Kultūras rondo

Izstāde galerijā "Low" iezīmē darba un darbaspēka atainošanas sarežģītību

Kultūras rondo

Izrādē atspoguļo Latvijas delegācijas ceļu uz Tokijas paraolimpiskajām spēlēm

Pārlapojam Latvijas Literatūras gada balvai izvirzīto autoru darbus

Dažādība – viens no Literatūras gada balvas atslēgas vārdiem. Pārlapojam šī gada nominantus

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tematiskā vietā ar nosaukumu "Divi Raiņi", 29. martā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) šogad nominēto izdevumu paziņošana. Izvirzīto, izcelto darbu un izdevēju kopu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pārrunā "LALIGABA 2022" žūrijas darbā neiesaistītie, bet rakstītam vārdam un rakstīšanai vienmēr tuvu stāvošie – Toms Treibergs un Vilis Kasims. 

Izvēlies savu favorītu un piedalies Latvijas Literatūras gada balvas lasītāju balsojumā līdz 22. aprīlim!

LALIGABA nominantu paziņošana, kā atzīmē Latvijas Radio žurnālists, dzejnieks Toms Treibergs, noritēja ar zināmu pārdomu tonalitāti, fonā vēl arvien esot karadarbībai Ukrainā. "Bet, acīmredzot, tik un tā literatūras devumam ir jātop caurskatītam," viņš piebilst, "Un šogad tas tika darīts pat dubultā, proti, vispirms žūrijas eksperti atlasīja garo sarakstu, ar kuru iepazīstināja pirms pāris nedēļām un no tā tad tika darināts tāds "destilāts", kurš nonācis mūsu uzmanības lokā šodien."

Arī tulkotājs, interneta žurnāla "Punctum" prozas redaktors, viens no Latvijas literatūras aģentiem, rakstnieks Vilis Kasims visupirms runā par kara ēnu: "Tāda notikuma priekšā ir ļoti sarežģīti atskatīties tālākā pagātnē, pagājušajā gadā, kas salīdzinājumā nu jau liekas mierīgs (lai cik savādi tas arī nebūtu šķitis pērn, kad pandēmija vēl bija pilnā sparā un visiem prātā). Bet, man liekas, ir iznākuši vairāki interesanti darbi gan dzejā, gan prozā, gan tulkojumos, un varbūt ir labi, ka ir šādas ikgadējas tradīcijas, kurām parādoties, par kurām runājot, pasaule tomēr šķiet mazliet normālāka."

Uzlūkojot LALIGABA īso un garo nominantu sarakstu, 

Kasims izceļ gan vārdu daudzveidību, gan izdevēju pulku, kas šogad daudzskaitlīgāks nekā iepriekš. Viņaprāt, šoreiz jebkurā kategorijā nav skaidrs favorīts. 

Savukārt Treibergs pievērš uzmanību izdevējdarbības summai balvas kandidātu fināla uzskaitījumā: "Ir arī jaunpienācēji izdevēju kontekstā, kā piemēram, "Valters Dakša". Viens izdevumus no viņa kategorijā debija. Izdevniecība "Neputns" pilnīga rekordiste ar sešām nominētām grāmatām, "Dienas Grāmata" – ar četrām. Kas ir interesanti, "Jāņa Rozes" apgādam ir viena grāmata un izdevniecībai "Zvaigzne ABC" – divas."

Daudzveidīgs pavisam noteikti ir arī mūža balvas saņēmējas, dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Dainas Avotiņas radošais devums, teic Treibergs un atgādina par literātes ieguldījumu Dzejas dienas tradīcijas iedzīvināšanā, oriģināldzejas antoloģijas izveidē un tulkojumu veikšanā no lietuviešu valodas. Bet Kasims atklāj: "Kad es biju LALIGABAs žūrijā pirms trijiem gadiem, mēs jau tad runājām par iespēju mūža balvu piešķirt Dainai Avotiņai, un man tā likās ļoti laba doma. Jo viņa ir strādājusi ļoti daudzos un dažādos žanros; ir palīdzējusi literatūrai ne tikai ar saviem tekstiem, bet arī ar tulkošanu, ar funkcionāres darbu, kas, man šķiet, ir tāda neredzamā literatūras puse, ko vienmēr ir vērts izcelt, jo ikdienā tas paiet garām."

Toms Treibergs rosina pārskatīt nomināciju skaitlisko starpību – to daudzums no kategorijas un kategoriju atšķiras:

"Žūrija šogad nolēma kategorijā spilgtākā debija virzīt tikai trīs darbus. Turpretī, piemēram, prozas nominācijā ir pieci izdevumi, kamēr dzejā tikai četri. Tas ir tāds žūrijas darba cietais rieksts, ka skaitliskie apjomi ir jāvariē dažādi." 

Kasims pieļauj, ka debijas kategorijā diskusija vēl varēja būt par Elīnas Kokarēvičas stāstu krājumu "Rēgi", un reizē uzteic tos, kuri pie nominācijas tikuši: "Gan Edvards Kuks, gan Anna Belkovska ir diezgan daudz publicējušies periodikā līdz tam, un par viņiem ir daudz runāts kā par ļoti talantīgiem autoriem. Džena Andersone periodikā varbūt mazliet mazāk parādījusies, kaut arī pagājušogad viņa bija "Domuzīmē" ar pāris stāstiem, un arī mēs "Punctum" bijām saņēmuši viņas stāstus. Viņa ir, man šķiet, viens no tiem retajiem autoriem, kas var apvienot gan literātu interesi, gan, iespējams, plašāku lasītāju interesi, līdzīgi kā šajā ziņā tas bija Dainas Avotiņas gadījumā. Tas ir viņas spēks, ko es gribētu redzēt nākamajās grāmatās."

Caurskatot balvas pretendentu rindu, nevar nepamanīt arī zināmu specializāciju izdevniecību ziņā: 

dzejā absolūti dominē "Neputns", bet prozā – "Dienas Grāmata" (ar četrām no piecām šajā kategorijā izceltajām grāmatām). 

"Laima Slava savulaik diezgan konkrēti uzsvēra, ka "Neputns" ir mākslas grāmatu izdevniecība un dzeja ir tad, ja kaut kas sanāk, ja ir lieks laiciņš priekš tā. Nu, ko mēs redzam šobrīd," ar smaidu vaicā Treibergs. Viņam šoreiz visinteresantākā gan šķiet prozas nominantu liste, kas apliecina autoru intonatīvo kontrastu (te trīs darbi ar vēsturisku personu centrālajā plānā un divi ir vairāk par mūsdienu realitātes norisēm). 

Lūgts komentēt tulkojumu sadaļu, Vilis Kasims precizē, ka piecu nominantu vidū ir gan dzejas, gan prozas darbi: 

"Tas vienmēr ir tas grūtais darbs – savā starpā salīdzināt romānu tulkojumu ar dzejas tulkojumu. 

It sevišķi, piemēram, Česlava Miloša krājumu "Dāvana", ko Ingmāra Balode ir atdzejojusi un sastādījusi. Tur redzams, ka ir milzīgs darbs ieguldīts. Jo līdz šim ir iznākušas vairākas Miloša grāmatas latviski, bet tie bija daudz mazāki izdevumi, kamēr Balode ir parādījusi viņa karjeru kopskatā, viņa darbu kopainu, kas ir, man šķiet, ļoti interesanti. Arī Dena Dimiņa tulkotais Roberta Valzera romāns "Laupītājs" ir tāds darbs, kas Latvijā, latviešu literatūrā, man šķiet, ir sen pietrūcis – ar rotaļīgumu, ar dziļumu un ar lielu devu pašironijas un ko ar interesanti lasīt tieši valodas baudījuma dēļ. Denam Dimiņam garajā sarakstā bija vēl divi citi tulkojumi no citām valodām [..]. Arī parējās tulkojumu kategorijā izvirzītās nominācijas ir katra savā veidā interesantas. Dragomoščenko ir ļoti savdabīgs dzejnieks, kuru atdzejot nav viegli, jo šķiet, ka jēga var slēpties katrā vārdā un starp vārdiem, starp rindiņām. Tā ka liels, ļoti atbildīgs uzdevums ir Arvim Vigulam bijis. Jānis Krastiņš ar tulkojumu no čehu valodas ir vienmēr interesants. Un Jakubas Katalpas romāns ["Vācieši"] ir viens no tiem darbiem par 2. pasaules karu, kas parāda šo karu no kaut kādas jaunas dimensijas, skatupunkta un atklāj to sajūtu atkal no jauna, kas nav tik viegli izdarāms. Un, protams, Ievas Lešinskas tulkotais Oušens Vongs, kur jau nosaukums skan lieliski – "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi". Šis pats valodas skaistums ir viscaur grāmatai. Ieva Lešinska ir ļoti labi pārcēlusi to arī uz latviešu valodu."

Noslēdzot, Treibergs vēl apsveic bērnu literatūrās kategorijā nominēto autori Luīzi Pastori, kuras grāmata "Laimes bērni" nesen apbalvota Starptautiskajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū, un piemin LALIGABA speciālbalvas saņēmējus – izdevniecība "Neputns" par izdevumu "Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām", kuru sastādījis literatūrzinātnieks un dzejnieks Artis Ostups un tulkotāja Margarita Karbonaro. Kasims papildina, ka Margarita Karbonaro reiz tulkoja un panāca nu jau mūžībā aizsauktā rakstnieka Zigmunda Skujiņa grāmatas "Miesas krāsas domino" iznākšanu Itālijā, ļoti labā izdevniecībā. Labajās recenzijās, kas sekoja, Skujiņš ticis salīdzināts ar daudziem citiem 20. gadsimta otrās puses Eiropas literatūras dižgariem. 

LALIGABA 2022

LALIGABA apbalvošanas ceremoniju varēs vērot 1. maijā Latvijas Televīzijas pārraidē, kas top sadarbībā ar teātra trupu "Kvadrifons". Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Dainai Avotiņai.

Lasītāju balva tiks noteikta publiskā balsojumā sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM. Balsot iespējams no 29. marta līdz 22. aprīlim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt