešana par mediju ietekmēšanu, partijas programmā paustā apņemšanās atjaunot termiņuzturēšanās atļauju programmu un padarīt Latviju par "ziemeļu Dubaiju" un protesti pret Covid-19 vakcinācijas programmu – par šiem un citiem tematiem Jānis Domburs raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speicālizlaidumu cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" ietvaros iztaujāja partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvjus.
Ultimāts un «laiks savākt akmeņus»  – kā tapa lēmumi par divu ministru demisiju
Ultimāts un «laiks savākt akmeņus» – kā tapa lēmumi par divu ministru demisiju
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) lēmums pieprasīt iekšlietu ministres Marijs Golubevas (“Attīstībai/Par!”) un teju nekavējoši pēc tam paziņot par lēmumu pieprasīt arī ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) demisiju ir saistīts ar nepieciešamību rīkoties, lai “maksimāli ātri savāktu” politisko krīzi. Tā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja premjera partijas biedrs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
14. Saeimu gaidot – «Jaunā Vienotība» par krīzes vadības trūkumiem un morālajiem kritērijiem
14. Saeimu gaidot – «Jaunā Vienotība» par krīzes vadības trūkumiem un morālajiem kritērijiem
Kādēļ Latvija pēc dažādiem rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un piesaistīto investīciju apjoma arvien atpaliek pat no tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas? Savu versiju par to, vērtējot apvienības paveikto kopš 2018. gadā notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām 16. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu cikla “Kādai jābūt 14. Saeimai?” atklāja politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” politiķes.
«Ļaus jau politiski lemt»  un «tikai ne 2022. gadā» – vai likums izšķirs Uzvaras parka pieminekļa li...
«Ļaus jau politiski lemt» un «tikai ne 2022. gadā» – vai likums izšķirs Uzvaras parka pieminekļa likteni?
Saeima šodien steidzamības kārtā lēma par Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu, kas tā autoru ieskatā paver iespēju lemt par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu. Proti, grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" aptur "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību, kas noteic, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijas teritorijā.
«Sabiedrības resursi nav bezizmēra» un «kaut kas traks»: valsts un privātā atbildība Ukrainas bēgļu...
«Sabiedrības resursi nav bezizmēra» un «kaut kas traks»: valsts un privātā atbildība Ukrainas bēgļu integrācijā
Tas, ka piedāvājums par bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanu Ukrainas kara bēgļiem nav iekļauts Iekšlietu ministrijas gatavotajā pasākumu plānā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, vēl nenozīmē, ka šādi kursi šiem cilvēkiem nebūs pieejami. Taču izmaksas, kas saistītas ar šo kursu nodrošināšanu, tiks segtas nevis no valsts budžeta, bet gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un jau līdz šim piešķirtā finansējuma. Tā trešdien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā apgalvoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, uzsverot – pasākums pēc būtības tiekot atbalstīts.
Koalīcijas nevienošanās un «labāk, lai iet pie kaimiņiem» – kādēļ buksē Ukrainas bēgļu atbalsta plān...
Koalīcijas nevienošanās un «labāk, lai iet pie kaimiņiem» – kādēļ buksē Ukrainas bēgļu atbalsta plāns
Galvenais iemesls, kādēļ valdība šonedēļ tā arī nespēja pieņemt Iekšlietu ministrijas sagatavoto plānu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, ir ieradušies Latvijā, ir atbalsta pasākumu izmaksas. To trešdien, attālināti piedaloties raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā par valsts, pašvaldību un privātpersonu atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas, atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai”/”Par!”).
Nosaukuma maiņa vai ideju konkurss jaunai jēgai – dažādas versijas «pārformatēt» pieminekli Uzvaras...
Nosaukuma maiņa vai ideju konkurss jaunai jēgai – dažādas versijas «pārformatēt» pieminekli Uzvaras parkā
Uzvaras parkā esošā pieminekļa, kura oficiālais nosaukums ir “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” nosaukumu būtu iespējams nomainīt jau visdrīzākajā laikā, tādēļ Saeimas Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu “lemt par jauna, atbilstoša nosaukuma piešķiršanu būvei atbilstoši tās vēsturiskajam statusam un nozīmei”.
Asākie strīdi par 9. maiju «Kas notiek Latvijā?» debatēs: nozombētie cilvēki, empātija, taisnība pie...
Asākie strīdi par 9. maiju «Kas notiek Latvijā?» debatēs: nozombētie cilvēki, empātija, taisnība pie viena nosacījuma
Kopš šā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, 9. maija kolektīva atzīmēšana šogad būtu uzskatāma par solidarizēšanos ar agresorvalsti Krieviju – šāda atziņa trešdien, 13. aprīlī, izskanēja publiskajās debatēs “Kas notiek Latvijā?”.  Diskusijā, kuras tēma bija Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotne, 9. maija atzīmēšana un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atšķirīgie skatījumi uz šo datumu un Krievijas karu pret Ukrainu, īpaši asus strīdus raisīja tieši jautājums par to, vai un kā šogad būtu pieļaujama 9. maija īpaša atzīmēšana.
Kas mājsaimniecībām tirgos gāzi? «Latvijas gāze»: neprātīgs priekšlikums; «Latvenergo»: rezerves nav...
Kas mājsaimniecībām tirgos gāzi? «Latvijas gāze»: neprātīgs priekšlikums; «Latvenergo»: rezerves nav plānotas
Jau tuvāko mēnešu laikā tā dēvēto saistīto lietotāju, tostarp lielākās daļas mājsaimniecību nodrošināšana ar dabasgāzi var kļūt par “Latvenergo” pienākumu. To trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), norādot – paredzēts, ka šim nolūkam būs jāveido īpašas rezerves.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd