Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Plāno skolās kontrolēt gaisa kvalitāti

Panorāma

Jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju

Neatbilstīga arī Ilūkstes novada un Ozolnieku novada pievienošana

Tiesa: Ilūkstes un Ozolnieku novadu pievienošana jaunajiem novadiem neatbilst Satversmei

Pēdējās Administratīvi teritoriālās reformas lietās Satversmes tiesa (ST) nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. 

ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu varēs sākt jaunās pašvaldības.

Tiesa secināja, ka līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.

Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. "Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs," konstatējusi ST.

Vienlaikus ST nosprieda arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas un jauno Augšdaugavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. "Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi," secinājusi tiesa. 

Tāpat tiesa atzinusi, ka Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadiem administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei.

Pirmdien, 21. jūnijā, pieņemtais lēmums bija lietā, kurā tika apvienotas visas atlikušās prasības par administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

KONTEKSTS:

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa  atzina par atbilstošu Satversmei.

Tāpat Satversmes tiesa nosprieda, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. ST secināja, ka lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei, bet kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā. 

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāteKopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

CVK vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī un pārbauda vēlētāju iespējamo ietekmēšanu Jaunalūksnes pagastā. Savukārt Jelgavā un Siguldas novadā nolemts vēlēšanu rezultātiem pieskaitīt 21 neapzīmogoto aploksni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt