Jānis Gruduls ir viens no Latgales vīru koru kustības redzamākajiem pārstāvjiem. Starp spilgtākajiem mirkļiem diriģenta karjerā ir ilgus gadus vadītā vīru kora "Olūts" uzvara XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, kas notika 1998. gadā.
Par savu virzītāju mūzikā Gruduls sauc Kokaru Jāni. "Ne no brāļiem Kokariem. Te ir Varakļānu Kokaru Jānis, kas muzicēšanas pamatus ielika ar spēlēšanu pūtēju orķestrī. Tur es sāku spēlēt eifoniju un saksofonu man iemācīja. Ar pamatlietām, ko viņš juta manī, viņš saka: "Jāni, tev ir jāiet uz mūzikas skolu,"" Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atminas kordiriģents. Mūzikas mācīšanās viņam nekad nav sagādājusi grūtības:
"Man liekas, ka es savās darba gaitās ļoti daudz salmu neesmu piekaisījis. Muzicēt – tā ir mana sirdslieta. Es domāju, ka iedzimtība, Visaugstākā sūtība ir devusi muzikālo dzirdi, balsi līdz šai baltai dienai."
Šobrīd Jānis Gruduls ir atgriezies un darbojas dzimtajā Stirnienes pusē. Viņš vada Stirnienes garīgās mūzikas kori "Reversium" un katru gadu ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonā diriģents. "Ja es varu kādam palīdzēt, tad es eju palīgā. Ja jūtu, ka es varu to izdarīt, tad es labprāt arī piedāvājos. Lai kolektīvs būtu ar muzikālu pieskaņu, profesionālāks – es varu palīdzēt," teic mūža balvas par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmējs.
"Tas, ka dziedāšana ir nopietns darbs, ir skaidrs, jo diriģents saka – ja jums pēc dievkalpojuma vai koncerta nav slapja mugura, tad jūs neesat labi dziedājuši. Tas ir ļoti enerģiju atdodošs process," bilst ērģelniece Ieva Zepa. Gruduli viņa raksturo kā cilvēku, kas iedvesmo un māca citus ar savu piemēru: "Jānis pieder pie tās, diemžēl aizejošās paaudzes, kam darbs un tikums ir liela vērtība. Viņš ir mūzikas mīlestībā mirdzošs eņģelis, kurš ir starp mums. "
Kā vienu no kordiriģenta krāšņākajiem mūža ieguldījumiem arī Zepa min Latgales vīru kora "Olūts" nodibināšanu un darbu ar to vairāk nekā 20 gadu garumā: "Sākotnēji tas bija Viļānu selekcijas stacijas vīru koris un pēc tam tas aizgāja tālāk uz Rēzekni, kur ziedu laikos dziedāja vairāk nekā 80 vīri un jaunieši. Tas ir absolūti fenomenāls notikums, jo, kā pats diriģents saka – Latgales vīri ir mazliet grūtāk iekustināmi, viņi ir vairāk uz iekšu vērsti un sevi vairāk darbos pierāda, nevis runās. Bet tanī brīdī, kad vīru dvēsele tiek pavērta, ar labu un sirsnīgu kontaktu, tad, protams, rezultāti neizpaliek. Un to apliecina Dziesmu svētkos un dziesmu karos plūktie lauri, kad visiem par milzīgu pārsteigumu un pašiem dziedātājiem par apliecinājumu savai varēšanai un milzīga darba vainagojumu tiek iegūts "Grand Prix" un citas augstas balvas."
Jānis Gruduls uzsver, ka viņš nevar ar pus atdevi strādāt, ja ko dara, tad no visas sirds – izpildījuma laikā ir jādeg.
Kordiriģents dzīvo līdzi Dziesmu svētku nākšanai. Lūk, viņa pārdomas: "Estrāde mums tagad Mežaparkā ir skaista, labāka varbūt kā igauņiem un lietuviešiem, bet, kā būs ar kolektīvu, ar muzicēšanu? Lai virsdiriģentiem izdodas to panākt! Tā tam vajadzētu būt – saglabāt dziesmu svētku tradīcijas, ko iedibinājuši mūsu priekšgājēji."
