"Tas, ko veic Jānis Gleizds, nav parasta fotogrāfa darbs. Tikai tie, kas zina, ko fotogrāfijā nozīmē izohēlija, saprot, ka šos attēlus iegūst, saliekot kopā ne mazāk kā trīs līdz četrus atsevišķus pustoņus, tātad runa ir par vienlaikus darbu ar vairākiem negatīviem, un to jau var salīdzināt ar juveliera smalkumu" – tā laikrakstā "Cīņa" pirms 45 gadiem rakstīja Jāņa Gleizda kolēģis, fotokluba "Rīga" mākslinieciskais vadītājs Aivars Āķis.
Tiešām, skatot Jāņa Gleizda darbus, nepietiek ar vārdu – fotogrāfija. Tās ir filigrānas grafikas, romantiski poētiski zīmējumi, kas redzami viņa veidotajos aktos, portretos, ainavās. Šos darbus kopā ar fotomāksliniekam piederošajiem priekšmetiem ir savācis un ekspozīcijā apkopojis uzņēmējs un fotogrāfs, Latgales fotogrāfu biedrības dibinātājs Igors Pličs.
Gleizds pats gan nav no Preiļiem, bet Preiļi, Pliča personā, ir tie, kas vēlas saglabāt šī fotomākslinieka piemiņu.
"Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr par viņu runā, to mēs zinām. Un es gribu, lai Jānis Gleizds dzīvo, lai mēs visi skatāmies uz viņa panākumiem un nospraužam zināmu mērķi sev,"
Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uzsver Pličs.
Istabā gar vienu sienu padomju laika standarta sekcijā rindojas izdevumi ap un par fotogrāfiju – žurnāli, katalogi, mācību literatūra, bet pārējā telpas daļā apskatāmi Jāņa Gleizda darbi un fotogrāfijas no ģimenes arhīva, viņa pieraksti, brilles, fotoaparāts "Zenit" ar visu trosīti, kuru Gleizds lietoja, lai to iespiestu starp zobiem un tā nospiestu fotoaparāta slēdzi. Kā zināms, 24 gadu vecumā viņš cieta nelaimes gadījumā un pēc tā nācās amputēt abu roku plaukstas, tāpēc jo vairāk var apbrīnot mākslinieka neatlaidību un varēšanu veidot fotomākslas darbus. Liels atbalsts dzīvē un darbā – viņa sieva Annele.
"Jānis Gleizds bija tas cilvēks, kurš fotogrāfiju izmantoja ne tā kā mēs izmantojam. Viņš pa priekšu savas meitenes ideju uzzīmēja ar zīmuli uz papīra, un tikai pēc tam realizēja to natūrā caur fotogrāfiju," skaidro Pličs, "Mēs šodien lielākā daļa fotogrāfu fotografējam ar domu – varbūt kaut kas sanāk. Viņš galvā to visu uzzīmēja un pēc tam modeles taisīja."
Gleizda māksliniecisko paņēmienu pulkā arī aplikācijas. "Viņš daudz piezīmēja, izskrāpēja, lika aplikācijas, retušēja tās, un pēc tam pārfotografējot panāca gala rezultātu. Bet
nav svarīgi, ar ko tu taisi savu mākslas darbu – ar cirvi, ar zāģi vai ar fotoaparātu, galvenais tomēr ir rezultāts. Un ja to rezultātu atzīst pasaule, kā Jāņa Gleizda darbus, tad tas jau ir cienīgs un vērtīgs,"
bilst izcilā fotogrāfa piemiņas istabas veidotājs. "Es vēlreiz saku – tas ir leģendārs cilvēks, tādēļ es iestājos par viņa piemiņas saglabāšanu un upurēju veselu ne tikai istabu, bet arī vairāk priekš tam, lai cilvēkiem rādītu un lai neaizmirstu, kas ir bijis Jānis Gleizds un kādus panākumus pasaulē viņš ir guvis."
Sava mūža laikā Gleizds ir piedalījies vairāk nekā 800 izstādes, saņēmis pāri par 600 diplomiem no visas pasaules. Mākslinieka pūrā ir 170 medaļas un no tām 37 zelta, kā arī vēl balvas, kausi un citi apbalvojumi.
Fotomākslinieka piemiņas istaba ierīkota Preiļu senākajā koka celtnē. Tur arī senlietu un Latgales foto vēstures ekspozīcija. Plašāks stāsts par Igora Pliča senlietu kolekciju klausāms Latvijas Radio raidījumā "Vietu lietas Latvijā".
