Trešdiena, 24. aprīlis

Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, A vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Visi video/audio
Latgales upe Narūta: sākas salām bagātākajā ezerā un māj sveicienu Dagdai
Latgales upe Narūta: sākas salām bagātākajā ezerā un māj sveicienu Dagdai
Neskati vīru no cepures, bet upi – pēc garuma. Šķietami rāmā Narūta izrādās varen čakla Latgales rokdarbniece, kas savā īsajā tecējumā uz zilās ūdeņu auklas pagūst savērt piecas ezeru pērles un divus dzirnavu dīķus. Narūtas sākums meklējams salām bagātākajā ezerā Baltijā, bet jau drīz vien upe plūst garām muižai, kurā nav neviena spoka, toties satiekami baisi ūdens nezvēri. Netālajā mežiņā var gadīties sajust senču garu klātbūtni. Tālāk Narūta izspurdz cauri dzirnavām un pamāj sveicienu pilsētai, kurā andelēšanās sit augstu vilni, lai visbeidzot mestos Dagdas ezera mierpilnajās skavās.
Salaca: buršanās, sievas meklējumi un zeltainas šprotes
Salaca: buršanās, sievas meklējumi un zeltainas šprotes
Dziesmās cildinātā un dzejas rindās apjūsmotā Salaca ir īstena Ziemeļvidzemes skaistule, kas joņo uz jūru, metot galvu reibinošus līkumus. Pašā sākumā upe draudzējas ar burtniekiem, kuri spēj piesaukt mežonīgu vēju un savos nagos notvert pat brangu ezeru. Vaska smaržas iedvesmota, Salaca dodas palīgā Ādamam atrast viņa sievu. Pa ceļam upe piestāj stārķu galvaspilsētā, bet, papriecājusies par dažādām klintīm un alām, cēli ieslīd Salacgrīvā. Tur Salacu sagaida sentēvu zvejas metodes un zeltainas šprotes.   
Jāņi nav vienīgais laiks, kad sēsties laivā. Saruna ar Ilzi Lasmani-Broži
Jāņi nav vienīgais laiks, kad sēsties laivā. Saruna ar Ilzi Lasmani-Broži
"Braukt pa Salacu bija traks lēmums – mums pat negribēja dot laivas. Ceļi bija aizsniguši, un gaisā virmoja satraukums, jo bija liela neziņa par to, kas un kā būs. Jau tā neviens no mums tur nebija braucis ziemā, bet kur nu vēl ar suni!" par raidījuma "Pa straumei" piektajā sezonā piedzīvoto stāsta Ilze Lasmane-Brože.
Juglas upe: atpūtnieku paradīze no muižu laikiem līdz fabriku dunai
Juglas upe: atpūtnieku paradīze no muižu laikiem līdz fabriku dunai
Lai gan Juglas upe rit vien pāris kilometru garumā, turklāt lielu daļu sava tecējuma pavada, rotaļājoties Juglas ezera vilnīšos, tās krasti ir bagāti ar krāšņiem vēstures stāstiem un iedvesmojošām personībām. Apkaime ir gluži vai nosēta ar senām muižiņām, kurās turīgie rīdzinieki reiz pamatīgi lustējušies. Kamēr vieni priecājās un uzdzīvoja, tikmēr citi čakli strādāja, ražojot gan izcilas kvalitātes papīru, gan smalku zīdu, pagūstot diktēt tērpu modi teju visā Latvijā. Mūsdienās Juglas krastos var izzināt latvisko identitāti, iepazīt pasauli, kurā taustei ir lielāka loma par acu gaismu, notvert Āzijas noskaņas, kā arī iedvesmoties aktīvam dzīvesveidam līdz pat sirmam vecumam. Lustēšanās nekur nav zudusi!