Sadaļas Sadaļas

«Tautas panorāma»: Alūksnes novadā bažas par darbavietām un sāpe par neuzcelto sporta centru

Gaidot 5. jūnijā plānotās pašvaldību vēlēšanas, LTV “Tautas panorāma” devās uz Alūksnes novadu. Alūksnieši savu novadu sauc par Ziemeļvidzemes pērli, un, kā pārliecinājās LTV, diezgan pamatoti. Bet, vai domājot par tūristiem, pašvaldība nav aizmirsusi par saviem iedzīvotājiem? Cilvēki satraukušies par darbavietu trūkumu, un vēl kāda īpaša sāpe sportiskajiem alūksniešiem – vietvara tā arī nav uzcēlusi solīto sporta centru.

“Tautas panorāma”

Pirms pašvaldību vēlēšanām LTV žurnālisti dosies uz katru no jaunajām pašvaldībām, lai rādītu to jaunās robežas un aprunātos ar ceļā satiktiem cilvēkiem. Ievērojot Covid-19 dēļ noteiktās drošības prasības un lai izvairītos no pulcēšanās, īpašās “Tautas panorāmas” pieturas gan nebūs un cilvēkus nelūgs būt konkrētā laikā noteiktā vietā. Taču žurnālisti uzklausīs visus, kas gatavi runāt, rādīs padarīto un nepadarīto.

Pēc novadu reformas Alūksnes novadā viss paliek kā līdz šim. 15 pagasti un Alūksnes pilsēta. Nepilni 14 000 iedzīvotāju, 20 miljonu eiro budžets, tai skaitā 5 miljonu eiro dotācija no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Reģionālā reforma nekādas izmaiņas Alūksnes novadā neieviesa, un robežas paliek līdzšinējās.

Uz kādām izmaiņām pašvaldību vēlēšanās cer alūksnieši?

“Alūksne ir fantastiska pilsēta. To es kā Alūksnes patriote varu teikt. Bet mani piesaistītu vietas jauniešiem. Šī arī ir vieta jauniešiem, kur mēs atrodamies salā, bet vajadzētu vairāk vietu, kur jauniešiem piesēst,” sacīja alūksniete Samanta.

“Es domāju, ka skeitparku vajadzētu. Tā ir prioritāte jau daudzus gadus man. Šobrīd skeitošanai nav vietas,” pastāstīja alūksnietis Leo.

“Kaut kā censties vairāk vietējos uzņēmējus atbalstīt. Ceļus atjaunot problemātiskajās vietās. Lauku ceļi – katastrofāli. Tas ceļš uz Liepnu, tas ir šausmīgs,” norādīja zivju inspektors, alūksnietis Andris.

“Lai viņi vairāk rūpējas par mums, vietējiem iedzīvotājiem, nevis par tūristiem. Jo viņi veido mūsu pilsētu kā tūrisma pilsētu, bet par rūpniecību ļoti maz rūpējas. Ielas kārto, kur paši dzīvo,” zināja teikt alūksniete Ņina.

Priekšvēlēšanu aģitācija Alūksnes ielās sākusies. Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās par vietu Alūksnes novada domē cīnīsies seši saraksti ar 102 kandidātiem.

Viņu vidū ir arī pašreizējais novada mērs Artus Dukulis, kurš pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību. Viņš pašvaldību vadījis pēdējos divus sasaukumus, bet kopumā tajā nostrādājis jau aptuveni 30 gadus. Tādēļ novadā viņu labi pazīst.

Ko par viņu domā LTV uzrunātie vietējie iedzīvotāji?

“Kādreiz viņš bija kolhoza “Nākotne” priekšnieks. Cik es viņu pazīstu, nu dara jau!” sacīja alūksnietis, pensionārs Dzintars Zalāns.

“Viņš ir tiešām ļoti saimniecisks, viņš rūpējās. Viņš veikalā sirsnīgi pasveicina jauniešus, viņš iesaistās jauniešu projektos. Viņš mēdz atnākt uz jauniešu pasākumiem, pateikt kādu labu vārdu un iedvesmot,” pastāstīja alūksniete Samanta.

Savukārt alūksniete Ņina ir kritiskāka: “Mums, pensionāriem, viņš neko! Mēs izlūdzāmies telpu, bet esam mazā kabūzīti iespiesti. Varam tur sapulcēties tikai kādi 30 cilvēki, kaut gan mums ir liela pensionāru biedrība.”

Starp atpūtniekiem Alūksnes pils salā LTV sastapa pastaigājamies arī kādreizējo pilsētas mēru Guntāru Bērziņu. Pašvaldības politiku viņš tagad vēro no malas un savu pēcteču veikumu vērtē atzinīgi: “Kaut vai Tempļa kalna parks. Kaut vai muižas parks ar mazajām arhitektūras formām, tūlīt būs rožu dārzs. Tā sauktās “Lujāna pilsdrupas”, kas 60 gadus nostāvēja, beidzot tīrīs nost. Pils muzejs, bānītis, viss bānīša ceļš, mums ir jauns bānīša maršruts, kas brauks pa pilsētu. Turpat bijušajā “MeliorācijasPMK” jaunas ražošanas telpas ir uztaisītas. Vēl divas jaunas būs. No uzņēmēja viedokļa jāsaka – šī pretimnākšana ir. Atbalsta gan uzņēmēju ieceres, gan, piemēram, pieslēgšanos pilsētas kanalizācijai, kam dod papildu finansējumu, arī privātajām mājām. Arī ceļu sakārto, un tie ir salīdzinoši labi. Arī sociālajā jomā jaunu dienas centru sakārto, ceļ dienas centru mājas, kur cilvēki ar problēmām varēs dzīvot.”

Trūkst sporta centra

Viens no projektiem, ar ko pašreizējā Alūksnes pašvaldība lepojas visvairāk, ir Pilssalas stadiona atjaunošana un apkārtējā parka sakārtošana. Taču pilsētnieki aizrāda – kauna lieta pilsētā, kas Latvijai devusi olimpiešus un kur atrodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skola, – ka joprojām nav neviena cienīga sporta centra, kas atrastos telpās.

“Sporta centru vajag!” sacīja alūksniete Maruta.

Uz to norādīja arī alūksnietis Andris: “Sporta centrs – tā ir problēma. Sola jau daudz, ka uzbūvēs. It sevišķi pirms vēlēšanām sola, ka nākamgad būs jauns. Jūs varat aizbraukt veco apskatīties.”

Pašlaik galvenā treniņu vieta jaunajiem Alūksnes sportistiem ir pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados būvētais angārs, kurš ir tehniski un morāli novecojis. Pašvaldībā jau sagatavots jaunā, mūsdienu prasībām atbilstoša sporta centra projekts, bet tā kopējās izmaksas pārsniedz astoņus miljonus eiro.

“Mūsu pašvaldība kā neliela pašvaldība viena pati šo projektu nevar realizēt. Tas mums ir par dārgu. Tādēļ Alūksnes novads ļoti, ļoti gaida valsts palīdzīgu roku,” pastāstīja Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Līga Tomsone.

Vecajā sporta zālē viesojušies premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”). Visi kā viens atzinuši – šim projektam būtu nepieciešams valsts atbalsts, bet līdz reālai darbībai nav nonācis.

Par to, ka alūksnieši vēlas sportot, šaubu nav. Nesen atjaunotais Pilssalas stadions ir pārpildīts. To izmanto ne vien bērni, bet arī profesionālie sportisti un karavīri.

Stadions Alūksnē, 2021.gada aprīlis

Ko saka Alūksnes apkārtnē?

Ja Alūksnes pilsētā galvenā sāpe ir sporta centrs, tad

novada pagastos cilvēki satraucas par pamata lietām – darbavietām pieaugušajiem un bērnudārza vietām bērniem.

“Alsviķos ir palikuši tikai skolnieki, dzērāji un pensionāri. Tie, kas ir normāli cilvēki, tie ir aizbraukuši un strādā kaut kur. Jo nav jau te, kur strādāt,” pastāstīja Alūksnes novada Alsviķu iedzīvotājs Imants Ozoliņš.

Uz to norādīja arī Alūksnes novada Malienas iedzīvotāji Uldis Un Agnis: “Mums liela problēma ir tā, ka Eiropas Savienība maksā lielas naudas, bet tajās programmās iet darbu darīt tikai tie cilvēki, kuriem nav izejas dzīvē. (..) Darba vispār nav Malienā! (..) Darba Malienā točna nav. Vajadzētu atvērt kādu namu, kur šuj drēbes vai kaut ko citu. Davai, šujam!”

Maliena, 2021.gada aprīlis

“Jā, bērnudārza nav, un rotaļlaukums arī varētu būt nedaudz attīstītāks. Ar drošākiem segumiem, kur dzīvoties. Jo Annā diezgan daudz bērnu. Nupat vēl viena ģimene pārcēlās ar četriem bērniņiem, un viņi arī gribētu, lai šeit ir attīstītāks,” pastāstīja Alūksnes novada Annas pagasta iedzīvotāja Inese.

Alūksnes novads, 2021.gada aprīlis

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.  Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt