Atkal startējam ap pulksten sešiem no rīta. Šoreiz pametam Čkalovo pretējā - rietumu virzienā. Pēc aptuveni 40 kilometriem esam atraduši mazu ceļu uz dienvidiem, kurš vēlāk Bulajevo ciemā pievienosies Petropavlovskas - Omskas šosejai īsi pirms robežkontroles punkta.
Tā arī darām - ceļš ātri vien kļūst nebraucams, bet par laimi pamanām, ka tam paralēli pa lauka malu slienas zemes ceļš - nobraucam uz tā, un nākamos aptuveni 100 kilometrus vietām ar maksimālo ''Minskas'' ātrumu, reizēm lēnāk šķērsojam Kazahstānas plašumus pa labākiem un sliktākiem zemes un grunts ceļiem. Šodien spīd saule, vējš ir norimis un braukšana sagādā patīkamu baudu - daudz labāk nekā vienmuļās šosejas.
Veiksmīgi izbraucam uz asfalta Bulajevo ciematā un turpinām uz austrumiem robežkontroles punkta virzienā. Ap pusvieniem ierodamies pie robežas.
Sagaidām garus un sarežģītus procesus, lai iebrauktu Krievijā, taču atkal esam patīkami pārsteigti - īsi pirms diviem aizsprādzējam ķiveres un braucam uz Omsku pa Krievzemes plašumiem.
Satiksme ir maza, šoseja plaša un laba.
Visapkārt esošie bērzu meži un to dzeltenās lapas, patīkami dzestrais gaiss un smaržas liecina, ka pavasaris jau pašā plaukumā. Lai arī ceļš un apkārtne īpaši nemainās, ir interesanti un garastāvoklis ir sevišķi labs.
Motocikli ripo labi - bez liekām pauzēm tuvojamies Omskai. Nemanot saule jau pietuvojusies horizontam un sāk krēslot. Līdz Omskai vēl pārdesmit kilometru.
Esot jau pašā Omskas pievārtē, ir iestājusies tumsa. Pilsētas nomales ir netīras, ceļi bedraini un satiksme dzīva. Lai arī braukšana palikusi mazliet neomulīgāka, pārņem kaut kādas neizskaidrojamas, patīkamas sajūtas. Iebraucam tuvāk centram - ielas aizvien netīras, bet šeit vismaz notiek rosība - veikaliņi, bāri un cilvēku straumes skraida pa ielām.
Iegriežamies nelielā šķērsielā un pa bedrainu, tumšu taciņu piebraucam pie lieliem metāla vārtiem. Jau caur logu redzam divstāvīgas gultas, un uzlīme uz loga liecina, ka, lai arī tā pašiem nelikās, tomēr esam pareizajā vietā - pie hosteļa.
Mirkli vēlāk mūs ielenc jaunu krievu bariņš - vienam pie rokas bungu šķīvju soma, pārējiem čeholi ar ģitārām un taustiņiem.
Puiši Krievijā "Minsku" atpazīst pa gabalu un saķer galvas, izdzirdot, no kurienes šī "Minska" atripojusi.
Puiši novērtē arī ''Javiņu'' un pēc īsa mirkļa uzaicina mūs uz savas grupas mēģinājumu. No tā neatsakāmies, un pēc pāris stundām ir skaidrs, ka paliksim šeit vismaz līdz nedēļas nogalei - mūsu jaunajiem draugiem - grupai “CementBand” piektdien ir koncerts. Dzirdot viņu mūziku mēģinājumā, ir skaidrs, ka gribam aiziet uz koncertu.
Pirmā diena Krievijā ir kārtējo reizi patīkami pārsteigusi ar savu draudzīgo attieksmi un cilvēkiem.
