Tulkotāja Māra Poļakova Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidroja, kāpēc rosinājusi atkārtoti pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumu latviskošanu: "Man šķita svarīgi to uzrakstīt sevišķi šobrīd, [kad] Ukrainas pilsētu nosaukumi ir mums visiem prātā, mēs diendienā par tiem dzirdam, par tiem domājam. Šīs pilsētas mēs joprojām saucam tajos nosaukumos, kuri mums ir palikuši mantojumā vispirms no Krievijas impērijas, pēc tam no Padomju Savienības.
Ukraina no šī mantojuma ir atteikusies un jau piecus gadus intensīvi lūdz atteikties arī visus citus. Es domāju, ka šis brīdis ir pats pēdējais, arī mums atmest šo pagātni,
kas mums ir kopīga ar ukraiņiem Krievijas sastāvā."
"Ukrainas galvaspilsēta latviski būtu jāsauc par Kijivu. Tā pilsēta, kuru šobrīd nolīdzina līdz ar zemi un apšauda no lidmašīnas ar raķetēm, ir Harkiva. Tā pilsēta, kas pagaidām ir daudzmaz drošībā un kurā pulcējas simtiem tūkstošu bēgļu, ir Ļviva," ar piemēru dalās un uz rīcību aicina Poļakova.
Agris Timuška – Valsts valodas centra galvenais lingvists – apstiprina, ka tulkotāju, rakstnieku, valodnieku un pētnieku vēstuli Valodas centrs ir saņēmis: "Paldies par šī jautājuma aktualizēšanu. Jāsaka uzreiz, ka arī šo nosaukumu atveidi jau savulaik esam izskatījuši un vērtējuši, un tomēr ir savi argumenti arī šobrīd esošo formu saglabāšanai. Uzskatām, ka jebkādas šāda veida izmaiņas jāveic pēc rūpīgas lingvistiskas izpētes, nevis uz "urrā" un nevis vienkāršoti pieejot šim jautājumam. Katram no šiem nosaukumiem ir sava situācija gan valodas vēsturē, gan atveides tradīcijā un tamlīdzīgi. Un vispārīgi –
ja jau gribam pilnīgi visu, tā sakot, ukrainiskot, tad jau būtu jāsāk ar pašu valsts nosaukumu, kurš, kā zināms, ukraiņu valodā ir "Україна". Latviski nosaukums varētu būtu "Ukra-ina" – četras zilbes, kas, protams, ievērojami apgrūtina valodas lietotājiem visu situāciju.
Attiecīgi arī tauta tad būtu saucama par "ukrainiešiem", līdzīgi kā lietuviešu valodā." Šīs ir zināmas problēmas, kas ir vēlreiz jāapsver, pauž Timuška, un Valsts valodas centrs ir gatavs to veikt.
Reaģējot uz publisko aicinājumu, 9. martā notiks Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēde, kurā paredzēts atkārtoti izvērtēt ieteikumus Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidei latviešu valodā, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Poļakova teica, ka viņas profesionālajā darbā Agra Timuškas minētais "urrā brīdis" sākas 2016. gadā, kad iznāca pirmā grāmata, ko tulkojusi no ukraiņu valodas: "Tas arī bija laiks, kad es iedziļinājos un izpētīju valodas likumus, kuri ir šo nosaukumu pamatā. Es pieļauju, ka tos ir pētījis arī Valsts valodas centrs. Jo šie paši fonētiskie likumi ir pamatā nosaukumiem Čerņihiva, Mikolajiva, Rivne un citiem, kurus Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. un pēc tam vēlreiz – 2018. gadā nosaukumus skatot, ir piekritusi mainīt uz ukraiņu nosaukumiem. Tātad no latviešu valodas viedokļa nav nekādu problēmu ņemt vērā šīs fonētiskās īpatnības, kas ir raksturīgas ukraiņu valodai."
Ja par valsts nosaukuma atveidi, Poļakova vērtē, ka to var atstāt tādu pašu, proti, Ukraina; neviens to nav lūdzis mainīt:
"Ņemot vērā, ka vārds "Ukraina" latviešu valodā tik tiešām ir senāks, pieļauju, ka ar stabilākām tradīcijām, es uzskatu, ka to var nemainīt. Nedomāju, ka šobrīd ir uz to jākoncentrējas. Es domāju, ka ir jākoncentrējas uz pilsētu nosaukumiem, kuru mainīšanu mēs jau esam uzsākuši."
KONTEKSTS:
Vairāk nekā 100 tulkotāju, rakstnieku, valodnieku un pētnieku aicina Valsts valodas centru pārskatīt ieteikumus Ukrainas pilsētu nosaukumu latviskošanai, norādot, ka līdz šim izmantotie Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ienākuši, kad Ukraina, arī Latvija un citas valstis "bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
