Visvairāk balsotāju no ārvalstīm jeb 30 personas pieteikušās dalībai Jūrmalas domes vēlēšanās. Tālāk seko Daugavpils, Jelgava, Ogres, Tukuma un Talsu novadi.

Savukārt Līvānu novads ir vienīgais Latvijā, kur no ārvalstīm nebalsos neviens. 

Eiropas Latviešu apvienība bija viena no iniciatoriēm, kas savulaik aicināja paredzēt diasporai tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot attālināti.

“Mēs vēlējāmies, lai arī Latvijā caur šo praktisko līdzdalību diaspora varētu izdzīvot, piepildīt savu saikni ar saviem novadiem, ar skatu uz atgriešanos – vai nu pašiem, vai atjaunojot mājas, veidojot uzņēmumus vai investējot novados, kuros atgriezties vai ar kuriem sadarboties varētu viņu bērni,” norādīja Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto.

Laura Šakina ir viena no 276 personām, kas pieteikusies balsojumam. Viņa godīgi atzīst, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās nav izmantojusi iespēju balsot ārvalstīs, bet atdot savu balsi pašvaldību vēlēšanās viņai bija svarīgi ģimenes dēļ.

“Tas, kas ir pašvaldībā un vietējā domē, es domāju, ļoti ietekmē dzīves kvalitāti laukos, novadā,” sprieda Laura Šakina.

Uzzinot par iespēju balsot pašvaldību vēlēšanās, arī šobrīd Londonā dzīvojošajai Dacei Mieriņai, kas ir viena no 14 Talsu novada vēlētājām ārzemēs, nebija šaubu, ka viņa to izmantos. Dace pieļauj, ka potenciālo vēlētāju skaitu samazināja “Brexit”, jo finansiālu apsvērumu dēļ daudzi vairs nevēlējās būt Latvijas rezidenti. Un, viņasprāt, nebalso tie, kas aizbraukuši parādsaistību dēļ.

“Viņi ir ļoti negatīvi noskaņoti it visā, kas saistās ar Latviju, viņi vaino valsti, viņi vaino politiķus, viņi vaino kaimiņus, tikai ne paši sevi,” sacīja Dace Mieriņa.

Politiskās debates nacionālajos medijos izdarīt izvēli diasporai nepalīdz, jo tās sākas brīdī, kad aploksnes jau ceļo uz Latviju. Taču aptaujātie atzīst, ka jau ikdienā seko līdzi dzimtajos novados notiekošajam un lielākā daļa kandidātu ir zināmi.

Par pašu balsošanas procesu diasporas pārstāvjiem domas dalās – vieni atzīst, ka tas bijis vienkāršs, citiem pārāk birokrātisks. Un daudziem, nedzīvojot vairs Latvijā, nav saglabājušies elektroniskie autentifikācijas rīki.

“Tad, kad es piereģistrējos vēlēšanām, bija ļoti interesanti tas, ka es nesaņēmu nekādu apstiprinājumu tam, ka es esmu pieteikusies. Tur ir jāgaida gandrīz vai vairāk nekā divas nedēļas, kamēr tu saņem tos dokumentus. Un visu to laiku es nezināju, vai vispār es esmu reģistrēta,” stāstīja Viļakas novada vēlētāja Laura Šakina.

Tā kā daudzos vēlēšanu apgabalos ir pieteikušies tikai daži balsotāji, lai nodrošinātu aizklātumu un nevarētu izskaitļot konkrēto cilvēku balsojumu, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) padomājusi par noteiktu procedūru. Pirmās aploksnes jau ieradušās Latvijā, bet pastāv risks, ka daļa līdz 5. jūnija vakaram nepaspēs.

“Mums ir arī iepriekšējo vēlēšanu pieredze Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad arī pasta balsošana bija – kādus sūtījumus ar vēlētāju balsojumu mēs vēl saņēmām  (man liekas, rekords tāds bija) divus mēnešus pēc vēlēšanām, mums vēl pienāca šis pasta balsojums. Nu, diemžēl jā, ar pasta balsojumu tā ir,” atzina CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa,

Pēc vēlēšanām CVK kopā ar diasporas pārstāvjiem pārrunās pirmo vēlēšanu pieredzi. Tikmēr Eiropas Latviešu apvienība cer, ka nākamajās vēlēšanās balsotāju jau būs vairāk un ka diasporas praktiskā pieredze mudinās pasta vai citu attālinātas balsošanas iespēju ieviest arī Latvijā, lai to varētu izmantot arī cilvēki, kas dzīvo tālu no sava vēlēšanu apgabala.