Pārbaudēs atklājies, ka daļa no būvlaukumos izmantotajiem darba laika uzskaites risinājumiem nenodrošina pilnīgu darba laika uzskaiti.
Savukārt, vēršoties pie šo sistēmu izstrādātājiem, atklājies, ka daļa no šīm sistēmām ir pielāgotas izmantošanai būvniecībā un tādēļ nenodrošina visu likumā noteikto datu uzskaiti.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāve Anna Upena gan uzskata, ka būvniekiem to pārmest nevajadzētu. Pēc viņas teiktā, sistēmas atbilst likumā noteiktajām prasībām.
"Tās ir iestatījumu problēmas un dažādas tehniska rakstura problēmas, kā šīs sistēmas ir uzbūvētas. Nosaucot konkrētas problēmas, tiek radīts iespaids, ka šīs sistēmas ir neatbilstošas. Tas rada nepareizu iespaidu un reputāciju šīm sistēmām, kas atbilst likumam. Acīmredzot, Valsts ieņēmumu dienestam ir viedoklis, ka vēl kaut ko ir nepieciešams uzlabot," norāda Upena.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē arvien ir visai augsts. Viņa stāsta, ka no Ekonomikas ministrijas, kas atbild par būvniecības politiku, saņemts ierosinājums VID uzlikt par pienākumu padziļināti analizēt būvniecības nozarē notiekošo, tostarp – attiecības starp galvenajiem būvniekiem un apakšuzņēmējiem. Finanšu ministre uzskata, ka VID šajās attiecībās tomēr nebūtu jāiejaucas:
"Valsts ieņēmumu dienests jau veic gana plašas pārbaudes. Pagājušajā gadā ir bijuši 86 auditi, vairāk nekā 240 tematiskās pārbaudes. Bet tas viss ir balstīts uz risku analīzi, - ja tur parādās, ka uzņēmumam varētu nebūt kaut kas kārtībā ar nodokļu nomaksu, Valsts ieņēmumu dienests to dara.
Bet mums nebūtu pareizi izmantot Valsts ieņēmumu dienestu kā tādu slikto policistu, ko sūta pie uzņēmumiem, ja viņi neparādās riska zonā," piebilda ministre.
Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvniecībā tika ieviesta 2017. gada rudenī. Tomēr pagājušajā nedēļā Saeima pagarināja termiņu, kurā būvniekiem jāsāk šajā sistēmā uzkrātās ziņas iesniegt vienotajai nozares datubāzei.
