Par administratīvi teritoriālās reformas likumu nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12, atturējās 20 deputāti.
Likums nosaka kultūrvēsturiskos novadus - Kurzemi, Vidzemi, Zemgali, Latgali un Sēliju.
Latvijas pilsētas turpmāk iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statuss tiek piešķirts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
Patstāvīgas valstspilsētas gan būs septiņas, bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera būs attiecīgi Jēkabpils, Ogres un Valmieras novadu centri.
Tuvāko divu gadu laikā pieci ciemi iegūs pilsētu statusu. Lēmums par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupei, Ķekavai, Ādažiem stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt no 2021. gada jūlija pilsētas statusu paredzēts piešķirt Koknesei un Iecavai.
Novada teritorijas iedalīs pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus noteica pielikumā, kurā uzskaitītas visas pašvaldības un teritorijas, kuras veidos novadus.
Pēc teritorijas platības lielākais novads būs Dienvidkurzemes novads ar 3591 kvadrātkilometru (km2). Bet pēc teritorijas mazākais - Mārupes novads ar 347 km2.
Savukārt pēc iedzīvotāju skaita lielākais būs Ogres novads ar 57,6 tūkstošiem iedzīvotāju, otrs lielākais būs Valmieras novads ar 51 tūkstoti, trešais lielākais Tukuma novads ar 44,7 tūkstošiem iedzīvotāju.
Mazākais novads Latvijā atradīsies Ziemeļlatvijā, un tas būs Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju. Tam seko Līvānu un Saulkrastu novadi ar vienādu iedzīvotāju skaitu - gandrīz 11 tūkstošiem.
Latvijas novadu kartē parādīsies divi nebijuši nosaukumi – Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novadi.
Pašreizējā Garkalnes novada likteni vēl izšķirs pašvaldības - Ropažu novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim jāapstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plāns un jānosūta tas Ādažu novada pašvaldībai. Pēc šī plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.
Savukārt pēc strīdiem un dažādu variantu atbalstīšanas, galīgajā lasījumā nolemts, ka Varakļānu novadu tomēr iekļaus Rēzeknes, nevis Madonas novadā.
Tāpat Saeima atbalstīja prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas uzdot valdībai līdz šī gada 31. decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.
Līdz ar to deputāti ir izlēmuši par tā saucamā “nulles” līmeņa pašvaldību izveidošanu, lai mazinātu iedzīvotāju bažas, ka viņi jaunajos apvienotajos novados vairs netiks sadzirdēti. Par šo pašvaldību funkcijām, tiesībām un finansējumu gan būs vēl jāvienojas citā likumā.
Bet Ministru kabinetam reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam būs jāiesniedz Saeimai ziņojums par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums.
Tāpat valdībai šogad jāizstrādā likums, kas regulēs pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.
Pēc reformas likuma pieņemšanas Saeimā to komentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce:
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs, bet bez lauku teritorijām bija plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu, taču Saeima pēc ilgām un asām diskusijām viesa izmaiņas ministrijas piedāvājumā.
