Topošais Tukuma novads – pašvaldība ar saknēm Zemgalē un Kurzemē

Tukuma novads – gan Zemgalē, gan Kurzemē. Novada iedzīvotājiem piederības sajūta atšķirīga – daļa sevi vēlas identificēt kā kurzemniekus, citi sevi pieskaita pie Zemgales. Tā vien šķiet, ka tā tas būs arī turpmāk, jo pēc 1. jūlija, kad darbu sāks jaunās pašvaldības, Tukuma novadam vēl pievienosies arī Kandavas novads, kas ir pašvaldība Kurzemē, Engures novads, kura liela daļa iedzīvotāju arī sevi pieskaita kurzemnieku saimei, taču dažbrīd Engures novads tiek piedēvēts arī Zemgalei, kā arī Jaunpils novads, kas ir Zemgales pašvaldība.

ĪSUMĀ:

Jucekli rada arī nesakārtotais dažādu valsts iestāžu sadalījums – kaut kas atrodas Zemgalē, kaut kas Kurzemē. Plānots, ka pēc 1. jūlija topošais Tukuma novads būs Kurzemes plānošanas reģionā, nevis Rīgas reģionā, kā pašlaik. Savukārt pašvaldību vēlēšanās jaunais Tukuma novads ir Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Lai nu kā un, iepriekš arī izskanot viedokļiem, ka nevēlas kopīgu saimniekošanu, gatavošanās process ir sācies.

Kandavas novads vēl gaida Satversmes tiesas spriedumu

Katru piektdienu notiek sēdes, kurās piedalās katras pašvaldības speciālisti, tiek pārrunātas visas nozares, notiek darbs pie vienotas struktūras izveides – tas ir sarežģīts un darbietilpīgs process, jo katrā novadā tā struktūra ir dažāda, stāsta Kandavas novada domes Juridiskās un personāla nodaļas vadītājs Jānis Mazitāns.

“Kaut vai pieņemsim pagastu pārvalžu tiesības, pienākumi ir katrā vietā pilnīgi citādāki. Mēs vairāk tikai savu saimniecību pagastos esam uzticējuši pagastu pārvalžu vadītājiem, bet, pieņemsim Tukumā Pūres pagastā, tur ir arī iestāžu uzraudzība, pagastam ir arī kapitālsabiedrības.

Tātad viss šis ir jāizlemj, kā tālāk strādāsim, ko darīs pagasti, kāda būs tur struktūra,” stāsta Mazitāns.

Lai arī process ir sācies, noskaņojums ir divējāds, atzīst Jānis Mazitāns.

Ja raugās no darbinieku viedokļa, daudziem ir bažas un uztraukums, kas būs ar darba vietām, lai gan likums tāpat vien neatļauj darbiniekus atbrīvot. Bet, ja jāizsakās kā iedzīvotājam, daudzi pauda nevēlēšanos tikt pievienoti Tukuma novadam. Kopā ar Engures novada iedzīvotājiem pagājušajā gadā viņš piedalījās arī protestā, bet pērn jūnija beigās Kandavas novada domes deputāti pieņēma arī lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

“Mēs jau redzējām, kad mums bija iedzīvotāju novada aptauja, ka 83% no iedzīvotājiem tomēr pauda vēlēšanos saglabāt Kandavas novadu, jo viņi sevi pieskaita pie kurzemniekiem, Kurzemes Šveice, mēs tā sevi saucam, bet tālāk nākotnē Tukuma novads tā jau ir Zemgales teritorija, un noskaņa tāda, ka gribas būt kurzemniekiem,” klāsta Mazitāns.

“[Satversmes] tiesā izskatīšana ir plānota 25. maijā, bet spriedums būs noteikti vēlāk zināms, visdrīzāk, pēc vēlēšanām, tāpēc visdrīzāk tas nekādi neietekmēs vēlēšanu procesu. Uzskatījām, ka šis likumdošanas process, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas process, tomēr nebija līdz galam izdiskutēts, mūsu viedoklis pilnībā netika sadzirdēts. Un ne tikai mūsu viedoklis, bet arī Tukuma, Jaunpils un Engures novadi, viņi arī tā kā bija pret šo apvienošanu. Tātad visu četru novadu viedoklis netika ņemts vērā. Mēs ar savu piedāvājumu arī gājām, kas, mūsuprāt, varēja būt loģiskāks, skatoties kaut vai teritoriāli, ka mēs varētu vienoties, piemēram, ar Sabili, ar Abavas pagastiem, kas ir tā kā mazliet kā mūsu konklāvs, kā varētu teikt, un tad būtu tāds teritoriāli pārskatāmāks un normālāks tas teritorijas modelis, bet šo arī neuzklausīja,” stāsta Kandavas pārstāvis.

Mazitāns piebilst, Kandavas novads ir spējīgs pats īstenot un sniegt visus pakalpojumus iedzīvotājiem, turklāt, administrācijas izmaksas šo pakalpojumu sniegšanas rezultātā, novadam esot zemākas nekā Tukumam.

Pašiem izdevies arī attīstīt sociālās jomas pakalpojumus, arī darbā ar audžuģimenēm, tie esot vieni no plašākajiem Latvijā. Vēl neskaidri arī citi jautājumi.

“Šobrīd no šīm sarunām viena no lielākām bažām ir tieši kultūras un sporta nozare, tur nav tā īsti saprotams, kā tas tālāk kvalitatīvi, efektīvi varēs tikt īstenots. Mums šobrīd ir, piemēram, sava kultūras un sporta pārvalde, kura tur rūpi arī par pagastos esošajiem kultūras centriem un sporta infrastruktūru. Nav katrā pagastā savējie kultūras cilvēki, kas to organizē, kā tas ir, pieņemsim, Tukumā. Šeit tagad nav tādas vienotas pieejas, kā to tālāk turpināt,” norāda Mazitāns.

Kandavas novads bija arī pirmais novads Latvijā, ko par tādu oficiāli apstiprināja jau 1999. gadā.

“Man liekas, ka lielākas bailes ir visām mazām pilsētām, kas šajos pēdējos 10 gados kā savu novadu centri ļoti attīstījās, kļuva dzirdami un redzami Latvijā. Varbūt tagad Tukuma novadā mēs būsim atkal divas pilsētas gan Tukums, gan Kandava, kas nav tas sliktākais variants, bet citur būs četras, un ar to jāsadzīvo. Laikam tas kreņķis, kas baida visas šīs mazās pilsētas – vai mēs atkal nepaliksim mazāk pamanāmi,” par savām sajūtām un noskaņojumu stāsta Kandavas novada muzeja vadītāja Inese Roze.

Jaunpils novadā apvienošana pieņemta kā fakts, nevis vēlme

Lai arī bija mazs novads, tomēr arī pievienošanās Tukuma novadam pieņemta negribīgi, tā pauž Jaunpils vidusskolas direktors Jānis Liepiņš.

Jaunpils novadā vidusskola ir vienīgā skola, kas, viņaprāt, jaunajā Tukuma novadā varētu pārtapt par pamatskolu.

Līdz devītajai klasei klases ir diezgan piepildītas, bet vidusskolas posmā bērnu skaits ir mazs. Par šādu iespējamību jau izskanējis arī darba grupās, kurās Jānis Liepiņš arī ir iesaistīts, ka, ja ne šajā vasarā, tad tuvākā nākotnē šis jautājums varētu tikt izskatīts.

“Kad mums ir kādas tikšanās ar vecākiem, viņi vienmēr saka, lai nu kā, bet tomēr bērniem šeit pat uz vietas ir iegūstama izglītība. Atkrīt braukāšana vai dzīvošana internātos. Tukums mums ir ap 30 kilometriem,” klāsta skolas direktors.

Viņš gan piebilst, ka jautājumos, kas skar skolas mācību darbu – audzināšanas, metodisko darbu, tajos jau daudzus gadus Jaunpils novadam ir sadarbība ar Tukuma novada Izglītības pārvaldi, tāpēc tajā ziņā lielas izmaiņas nesaskata, bet vairāk uztrauc saimnieciskie jautājumi – grāmatvedības, transporta un tamlīdzīgi, ko līdz šim risinājuši paši.

Bažas rada arī tas, kā turpmāk būs ar skolēnu ēdināšanu.

“Piemēram, mums skolā pašvaldība nodrošina brīvpusdienas pilnīgi visiem skolēniem, neatkarīgi no vecuma un klašu grupas. Zinu, ka Tukuma novadā tā nav. Kā, piemēram, tas tiks risināts? Vai to atbalstīs, jo tas nozīmē, ka tur uzreiz tiks cilvēki ietekmēti. Zinu arī, ka Engures un Kandavas novadā ir citādāka pieeja šiem jautājumiem,” stāsta direktors.

Jānis Liepiņš uzskata, ka Jaunpilī ir arī labi attīstīts tūrisms. Ir pašiem sava Jaunpils pils, kurā darbojas gan muzejs, gan kultūras nams un bibliotēka, ir viesnīca un pils krogs, kas izceļas ar īpašu viduslaiku ēdienkarti. Pils ir pašvaldības īpašumā, tāpēc arī neskaidrs jautājums, kurš un kā turpmāk par to turēs rūpi.

Kultūrvēsturiskais mantojums – viens no lielajiem izaicinājumiem

Kultūrvēsturiskie objekti, kas topošajā Tukuma novadā būs gana daudz un daļa tiešām apjomīgi, būs viens no izaicinājumiem to apsaimniekošanā un uzturēšanā, uzskata laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” galvenā redaktore Ivonna Plaude.

“Tie ir milzīgi izdevumi, tagad apvienotajā novadā būs trīs, pat četras lielas pilis.

Jaunpils komplekss viens pats ir ļoti ievērojams, lai to uzturētu un dzīvību tajā iedvestu. Tas ir darbojies kā pašvaldības uzņēmums, kur arī, kas nebūtu pareizi no konkurences viedokļa, darbojas pašvaldības kafejnīca, kas ir šis krogs, kā viņi saka, ir uzturējis visu krīzes laiku, ir spējis uzturēt visu pili. Vai tas saimnieciski visā novadā ir pareizi, ka ar to nodarbojas pašvaldība? Diez vai. Droši vien būtu jādod izsolē un droši vien šie pakalpojumi būtu jāveic uzņēmējiem, bet ir atkal tas, vai uzņēmējs būs gatavs uzņemties visus tos riskus,” spriež Plaude.

“Protams, visās tajās pilīs, kur kaut kas notiek, nav mums tā cilvēku plūsma tik liela un iekšzemes tūrisms nav mums tik liels. Nav mums tradīcija sēdēt vakaros krogos. Otra pils mums ir Šlokenbekā, kas ir Engures novadā, kur arī ir pašvaldības kafejnīca, kurai iedots ekskluzīvs darbs barot Milzkalnes skolas skolēnus, un vēl dažādi pakalpojumi, kas viņiem ekskluzīvi tiek iedoti. Virtuvi ir iekārtojusi pašvaldība. Sakiet, kurš uzņēmējs varēs ar ko tādu konkurēt, ar tādām pašām cenām. Šie te visi lielie objekti arī būs jaunajam novadam lielā mērā izaicinājums,” turpina Plaude.

“Vēl mums ir dažas tādas irstošas un mirstošas kā jebkurā novadā ir, piemēram, Zentenes pils,

kur kādreiz bija skola, milzīga skaista muiža, ir pārdota Krievijas uzņēmējam, kuram bija jāiegulda miljons un vairāk uzturēšanai. Pašvaldībai tas ir slogs, tā apsargā, par apsardzi un zāles pļaušanu uzņēmējs samaksā, bet patiesībā pils iet bojā. Līdzīgs gadījums ir Struteles muiža, kas varētu būt nacionālais lepnums, Krišjāņa Barona dzimšanas vieta un turpat ir dzimtais akmens un mātes akmens. Māte tur dzīvojusi, viņš gan pirmos trīs gadus ir dzīvojis tikai šīs muižas tuvumā, bet tiešām tāda kultūrvēsturiska, nozīmīga vieta visai nācijai, bet arī ir aizlaista bojā, arī tur vairs nekas nenotiek. Mūsu muzejam ir septiņas struktūrvienības, tas nozīmē atsevišķi septiņi lielāki vai mazāki muzeji, vienīgais Pasaku muzejs Latvijā, Birznieka-Upīša muzejs, tātad šis Pastariņa muzejs, ir mākslas muzeja kolekcija, milzīga, bet nav kur izstādīt. Tie būs lieli izaicinājumi,” spriež Plaude.

Viņa uzskata, ka vēl izaicinājumi Tukuma novadam būs arī sociālā joma, tāpat citu pakalpojumu klāsts, ko saņem iedzīvotāji, lai tas būtu vienāds visiem. Arī centralizētās ūdenssaimniecības un kanalizācijas jautājumi.

Viņasprāt, izaicinājumi vairāk būs tieši saimnieciskos jautājumos, bet visu četru novadu apvienošana, tā ir savā ziņā atgriešanās pie tā kas reiz jau bija – atgriešanās Tukuma rajonā.

Engure – kā ķirsītis Tukuma tortei?

Ar piekrasti, savu zvejniecības vēsturi, jahtu ostu, ar savu specifiku – arī Engures novadam ir savs šarms. Kā uzskata viena no Engures iedzīvotājām Kristīne Fišere-Blumberga, šobrīd vēl grūti spriest, kā būs, taču viss jau atkarīgs arī no iedzīvotājiem pašiem. Jo paši būs aktīvāki, ar iniciatīvām, vēlmi darboties un attīstīt savu vidi, ar spēju dalīties, tad arī vajadzētu izdoties.

“Es varu runāt tikai par savu noskaņojumu, man viņš ir pozitīvs. Es visiem saku, ja, man kāds jautā – Engure būs kā ķirsītis Tukuma tortei.

Ar pludmalēm, ar ostu, ar lidostu arī, un gan jau arī tukumnieki mums spēs dot kaut ko pretī. Man, piemēram, bērni mācās Tukuma ģimnāzijā, ir arī izveidota ģimnāzijā atbalsta biedrība un, aktīvi darbojoties šajā biedrībā, esmu iepazinusi ļoti daudz aktīvus Tukuma cilvēkus – gan biedrību cilvēkus, gan pašvaldības. Brīnišķīgi, darboties griboši, atvērti,” stāsta Kristīne Fišere-Blumberga.  

Ar cerību, ka visi četri novadi spēs sadzīvot draudzīgi, bet saprotot to, ka katram, protams, ir arī savas intereses un jomas, ko vajadzētu sakārtot, Kristīne Fišere-Blumberga gribētu, lai jaunajai pašvaldībai kopā ar uzņēmējiem izdotos rast kādu kopsaucēju ostas attīstībai.

“Ļoti gribētos, lai tur veidotos kaut kāds vienots koncepts un uz to ietu, pie tā turētos un redzētu vīziju, kā tā osta varētu izskatīties pēc pieciem vai desmit gadiem. Pašreiz tur attīstība iet lēnu garu, bet ļoti lēnām. Protams, ka Tukuma vai Kandavas vai Jaunpils deputātiem būs grūti šo situāciju iepazīt un saprast, bet būtu ļoti vēlams. Tā ir tikai jahtosta, kā atpūtas osta, jo kuģi mums nenāk iekšā un lielā zvejniecība nenotiek, ir tikai vietējie zvejnieki, strādā ar laivām, bez kuģiem. Tikai tur tā situācija ir tāda, ka ostai ir ļoti daudz īpašnieku, un katram savs kaut kāds redzējums, bet vajadzētu nonākt pie kaut kā kopēja tomēr,”  spriež Engures iedzīvotāja.

Apvienojot Engures, Jaunpils, Kandavas un Tukuma novadus ar administratīvo centru Tukumā, šajās pašvaldību vēlēšanās jaunais sasaukums iedzīvotājiem būs jāizvēlas starp deviņiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt