Jau 28.nodaļa no veloceļotāja Kaspara Misiņa grāmatas "Karstā ziema". Izmisums un pacietības zudums var apciemot jebkuru, bezcerīgi cīnoties par mobilo sakaru atjaunošanu, bez kuriem apgrūtināta savstarpēja saziņa, viesnīcu meklēšana, pareizā ceļa atrašana, naudas pārskaitījumi un citas pavisam ikdienišķas funkcijas, kuras esam nodevuši tehnoloģijām.
Pirms pieciem mēnešiem es izbraucu no Bauskas novada Uzvaras un devos uz Indiju. Lai arī plāni pa ceļam mainījās, piedzīvoju daudz patīkamu mirkļu, pārīti ne tik patīkamu, bet kopējā bilance ir ar milzīgu plusa zīmi. Laiks atgriezties.
Jau kopš Omskas vietējie mūs centās pārliecināt, ka obligāti jāapskata Sanktpēterburga. No Maskavas bijām paredzējuši doties mājās, jo ieradāmies Krievijas galvaspilsētā jau oktobra vidū, ziemai strauji tuvojoties. Vilcienā tomēr sākām slieties uz vēl pēdējā līkuma izmešanu pirms atgriešanās dzimtenē.
Ceļojumu grāmatas "Karstā ziema" 27.nodaļā Latvijas veloceļotāji paliek bez mobilajiem sakariem un pirmo reizi jūtas kā ārzemēs, jo nav iespējams viedtālruņa mobilajā aplikācijā atrast piemērotāko viesnīcu, nokļūstot jaunā pilsētā. Grāmatas darbība risinās tieši pirms diviem gadiem, gad 2013.gads tuvojās savam noslēgumam.
Sapratuši, ka Sibīriju jau pārņem ziema, esam aizsūtījuši močus uz Maskavu, lai paši baudītu 40 stundu braucienu ar Transsibīrijas vilcienu no Omskas līdz Maskavai.
Esam ieradušies Omskā, un pienācis laiks izlemt, kur dosimies tālāk. Jau pirmajā vakarā iepazīstamies ar čaļiem no rokgrupas "CementBand", kuri uzaicina mūs uz koncertu. Pirmais iespaids par Krieviju ir ļoti pozitīvs, tāpēc nekautrējamies mazliet uzkavēties Omskā.
Čkalovo ciematā esam atgriezušies pēc neveiksmīgas Kazahstānas - Krievijas robežas šķērsošanas. Padoties negrasāmies un līdz lielajam robežpunktam nolemjam braukt pa citu īsceļu. Atkal ar domu ietaupīt ap 100 kilometrus. Šodienas mērķis - Omska.
No Astanas braucot, izvēlamies braukt pa īsāko ceļu, šķērsojot mazu robežkontroles punktu nekurienes vidū. Nonākam Čkalovo ciemā vēlā vakarā, un nākamajā dienā atlikuši 200 kilometri līdz robežai un tad nieka simtiņš līdz Omskai, kur izlemsim par tālāko maršrutu. Taču lietas sagriežas kājām gaisā, kad nonākam pie Kazahstānas - Krievijas robežas.
Izbraucam no Astanas un dodamies Omskas virzienā. Kazahstāna no mums atvadās ar briesmīgākajiem laikapstākļiem - līdz pat 25 m/s stipru vēju un visam pa virsu - slapju sniedziņu.
Grāmatu "Karstā ziema" ceļotājs Kaspars Misiņš sarakstīja 2014.gada nogalē Indijā, kad latviešu veloceļotāju trijotne apmeklēja vairākas valstis Āzijā.
Ierodoties no karstās Aktau pilsētas, Astana mūs sagaida ar negantu aukstumu - mīnus pieciem grādiem. Ne motocikli, ne paši neesam gatavi. Atrodam naktsmītni, kārtojam Krievijas vīzas un vēl aizvien ceram paspēt aizbraukt līdz Baikālam.
Nodzīvojuši divas dienas grūti panesamajā Aktau pilsētas +35 grādu karstumā, lemjam, ka ir laiks doties tālāk. Ņemot vērā to, ka ir jau septembra beigas, izvēlamies mazliet pasteigties un pārvarēt Kazahstānas plašumus ar vilciena palīdzību. Un kāpēc braukt pasažieru vagonā, ja ir iespēja braukt pasta vagonā?
Rakstīt uz sienām nav tikai mūsdienu kaite – savu ikdienu uz klintīm gravējuši un kaluši arī pirms tūkstošiem gadu dzīvojošie cilvēki. Azerbaidžānā šādiem gravējumiem – petroglifiem - veltīts vesels muzejs. Turklāt to iekārtojuši Latvijas uzņēmēji „DD Studio”, kas pie iespējas iekārtot Gobustānas muzeju tikuši, uzvarot plašā konkursā.
Pēc 20 stundām, kas pavadītas, lai no Aktau iepeldējušā prāmja ar močiem beidzot izbrauktu “brīvībā”, dodamies uz pilsētas centru. Uzdevums - saplānot tālāko maršrutu, lai uzspētu nokļūt līdz Baikāla ezeram pirms sniegiem. Taču jau pirmajā vakarā iekuļamies Kazahstānas pinekļos.
Pērkot prāmja biļetes, mūs piekodināja būt jaunajā Baku tirdzniecības ostā, kas atrodas aptuveni 70 km no Baku, ne vēlāk kā plkst.15.00. Ierodoties tur, ātri saprotam, ka process ievilksies.
Turpinām Indijas apceļotāja Kaspara Misiņa grāmatas "Karstā ziema" publicēšanu. 25.nodaļā tiek sasniegta vieta, kur plānots aizvadīt 2013.gada izskaņu un uzkavēties mēneša garumā.
Ceļotājs Kaspars Misiņš grāmatā "Karstā ziema" apraksta 2013.gada nogalē piedzīvoto Indijā, kuru iepazina, nobraucot vairākus tūkstošus kilometrus ar velosipēdu. Trijatā tika apceļota zeme, kurā ziemas ir gana karstas un savādākas. Sabiedriskais medijs lsm.lv atsāk otro sezonu ar grāmatas publicēšanu un turpina ar 24.nodaļu, kurā Latvijas veloceļotāji sasniedz Indijas vidieni.