Sadaļas Sadaļas

Mārcis Pļaviņš: Pēdējais līkums pirms mājām - Sanktpēterburga

Jau kopš Omskas vietējie mūs centās pārliecināt, ka obligāti jāapskata Sanktpēterburga. No Maskavas bijām paredzējuši doties mājās, jo ieradāmies Krievijas galvaspilsētā jau oktobra vidū, ziemai strauji tuvojoties. Vilcienā tomēr sākām slieties uz vēl pēdējā līkuma izmešanu pirms atgriešanās dzimtenē.

Vilcienā uz Maskavu pavisam nemanot notika divas svarīgas lietas - pirmkārt, sākām apsvērt domu par Pēterburgu un, otrkārt, sāku spert pirmos soļus bez kruķu palīdzības - pieturoties mazliet pie gultām, aizstaigāju līdz restorānvagonam un atpakaļ.

Izkāpjot Maskavā, tomēr nolemjam nemocīt kāju un dodamies uz hosteli ar taksometru. Ierodoties tur, ķeramies pie turpmākā maršruta plāna pieņemšanas.

Sapratuši, ka līkums caur Pēterburgu būs nieka 300 kilometru, nolemjam apskatīt arī šo vēsturisko pilsētu. Laika prognoze gan sola salu jau tuvākajās naktīs, tāpēc pieņemam lēmumu pasteigties un doties turp jau nākamās dienas rītā. Vakarā nobaudām gardāko burgeru ceļojuma laikā skaistā sešdesmito gadu stilā ieturētā ēstuvē, vēlāk satieku sen neredzētu draugu, kurš darba dēļ pārcēlies uz šo milzīgo pilsētu.

No rīta ar metro dodamies uz transporta firmas biroju Maskavā.

Mazliet pārsteidz pilsētas izmēri - arī 60 kilometrus no centra vēl aizvien skaitās Maskavas pilsēta.

Izpakojam motociklus no koka kastēm, piedarbinām un pa trešo apli ap Maskavas pilsētu dodamies Pēterburgas virzienā.

Lai arī tālu no centra, pat šeit vēl ir milzu sastrēgumi. Tiekam tiem cauri, lienot starp automašīnām, vienu reizi ar kruķiem aizķerot spogulīti, un esam uz šosejas.

Kilometri skrien labi, iestājoties tumsai, pārsaluši un noguruši atrodam nelielu moteli. Diemžēl ar karti norēķināties nav iespējams un skaidras naudas mums nepietiek. Esam gatavi uz visu, lai tikai šodien vairs nebūtu jābrauc.

Blakus motocikliem piestāj melns auto ar četriem jauniem čaļiem. Uzsākam sarunu un izrādās, ka viņi ir no Pēterburgas. Īsā saruna beidzas ar to, ka viens no puišiem aizdod mums nepieciešamo naudas summu motelim ar norunu, ka Pēterburgā sazvanīsimies un naudu atdosim. Esam priecīgi, iekārtojamies istabiņā un laicīgi aizejam pie miera. Šodien nobraukti 366 kilometri.

No rīta, izejot pie motocikliem, mūs sagaida jauks pārsteigums - "Minska" apsarmojusi ar biezu sniega kārtu, peļķes pārvilkušās ar ledu. Startējam ap pulksten astoņiem - zeme vēl sasalusi un vietām slidena.

Uzmanīgi turpinām ceļu, apstājoties vien divas reizes, un ierodamies Pēterburgā jau ap pus pieciem, nobraukuši 375 kilometrus.

Pēterburga ir skaista pilsēta - mazliet atgādina Rīgu, tikai savas reizes desmit lielāka. Dodos nelielā pastaigā bez kruķiem, bet jau pusceļā saprotu, ka tā bijusi kļūda. Bet, neraugoties uz to, pilsēta un šodiena ir pasakaini skaista - zelta rudens, saule spīd un ir samērā silts.

Vakarā satiekam Omskā iepazīto Jūliju, kura mums izrāda Pēterburgas nakts dzīvī - vazājamies pa pilsētu, sildamies ar džinu un pavadam vakaru, kā vietējie saka - “Po Piķerski” jeb pēterburdziski.

Brīžiem pārņem nelielas skumjas par to, ka ceļojums ir tuvu beigām. No otras puses - prieks un vēlēšanās satikt mājās palikušos draugus un ģimeni.

Pavadām Pēterburgā četras dienas un pēc piecu mēnešu prombūtnes esam gatavi atgriezties mājās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt