Kultūras rondo

Dzintaru koncertzālē skanēs "Brīvdienu mūzikas koncerti"

Kultūras rondo

Izstāde "B kā baroks" veltīta aizmirstam, bet aktuālam kultūras mantojumam – barokam

Izstādē "Domājot attēlos" KUMU muzejā pagaidām redzamas tikai mākslas darbu aprises

Solidarizējoties ar Ukrainu, Kumu muzejs Tallinā izstādi atklāj bez mākslas darbiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kumu mākslas muzejā Tallinā, Igaunijā, kopš marta vidus aplūkojama Krievijas un Baltijas valstu 70. gadu konceptuālisma izstāde "Domājot attēlos". Tā kā neilgi pirms tās paredzētās atvēršanas Krievijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā, izstādes veidotāji nolēma darbus neizstādīt, atstājot tikai aprises no iespējamās gleznas vai fotogrāfijas atrašanās vietas.

Ekspozīcijas "Thinking Pictures" / "Domājot attēlos" pamatu veido kuratores Džeinas Šārpas radīta izstāde ar tādu pašu nosaukumu, pievienojot papildinājumu "Maskavas konceptuālistu māksla Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijā". Nortons Dodžs bija amerikāņu ekonomists un padomju ideoloģijas pētnieks jeb sovetologs. Pirmoreiz Padomju Savienību viņš apmeklēja 1955. gadā kā Hārvarda Universitātes students. Pateicoties dažādu prasmīgu aģentu palīdzībai, turpmākajās desmitgadēs viņam izdevās pārvest lielu kolekciju padomju republikās tapušo mākslas darbu uz ASV. Viņa sakrāto kolekciju, kurā ir vairāk nekā 20 tūkstoši mākslas darbu, šobrīd pārvalda Cimerlī Mākslas muzejs Rutgera Universitātē Ņūdžersijā. 

Izstādes, kas šobrīd skatāma Kumu mākslas muzejā Tallinā, veidošanā iesaistījies arī Igaunijas Nacionālais mākslas muzejs, un kā konsultantes pieaicinātas Ieva Astahovska no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra un Lolita Jablonskiene no Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas, tādējādi papildinot krievu mākslinieku darbus ar Baltijas valstīs tapušajiem. Kopā ar amerikāņu speciālisti Džeinu Šārpu un Anu Aljasu no Igaunijas Mākslas akadēmijas izstādes saturu kūrējusi mākslas centra Kumu speciāliste Līsa Kaljula.

Mākslas darbi izstādē tikai pa vienam no katras Baltijas valsts un Krievijas parādīsies vien aprīļa nogalē. Kaljula Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" norāda, ka lēmums šobrīd izstādīt tikai mākslas darbu izmēru krāsojumus uz galerijas sienām un pievienot tiem paskaidrojošos aprakstus, kaut arī uz ierobežotu laiku, nebija viegls lēmums, un beigu beigās tomēr ir uzskatāms kā sava veida sods vai citiem vārdiem – kā protesta augstākā forma, kas tiek raidīta pret konkrētu nacionalitāti un tās izvēlēm. Viņa turpina: 

"Mums bija ļoti grūti savā ziņā sodīt krievu māksliniekus, jo liela daļa no izstādē iekļautajiem autoriem savu dzimteni ir pametuši jau pirms ļoti ilga laika. Viņi, teiksim tā, ir izdarījuši savu balsojumu par demokrātiju ar kājām, tātad, aizejot, pametot valsti, 

ar to norādot, ka viņi neatbalsta to, kas notiek Krievijā. Piemēram, gleznotājs un rakstnieks Viktors Pivovarovs šobrīd dzīvo Prāgā, vairāki autori dzīvo Ņujorkā, daži – Parīzē, citi – Ķelnē. Runājot tieši par Pivovarovu – viņš ir lielisks eksistenciālisma pārstāvis mākslā, kurš īpaši ražīgi strādāja 70. gados. Viņa rokrakstu raksturo sirreālisma, sēriju veidošanas princips. Šeit būs redzams, iespējams, pats slavenākais no viņa darbiem – "Projekts vientuļajam cilvēkam", kurš runā par padomju cilvēka izolētību un vientulību. Manuprāt, tiem apmeklētājiem, kuri ir dzīvojuši padomju periodā, šis darbs noteikti atsauks atmiņā tā laika izjūtas."

Nu uzsākam ceļojumu iebrūnā tonējumā risinātās mākslas centra Kumu pagraba galerijas telpās. "Tik un tā šo telpu ir iespējams uztvert par mākslas telpu – mēs šeit organizējam arī ekskursijas, gluži kā tādas "spoku tūres", kurās izstādes kuratori stāsta par to, kam šeit būtu jāatrodas, bet kas te neatrodas. Piemēram, šeit ir paredzēts atrasties Jurija Alberta darbiem. Viņam ir interesanta tehniskā metode: tā vietā, lai audeklu apgleznotu, viņš to apraksta ar tekstu, bet dara to gleznojot. Šajā darbā teksts vēstī: "Manuprāt, paši interesantākie mākslinieki, kuri strādā Maskavā, ir…", un tad seko to uzskaitījums. Tā ir īpatnēja komunikācijas pieeja ar mākslas darba skatītāju, dalīšanās ar savām piezīmēm. Ir pierasts uzskatīt, ka tēlotāja māksla ir cēls medijs, sacīsim, kāda ainava vai kas tamlīdzīgs. Taču šeit kā vēstījums ir nodots tikai teksts, kurš uzrunā skatītāju," stāsta Līsa Kaljula. "Šeit būs Miervalža Poļa darbi. Mēs Kumu mākslas muzejā viņu ļoti mīlam. 

Latviešu apmeklētājiem sevišķi interesanti varētu būt tie Poļa darbi, kuri ir atceļojuši pie mums no Nortona un Nensijas Dodžu mākslas kolekcijas Ņūdžersijā. 

Mums kā kuratoriem bija ļoti svarīgi vienkopus eksponēt vairākas mākslinieka darbu sērijas, jo divi no pašiem nozīmīgākajiem darbu cikliem ir sadrumstaloti starp ASV un Latviju, proti, "Zuzeum" mākslas centra un nedaudz arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijām. Tādēļ mūsu mērķis bija savākt šīs burvīgās darbu sērijas vienkop šajā izstādē. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es tik ļoti gaidu aprīli, kad šo rezultātu varēs redzēt arī dzīvā, klātesošā formātā."

Dodamies apskatīt ekspozīcijas telpu ar tematisko nosaukumu "Ceļojums zaļajā krāsā", kurā aplūkota vides aktīvisma nozīme tieši Baltijas mākslinieku darbos. To Kaljula raksturo kā īpaši vienojošu elementu ne tikai uzskatu, bet arī māksliniecisko risinājumu līmenī: "Būtībā, vides aizsardzības kustība aizsākās tieši Baltijas valstīs, kuras veidoja zaļās domāšanas avangardu Padomju Savienībā. Jo pirmie nacionālie dabas parki tika izveidoti tieši Baltijā: Latvijai tas ir Gaujas Nacionālais parks, mums tas ir Lahemā Nacionālais dabas parks, abi atvērās ap 70. gadu sākumu. Tādējādi 

mūsu reģions ir ļoti nozīmīgs ekoloģiskā aktīvisma un ideju apmaiņas epicentrs. Tas ietekmēja arī mākslinieku kopienas – tīra un sakopta daba viņiem kalpoja par patvērumu, par vietu, kurā padomju ideoloģija tev nevar tikt klāt, 

atrast tevi; par vietu, kurā tu vari doties un atrast sirdsmieru, nomierināt savu prātu. Piemēram, igauņu mākslinieks Rauls Mēls, lietuvietis Eugēnijs Cukermans, Viļņas mākslinieku apvienība bija šīs pieejas praktizētāji, un zaļā domāšana sasniedza arī Padomju Krieviju – arī tur izveidojās atsevišķas mākslinieku grupas, kuras pievērsās tieši ekoloģisku jautājumu risināšanai, kurus vienkopus ļoti poētiski raksturo Cukermana darba nosaukums: "Manas mājas ir zaļā, zaļā krāsā"."

Līsa Kaljula ved tālāk "spoku ekskursijā", lai aplūkotu vietu, kurā būs izstādīti dizainera un mākslas kritiķa Jāņa Borga darbi "Dinamiskā pilsēta" un "Epicentrs", kuri, līdzīgi kā Miervalža Poļa sēriju fragmenti, Kumu mākslas centrā ir ieradušies no Nortona un Nensijas Dodžu mākslas kolekcijas Ņūdžersijā. Borgs 70. gados īstenoja virkni konceptuālu darbu, kas palika nesaprasti, jo padomju periodā tie neatbilda valdošajai ideoloģijai un līdz ar to vispārējai sabiedrības mākslas izpratnei. 

"Jānis Borgs noteikti ir viens no pašiem radikālākajiem māksliniekiem šajā izstādē. Viņa interese bija iedomāties alternatīvu pilsētas ainavu, kuru tomēr būtu iespējams realizēt. Šādas pārdomas bija raksturīgas ne tikai Borgam, bet arī citiem 70. gadu māksliniekiem, kuri juta, ka padomju ideoloģija okupē viņu pilsētas. Visur šie saukļi un slavinājumi sarkanā krāsā, karogi, plakāti un izkārtnes, kur tik vien pamet skatu; propagandas attēli presē un pilsētvidē. Līdz ar to tas radīja pretsparu jauno mākslinieku vidē, atgūt savas pilsētas atpakaļ. Ja pat tas ir "tikai" domu un mākslas projektu līmenī. Ar šīm idejām nodarbojās arī latviešu mākslinieku grupa, kura sevi dēvēja par ''Pollucionistiem''. Pie mums Igaunijā tajā laikā šādu apvienību nebija.

Šeit būs apskatāma šīs apvienības fotogrāfiju sērija "Savādotā Rīga", viņu fotomākslas pētījums par dažādām pilsētas vietām un nomalēm. Uzņemtie attēli tika pārveidoti kolāžās, lai šīs pierastās, ikdienišķās vietas padarītu savādas, dīvainas, ekscentriskas. 

Jo kāds tad pašā pamatā ir mākslinieka uzdevums? Ienest radošumu mūsu ikdienā, kura nereti var būt apnicīga un rutinēta. Tieši tas bija tas, ko darīja ''Pollucionisti'' – radīja savādāku, radošuma caurstrāvotu vietu apkārt saviem līdzcilvēkiem un, protams, sev pašiem," skaidro Kaljula. "Savukārt šeit būs mākslinieka Māra Ārgaļa darbi, arī viņš reflektēja par dabas atjaunotnes tēmu un pilsētvides klimatu un piedāvāja savus alternatīvus risinājumus. Man liekas, ka

vēl viena iezīme, kura vieno mūs kā Baltijas valstis, ir tā, ka mākslinieku figūras kļūst īpaši nozīmīgas un pamanāmas brīžos, kuros jāveic kaut kāds politisks pagrieziena punkts, kaut kāda pārmaiņa, kas var ilglaicīgi ietekmēt visu sabiedrību kopumā. 

Tas gan daudz vairāk ir aktuāli tieši 80. gados, kad mākslinieki daudz vairāk uzdrošinājās paust savu nostāju, atļāvās, kā mēdz teikt, "to dream big", proti, sapņot par lielām, tomēr paveicamām lietām. Kaut vai par suverēnas valsts iespējamību! Ne jau visiem bija tāda drosme un tāda iztēle iedomāties, ka Padomju Savienība varētu sabrukt, un ne tikai Baltija, bet arī citas valstis varētu atgūt savu neatkarību. Un tieši mākslinieki bija tie, kuri ar savām radikālajām, iespaidīgajām idejām un to realizācijām palīdzēja paplašināt politiķu iztēli un iespēju sapņot, darīt, uzdrošināties paskatīties uz valstī notiekošo pavisam no cita rakursa."

Izstāde "Domājot attēlos" mākslas muzejā Kumu Tallinā ir apskatāma par ziedojumiem Ukrainas bēgļiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti