Vairāki valdību veidojošās partijas pārstāvoši Saeimas deputāti ceturtdienas, 9. maija, rītā jau oficiāli izvirzījuši Valsts prezidenta amatam Eiropas tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņš gan nebūs vienīgais kandidāts – opozīcijā strādājošie deputāti jau pēcpusdienā gatavojas prezidenta amatam oficiāli izvirzīt tiesībsargu Juri Jansonu. Tuvākajās dienās prezidenta amatam izvirzīto kandidātu skaits varētu vēl pieaugt.
Autora ziņas
Līdz ar pagājušajā nedēļā pieņemto Centrālās finanšu un līgumu aģentūras lēmumu vienpusēji lauzt ar "Rīgas satiksmi” noslēgto līgumu par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu Skanstes tramvajam ir kļuvis skaidrs, ka viens no šā plānošanas perioda lielajiem projektiem netiks īstenots. Savukārt dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kas ir pats lielākais Kohēzijas fonda projekts 2014.-2020. gada plānošanas periodā, varētu tikt īstenots mazākā apjomā nekā sākotnēji plānots.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt līgumu ar uzņēmumu “Rīgas satiksme” par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, liecina aģentūras paziņojums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums apturēt Ikšķiles novada domes rīkoto iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu uzjundījis diskusijas par to, kā juridiski korekti noskaidrot iedzīvotāju viedokli par viņiem būtiskiem jautājumiem. Opozīcijā esošajā Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība uz VARAM vēršanos pret Ikšķiles domi reaģējusi ar aicinājumu iedzīvotāju aptaujas par reformas piedāvājumu rīkot visās pašvaldībās.
Bijušais finanšu, vēlāk īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām un satiksmes ministrs ir Roberts Zīle - viens no visvairāk pieredzējušajiem Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā (EP). 2004. un 2009. gadā ievēlēts no „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta, bet 2014. gadā, pēc „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iekļaušanās Nacionālajā apvienībā kļuva par vienīgo šīs apvienības pārstāvi Eiropas Parlamentā. 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 39 tūkstošus plusu un 2640 svītrojumus.
Lēmumi par Saeimas deputātu izdošanu kriminālvajāšanai ir jāpieņem izsvērtāk, pirms tam iepazīstoties ar visiem tiesībsargājošo iestāžu argumentiem. Ar šādu pamatojumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien, 25. aprīlī, vienojās galīgo lēmumu par partijas “KPV LV” deputāta Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai pieņemt 15. maijā. Tas nozīmē, ka parlaments par “KPV LV” frakcijas priekšsēža izdošanu varētu lemt tikai maija otrajā pusē.
Par līdzdalību kartelī Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt Rīgas pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" ar vairāk nekā 2,4 miljonus eiro lielu naudas sodu. Sods saistīts ar tā dēvēto nanoūdens lietu, kuras izpēti KP sāka pēc informācijas saņemšanas no Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes. Lietā pētītas 2012. un 2014. gadā notikušās cenu aptaujas par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi "Rīgas satiksmei".
Izvērtējot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un valdībā jau apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019. -2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka tajā ietvertie aprēķini ir pārlieku optimistiski. Proti, padomes ieskatā nodokļu reformas ietekme uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem būs daudz būtiskāka nekā prognozē FM.
Aizvadītajā gadā trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem izdalīti vairāki simti tūkstošu tā dēvēto Eiropas pārtikas paku, savukārt Latvijas Samariešu apvienības projekta „Pārtikas banka paēdušai Latvijai” ietvaros izdalītas vairāk nekā 5400 pārtikas pakas. Daudzi trūcīgie iedzīvotāji šīs pakas uzskata par būtisku atbalstu, taču šad tad arī dzirdēta kurnēšana, ka no pakās iekļautajiem produktiem var pagatavot tikai pliekanas un pārmēru vienveidīgas maltītes.
Valdības noteikumi, kas saistīti ar valsts atbalstu obligātā iepirkuma (OIK) veidā elektroenerģijas ražotājiem, atbilst Satversmei. Tā secinājusi Satversmes tiesa (ST) lietā, kas tika ierosināta pēc 12. Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputātu iesnieguma.
Valsts kancelejas organizētajā konkursā uz Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja amatu konkursa komisija par atbilstošāko pretendenti atzina Elitu Baklāni-Ansbergu, kura savulaik bijusi Valsts zemes dienesta vadītāja, bet pēdējos gados strādāja Ventspils domē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) pēc sarunas ar kandidāti nolēma viņu virzīt VVD ģenerāldirektores amatam.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, līdz šā gada 11. aprīlim gada ienākumu deklarācijas iesnieguši gandrīz 630 000 iedzīvotāju. To skaitā ir teju 74 000 iedzīvotāju, kam jāveic tā dēvētā nodokļu piemaksa par 2018. gadu. Kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda summa sasniedz 10,5 miljonus eiro, Latvijas Radio uzzināja Valsts ieņēmumu dienestā.
Nākamajā plānošanas periodā Eiropas Komisija īpašu akcentu piedāvā likt uz dažādiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, tostarp mūžizglītības veicināšanu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību un apmācībām, pat sociālo mājokļu pieejamības uzlabošanu. Sociālāka Eiropa ir viena no piecām pašreizējās Eiropas Komisijas piedāvātajām kohēzijas politikas prioritātēm nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021. gadā.
Šogad, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas par 2018. gadu, amatpersonas bijušas disciplinētākas nekā pirms gada, kad bija jādeklarē 2017. gadā gūtie ienākumi. Proti, šogad līdz 1. aprīlim savas deklarācijas nebija iesniegušas 878 valsts amatpersonas, turpretim likumā noteiktajā termiņā deklarācijas nebija iesniedzis vairāk nekā 1100 amatpersonu. Aizvadītajā gadā par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu sodītas vairāk nekā 200 amatpersonas.
Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Eiropas Komisija vairāk akcentēs pieeju „reformas vispirms, nauda pēc tam”. Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem būs jākļūst mērķtiecīgākiem, proti, tie vairāk jāsaista ar stratēģisko mērķu sasniegšanu. To šodien Eiropas Komisijas pārstāvniecības organizētajā diskusijā par kohēzijas politiku 2021. - 2027. gada.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina partijas "KPV LV"Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu. Lieta izdalīta no kriminālprocesa, kurā par partijas nelikumīgu finansēšanu aizdomās turēts KPV LV valdes loceklis Artuss Kaimiņš.
Līdz šā mēneša beigām Ekonomikas ministrijai būtu jāsagatavo ziņojums par turpmāk darāmo obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK samazināšanai. Šādu lēmumu Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti pieņēma trešdien, 10. aprīlī, kad, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, nācās secināt – janvārī pieņemtais parlamenta lēmums par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu no 31. marta nav izpildīts.
Patlaban spēkā esošās zemes un ēku kadastrālās vērtības, no kurām ir atkarīgs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs, būs spēkā par gadu ilgāk. Saeima lēmumu par kadastrālo vērtību iesaldēšanu pieņēma 2017. gadā, kad tās tika iesaldētas līdz 2019. gada beigām. Vienlaikus Valsts zemes dienests (VZD) sāka strādāt pie kadastrālās vērtēšanas metodikas uzlabošanas.
Pirms nepilnas nedēļas kopā ar šā gada valsts budžetu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī vairāku likumu grozījumus, kas attiecas uz azartspēļu jomu. To "iedarbināšana" var sagādāt nepatīkamus brīžus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas mēdz spēlēt azartspēles nelicencētās virtuālajās "spēļu ellēs". Formālais Saeimā pieņemto likumu mērķis ir vērsties pret nelegālu azartspēļu spēlēšanu internetā.
Saeimas deputāti ārkārtas sēdē trešdien, 3. aprīlī, pēc ilgākām debatēm balsojot, ar 59 balsīm par, bet 34 - pret apstiprināja šā gada valsts budžetu. Šajā balsojumā opozīcijas deputātiem no "Saskaņas" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pievienojās trīs valdību atbalstošās partijas "KPV LV" deputāti – Karina Sprūde, Linda Liepiņa un Didzis Šmits. "Pret" valdības piedāvāto budžetu balsoja arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņeko.
Lai veicinātu investoru interesi par Baltijas valstu kapitāla tirgu, tam ir jābūt vēl vienotākam nekā līdz šim. Pie šāda secinājuma, pētot iemeslus, kas kavē kapitāla tirgus attīstību, nonākuši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) eksperti. Viens no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kapitāla tirgus integrācijas priekšnoteikumiem ir vienots regulējums – tā ieviešanai vajadzīgās normatīvo aktu izmaiņas plānots pieņemt aptuveni gada laikā.