Drošības apsvērumu dēļ uzturēšanās atļaujas zaudējuši vairāki desmiti pieprasītāju

Drošības apsvērumu dēļ termiņuzturēšanās atļaujas zaudējuši vairāki desmit pieprasītāju, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati.Lielākoties tas noticis, jo pastāvējušas aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, taču vairākos gadījumos atļaujas atteiktas, jo radušās bažas, ka atļaujas pieprasītājs var tikt izmantots ārvalstu specdienestu aktivitātēs.

Drošības apsvērumu dēļ uzturēšanās atļaujas zaudējuši vairāki desmiti pieprasītājuMadara Fridrihsone

    Šāda informācija atrodama Iekšlietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja, ka drošības apsvērumi nav galvenais uzturēšanās atļauju atteikšanas iemesls.

    Valdības sēdē otrdien plānots izskatīt kārtējo ziņojumu par termiņuzturēšanās atļaujām, kas tiek izsniegtas apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, banku kapitālā, Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā vai valsts vērtspapīros. PMLP apkopotie dati liecina, ka krīzes laikā ieviestā termiņuzturēšanās atļauju programma pēdējos gados zaudējusi popularitāti. Pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas vairs nepagarina.

    „Protams, ir viena daļa, kur mums iesaistās mūsu kompetentās iestādes un vērtē. Procentuāli tā ir apmēram piektā daļa," teica Roze. Nereti termiņuzturēšanās atļauju nepagarināšanas iemesls ir tas, ka tās saņēmējam piederošais uzņēmums nespēj izpildīt likumā noteiktās prasības par valsts budžetā maksājamajiem nodokļiem. Tās netiek pagarinātas arī tad, ja netiek izpildītas citas likuma prasības, skaidroja Roze.

    „Te ir dažādi varianti. Pirmkārt, mēs atsakām tiem, kas pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jo šīm personām, ārzemniekiem, kas šeit dzīvo ar termiņuzturēšanās atļaujām, pēdējie pieci gadi pārsvarā ir jādzīvo Latvijā. Prombūtne nedrīkst būt ilgāka par vienu gadu. Šis nosacījums netiek izpildīts. Cilvēks domā, ka, ja viņš ir braukājis komandējumos, šo prombūtni varētu attaisnot. Bet, protams, tā nenotiek,” uzsvēra Roze.

    PMLP dati apliecina, ka kopš brīža, kad tika būtiski paaugstināts termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas slieksnis investīcijām nekustamajos īpašumos, šī programma strauji zaudējusi popularitāti trešo valstu pilsoņu vidū. Aizvadītajā gadā saņemti 82 pieteikumi par termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā. 2014. gadā šādu pieteikumu skaits pārsniedza divarpus tūkstošus.

    Migrāijas dienests: Pieprasījums pēc investoru uzturēšanās atļaujām ir ļoti minimāls

      "Aktivitāte ir ļoti minimāla, pieteikumu ir mazāk nekā simts. Programmā vairs nav jaunu spēku. Programma bija efektīva krīzes laikā, ļaujot mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Tagad, kad Latvijā uzlabojusies ekonomiskā situācija, Imigrācijas likumā noteikumi un nosacījumi ir kļuvuši stingrāki. Ārvalstnieki vairs tik ļoti necenšas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas un savas investīcijas uzrauga, braukājot ar vīzām," teica Roze.

      Kopš 2010. gada, kad programma tika uzsākta, valsts budžets šādā ceļā esot ieguvis 1.5 miljardus eiro, informēja Roze.

      KONTEKSTS:

      Saeima 2016. gada aprīlī apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, kas dod tiesības valdībai ierobežot vai apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu konkrētu trešo valstu valsts piederīgajiem. Ierobežojumi attiecas uz gadījumiem, kad tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā šo valstu pilsoņi ieguvuši, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādē, valsts vērtspapīros vai Latvijā reģistrētu banku kapitālā.

      Pēc likuma grozījumu apstiprināšanas pieprasījums pēc termiņuzturēšanās atļaujām par investīcijām ir tik mazs, ka programmu praktiski var dēvēt par beigušos, iepriekš pauda PMLP.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti