Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas prezidents Putins paziņojis par militāro operāciju sākšanu pret Ukrainu.
  • Šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc Doneckas un Luhanskas separātistu "lūguma".
  • Putins apgalvo, ka Krievija negrasās okupēt Ukrainu, bet brīdina citas valstis neiejaukties.
  • Krievija sākusi bombardēt militāros objektus Ukrainas pilsētās.
  • Pienāk ziņas par upuriem Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju vidū, nogalināti vairāk nekā 40 cilvēku.
  • Krievijas karaspēks šķērsojis Ukrainas robežu arī ārpus Donbasa, tai skaitā no Baltkrievijas puses.
  • Lukašenko apgalvo, ka Baltkrievijas bruņotie spēki neesot iesaistīti konfliktā ar Ukrainu.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis izsludinājis karastāvokli visā Ukrainas teritorijā.
  • Ukraina vērsusies pēc palīdzības pie starptautiskās sabiedrības.
  • Putina režīma sāktais karš pret Ukrainu izsaucis vispārēju nosodījumu, rietumvalstis brīdina Maskavu, ka Kremļa rīcībai būs smagas sekas.

Doneckas un Luhanskas separātisti paziņojuši, ka viņu mērķis ir pārņemt savā kontrolē visu šo apgabalu teritoriju (līdz šim separātistu kontrolē bija mazāk nekā puse abu apgabalu teritorijas).

Pretēji Putina apgalvojumiem, ka Krievija negrasās okupēt Ukrainu, tiek ziņots, ka Krievijas karaspēks šķērsojis Ukrainas robežu arī ārpus Donbasa.

Ukrainas Robežsardze vēsta, ka Krievija sākusi uzbrukumu no vairākām pusēm, noticis iebrukums Luhanskas, Sumi, Harkovas, Čerņihivas un Žitomiras reģionos, kā arī no okupētās Krimas puses.

CNN ziņo, ka Krievijas tanki iebrūk Ukrainas teritorijā arī no Baltkrievijas puses. Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko gan apgalvo, ka Baltkrievijas bruņotie spēki nekādā veidā neesot iesaistīti šajā operācijā.

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas uzbrukums ir vērsts četros virzienos: no Donbasa, Krimas, kā arī uz Harkovu un Čerņihivu. Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs vēsta, ka kaujas pie Harkovas notiek ap 4–5 km attālumā no pilsētas. Savukārt galvaspilsēta Kijeva esot droši aizsargāta.

"Ja apturēsim viņus pie Harkovas, apturēsim arī pie Kijevas," uzskata Arestovičs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina ir pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

"Ukraina aizsargājas un neatdos savu brīvību, lai arī ko par to domātu Maskavā," uzsvēra Zelenskis.

Zelenskis informē, ka visiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri to vēlēsies, tiks izsniegti ieroči, ziņo aģentūra "Unian". Viņš paziņoja, ka ieroču izsniegšana jau sākusies.

Pienāk arī pirmās ziņas par cilvēku upuriem. Ukrainas prezidenta birojs informē, ka Krievijas uzbrukuma rezultātā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki, vairāki desmiti ir ievainoti.

Odesas apgabalā uzbrukumā Ukrainas karaspēka daļai nogalināti 22 cilvēki.

Doneckas apgabala pilsētā Vuhledarā okupācijas spēku raidītais šāviņš trāpījis slimnīcā. Vietējās amatpersonas ziņo, ka gājuši bojā četri cilvēki, desmit ir ievainoti. Ievainoto vidū ir seši mediķi.

Harkovas apgabala Čuhujivas pilsētā šāviņš trāpījis daudzdzīvokļu namā, kas atrodas blakus lidlaukam. Tiek ziņots par cietušajiem civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis, ka visā valsts teritorijā tiek pasludināts karastāvoklis.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vēsta, ka Krievija sākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Notiek uzbrukums mierīgām Ukrainas pilsētām. Tas ir agresijas karš. Ukraina aizstāvēs sevi un uzvarēs. Pasaule var un tās pienākums ir apturēt Putinu. Pienācis laiks rīkoties," uzsver Kuleba.

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms pulksten 5 pēc Latvijas laika.

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un ka tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses.

Putins piebilda, ka Krievijas mērķis nav okupēt Ukrainu, un brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie smagām sekām.

Putins apsūdzēja ASV un to sabiedrotās, ka tās ignorējušas Krievijas prasību nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO un piedāvāt Maskavai drošības garantijas.

Putins sacīja, ka Krievijas militārās operācijas mērķis ir nodrošināt Ukrainas "demilitarizāciju" un ka visi Ukrainas karavīri, kas noliks ieročus, varēs droši atstāt kaujas zonu.

"Aicinu jūs nekavējoties nolikt ieročus un doties mājās. Visi Ukrainas armijas karavīri, kas izpildīs šo prasību, varēs netraucēti atstāt kaujas darbību zonu un atgriezties pie savām ģimenēm," teica Putins.

"Visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu pilnībā gulsies uz Ukrainas teritorijā valdošā režīma sirdsapziņas," atzīmēja Putins.

 

Ukrainas prezidents: Ja mums uzbruks, mēs aizstāvēsimies

Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis šonakt uzrunā Ukrainas tautai sacīja, ka centies sazvanīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču nesekmīgi.

Tāpat viņš sacīja, ka pie Ukrainas robežām atrodoties apmēram 200 000 Krievijas karavīru un jau drīzumā varētu sākties karadarbība. Zelenskis krievu valodā uzrunāja arī Krievijas iedzīvotājus, uzsverot, ka viņiem tiek melots un kara sākšanās ir atkarīga no Krievijas.

Citstarp viņš pauda bažas par to, ka šāds Krievijas solis var būt sākums lielam karam Eiropā. "Vai krievi vēlas karu? Atbilde ir atkarīga no jums, Krievijas Federācijas pilsoņi," piebilda Ukrainas prezidents.

Zelenskis norādīja – ukraiņi neatdos savu valsti bez cīņas. "Ja jūs uzbruksiet, jūs redzēsiet mūsu sejas, nevis mūsu muguras!" teica Zelenskis.

Grand sprādzieni

CNN, BBC, AFP un citi mediji ziņo par sprādzieniem Ukrainā.

Ukrainas kontrolētās Luhanskas apgabala daļas varasiestādes aicinājušas civiliedzīvotājus sākt evakuāciju no karadarbības apdraudētā reģiona.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicinājis galvaspilsētas iedzīvotājus nekrist panikā, bet būt gataviem nepieciešamības gadījumā doties uz bumbu patvertnēm.

Pieejamā informācija liecina, ka daudzviet pie bankomātiem ir izveidojušās pamatīgas rindas. Tāpat redzams, ka daudzviet automašīnas stāv garās rindās pie benzīntankiem un atsevišķās vietās degviela ir beigusies. Lai šāda situācija neatkārtotos, degvielas uzpildes staciju tīkli vienai automašīnai ļauj uzpildīt 20 litrus degvielas. Iedzīvotāji cenšas pamest pilsētas, daudzi dodas Ukrainas rietumu daļas virzienā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumuEiropas SavienībaASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām Krievijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt