Rīgas projektu kori 2018. gadā nodibināja amerikāņu kordiriģents Kristofers Volšs-Sinka, kurš, iedvesmojoties no Latvijas koru tradīcijas un augstā līmeņa, bija pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Visam pamatā ir diriģenta un koristu aicinājums iepazīstināt dziedātājus un klausītājus ar Latvijā mazāk zināmu repertuāru, katru gadu piedāvājot trīs dažādas koncertprogrammas. Kora dalībnieki ir Latvijas labāko profesionālo un amatierkoru bijušie dziedātāji, kuru pamatdarbs šobrīd ir saistīts ar citām jomām.
Kopš 2020. gada rudens Rīgas projektu koris ir rezidējošais kolektīvs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Iespēju mēģināt un koncertēt šajā namā koristi ļoti novērtē.
Līdz šim kolektīvs pētījis plašu garīgās mūzikas klāstu, sākot no tradicionālajiem spiričueliem līdz mūsdienu komponistu novatoriskiem jaundarbiem. Piemēram, kora programma "Amerikāņu ticība", kura izskanēja pagājušajā rudenī, klausītājus ieveda Amerikas lauku baznīcu baltajās koka velvēs, izmantojot Kena Dženingsa, Kaila Smita, Mozus Hogana un Ostina Ekolsa opusus, kuru vienojošā kvalitāte ir garīgais un emocionālais aizkustinājums. Tā caurvibrē arī jaunās programmas "Iepazīstinot ar Rīgas projektu kori" skanējumā. Vārds "jauns" gan šeit jāsaprot nedaudz savādāk – proti, tas ir aizvadīto programmu muzikālo pērļu savirknējums.
Par programmas veidošanu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta diriģents: "Mums parasti ir tāds formāts – mēs ņemam pavisam jaunu programmu, ir jauns repertuāru katru reizi. Šoreiz pandēmijas apstākļi mani piespieda formātu mazlietiņ mainīt. Es negribēju uzņemties to risku, ka mums būtu jāmācās pilnīgi jauna programma un pēkšņi puse no kora saslimtu ar kovidu." Taisni tā arī noticis – puse koristu saslima, un izvēle repertuāru veidot no mīļākajiem iepriekšējos četros gados apgūtajiem skaņdarbiem izrādījās pareiza.
Šīsnedēļas koncertos koris izmantos iespēju Rīgas publiku atkal iepazīstināt ar sevi. "Man joprojām ir sajūta, ka mēs vēl esam nezināms organisms Latvijas un Rīgas koru kultūrā," pauž Volšs-Sinka,
"un tāpēc mums ir šīs uzstāšanās trīs dažādās vietās, lai mēs varētu satikties gan ar mūsu vecajiem, gan ar jaunajiem klausītājiem, un stāstīt, kādi mēs esam, kas ir Rīgas projektu koris."
Mēģinājuma starpbrīdī uzrunātie koristi atklāj, ka dalība šajā kolektīvā ļoti organiski ierakstās viņu dzīvēs. "Nav jāvelta viss laiks korim. Korim jāvelta tikai daži mēneši, tad ir pauzīte, un tad atkal daži mēneši, un tad atkal pauzīte. Tādā veidā var apvienot pārējo dzīvi ar kora dzīvi," piebilst Mārtiņš Medens, kurš piedalījies visās kora programmās, kas līdz šim tapušas.
Rīgas projektu korī arī citādāka balsu grupu proporcija – visas balsis teju vienādās daļās. "Kad es dziedāju korī "Kamēr…", Jānis Liepiņš stāstīja, ka vajag daudz vairāk pirmos soprānus nekā pārējās balsis, lai varētu dabūt to pareizo balansu. Es domāju, ka Latvijā diriģentiem ir tāda preference, lai vairāk būtu meiteņu balsis. [..]
Es studēju Amerikā, kur patīk tādas proporcijas: ir tik daudz basu un tikpat soprānu, tenoru, altu. Tā mēs arī veidojām šo kori,"
paskaidro tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents.
