Viņš arī pavēstīja, ka Krievijas spēki izmanto vadāmās aviācijas bumbas, lai iznīcinātu vēl nesagrautās ēkas. Taču Kovalenko norāda, ka ienaidnieks nav izpildījis savas pavēlniecības uzdevumu ieņemt Vovčansku.
Ukrainas ģenerālštābs ziņo, ka šorīt Krievijas spēki divās vietās mēģinājuši Harkivas apgabalā izlauzties cauri aizsardzības līnijām, bet Ukrainas spēki viņus atvairījuši. Turklāt atsevišķos rajonos Ukrainas armija veic pretuzbrukumu.
Krievijas spēki uzbrūk arī Ukrainas austrumu frontē. Vairāki uzbrukumi notikuši Kupjanskas, Kramatorskas, Pokrovkas un Orehovas virzienā, kur daudzviet guvuši panākumus.
Ukrainas ģenerālštābs norāda, ka Krievijas spēku veiksme skaidrojama ar to, ka Ukrainas armija bija spiesta pārmest rezerves uz Harkivas apgabala ziemeļiem, lai apturētu uzbrukumu tur.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
