Pa straumei

«Pa straumei». Bārta

Pa straumei

«Pa straumei». Bārta

«Pa straumei». Rūja

Upes atkal vaļā! Kā laivot pa līkumaino mieramiku Rūju?

Rūjas upe, tecēdama līkumu līkumiem 85 km garumā, savieno divus ezerus – Ruhijerva ezeru Igaunijā un mūsu pašu leģendām apvīto Burtnieku. Tā ir nesteidzīga, bet pārsteigumiem bagāta upe, kas piemērota arī tiem, kuri līdz šim ar laivošanu bijuši uz ''jūs''. Sāc locīt telti un smērēt sviestmaizes, liec airus padusē – aidā, uz Rūju!

ĪSUMĀ:

Ko apmeklēt krastos?

Upe ir tik līkumaina, ka tās garums ir teju divreiz lielāks par attālumu starp abiem ezeriem. Lai gan sākusies igauņu zemē, lielāko daļu sava ceļa tā mēro pāri Ērģemes paugurainei un Burtnieku līdzenumam.

Varbūt tieši upes mierpilnais pašapzinīgums tai piešķīris radošu un apņēmīgu auru, kas izplatījusies visā tuvējā apkārtnē, izaudzinot neskaitāmus māksliniekus, rakstniekus, sportistus un visādi citādi darbīgus cilvēkus.

Pa labi Rūjas upes tecējums visā tās garumā no Sakalas augstienes Igaunijā līdz pat Burtnieku ezeram Latvijā

Gudri ļaudis runā, ka Rūjas upe savu nosaukumu ieguvusi no igauņu vārda ruhi, kas apzīmē vienkoča laivu. Reiz sensenos laikos Rūja kalpojusi par svarīgu ūdensceļu, bet tuvējā apkaime ietilpusi seno igauņu Sakalas zemē. Sakaliešu piedzīvojumi aprakstīti Livonijas Indriķa hronikā. Mūsdienās Rūja ar savu palieni izslavēta kā bioloģiski daudzveidīga teritorija, kas iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Par savu ligzdošanas vietu to izvēlas griezes, ķikuti un ormanīši, lēnākos upes posmos cēli kuplo niedres un upes kosas, zaļu ūdens paklāju veido glīvenes, baltiem ziediņiem rotājas bultenes, bet ar adatainiem bumbuļiem dižojas ežgalvītes. Rūjā mājo dažnedažādas zivis – plauži, foreles, līdakas, vēdzeles, raudas, sapali, ālanti, tāpēc laivošana pa šo upi jo īpaši iepriecinās makšķerēšanas cienītājus. Rūja pārsteidz ar savu dažādību – te upe vijas cauri ēnainam mežam, te sildās saules staros leknu pļavu ielenkumā, te līkumo cauri purvainām palienēm un krūmājiem.

Kā Rūju laivot?

Zinātāji stāsta, ka palu laikā Rūja laivojama jau no pašas iztekas visā tās garumā, augsta ūdens līmeņa gadījumā – no Ķoņiem, bet pārējā laikā tā braucama no Naukšēniem, tomēr drošības labad ieteicams sazināties ar vietējiem ūdens tūrisma speciālistiem. Izrādās, ka pat salīdzinoši nelielas lietavas mēdz pārpludināt Rūju, un tā var kļūt laivojama visā tās garumā pat vasaras viducī.

Latvijā Rūja ielīkumo Lodes pagastā, un tieši sākumposmā tā ir viskrāčainākā, bet vēlāk norimstas. Atdūrusies pret Ķoņu kalnu, Rūja maina savu virzienu un to koķeti dara vēl pāris reizes. Tiek uzskatīts, ka visdaiļākais skats uz Rūjas krastiem paveras ceļā no Naukšēniem līdz Rūjienai. Naukšēnos Rūjas kreisajā krastā cēli slejas senlatviešu pilskalns Kābele. Vēlāk stāvs kļūst arī Rūjas labais krasts, kurā ceļotājus sveicina Rūjienas pilskalns, kur reiz stalti stāvējusi lībiešu Metsepoles pils.

Lejpus Imantas dzirnavu aizsprostam upes kreisajā krastā meklējams burvīgs smilšakmens atsegums, lielākais Burtnieka apkaimē. Esi vērīgs un nepalaid garām Jeru alas! Rūjienā upe biedē peldētgribētājus ar atvariem un krācēm, no kurām brangākās mutuļo pie Rūjas pamatskolas. Tālāk Rūja vijas cauri pļavām, sēkļiem mijoties ar krācēm. Jo tuvāk Burtniekam, jo purvaināka  kļūst paliene.

Visā upes garumā ceļu vairākkārtīgi šķērso gan vecu dzirnavu aizsprosti, gan mūsdienās atjaunotas hidroelektrostcijas, kā arī koku sanesumi, bet īstam laivotājam un piedzīvojumu meklētājam nekas no tā nebūs šķērslis!

Rūja ietek mītiskajā Burtnieka ezerā, paveroties plašam un romantiskam skatam. Tomēr krastā izkāpt šeit nesanāks un nāksies irties atpakaļ, jo visa Burtnieka piekraste ir purviem klāta. Rūjai nepiemīt spēcīga straume, tāpēc airēšana pret to problēmas nesagādās. Piedzīvojumu iespējams jau savlaicīgi beigt pie Rūjas skolas vai Rūnu tilta.

Maršruti un attālumi

  • Igaunijas–Latvijas robeža – Lode: 8 km
  • Lode – Ķoņu dzirnavas: 16 km
  • Ķoņu dzirnavas – Naukšēni: 11 km
  • Naukšēni–Kābeles pilskalns: 3 km
  • Kābeles pilskalns – Imantas dzirnavas: 4 km
  • Imantas dzirnavas – Rūjiena: 5 km
  • Rūjiena – Rūjas skola: 7 km
  • Rūjas skola – Burtnieks: 25 km

Vilnas pasaule

Pavisam netālu no Igaunijas robežas Rūjas kreisajā krastā cēli slejas Ķoņu dzirnavas, vienīgās dzirnavas Latvijā, kur vienuviet tiek darināta gan vilnas dzija, gan milti. Dzirnavas pirms vairāk nekā divsimt gadiem uzbūvējis barons fon Menzenkampfs, un tās ražīgi darbojušās visu savu pastāvēšanas laiku. Tagad dzirnavās saimnieko Čākuru ģimene, kas viesmīlīgi uzņem ikvienu ceļinieku.

Ķoņu dzirnavās var iepazīt dzirnavu uzbūvi un pūkaino vilnas pasauli, aplūkot senatnīgās vilnas apstrādes iekārtas, pačamdīt svaigi izkārstu vilnu, uzzināt vilnas krāsošanas noslēpumus un, kas zina, varbūt arī iemēģināt roku vilnas vērpšanas procesos. Tikai nenobīsties no trokšņa! Vai vari uzminēt, cik vecmāmiņu ar vērpjamiem ratiņiem vajadzētu, lai aizstātu lielo vērpjamo mašīnu? Pačukstēsim priekšā, ka… simt astoņdesmit!

Izrādās, ka cilvēka mati ir līdzīgi aitas vilnai – ja atvedīsi savu nevajadzīgo bizi vai matu ērkuli, arī to varēs pārvērst dzijā. Mākslas cienītāji dzirnavu apkārtnē var baudīt metālmākslinieka Andra Dukura darbus, savukārt kulinārijas mīļotājus interesēs turpat dzirnavās svaigi ceptā maizīte, ūdenskliņģeris vai pica.

Naukšēnu disko un zobu raušana

Kopš “Labvēlīgais tips” sacerēja lipīgo “Naukšēnu disko”, šķiet, visa Latvija zina Naukšēnu vārdu. Naukšēnu Cilvēkmuzejā var noskaidrot, ka naukšēniešiem nudien piemīt kāds īpašs dejošanas veids, un tā atdarināšanai vispiemērotākie apavi esot… koka tupeles!

Muzeja gide stāsta, ka kādā senākā koncertā Fredis esot noskatījies, ka naukšēnieši gan pie disko, gan pie valša slampā vienā solī, un tā radies “Naukšēnu disko”.

Meitas muzejā var ietērpties Naukšēnu tautastērpā, puiši – igauņu, aut kājās tupeles un mesties trakā disko solī. Muzejs meklējams Doktorāta ēkas otrajā stāvā. Kamēr tu dancosi disko, ļoti iespējams, ka pirmajā stāvā kādam raus zobu, jo tur joprojām pieņem zobārsts un ģimenes ārsts. Ekstrēmāku sajūtu cienītāji paši var mēģināt salabot zobus ar vecu urbjmašīnu.

Kazas piena gardumi

Ja pēc kārtīgiem piedzīvojumiem kārojas iestiprināties ar lauku gardumiem, tad vērts piestāt Rūjas labajā krastā esošajā bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Pilsgravas”, kur Alise Zariņa rūpējas par brangu kazu pulku. Šeit var nobaudīt gan dažnedažāda veida kazas sieru, gan tikt pie kārtīgām pusdienām, uzcelt savu telti vai likties uz auss namiņā.

Mākslas paslēpes Rūvenē, pasaules elpa un saldēta bērnības garša

Vēl daži kilometri pa straumei, un sasniegta Rūjiena, kas lepojas ar lērumu titulu – vislatviskākā pilsēta, saldējuma galvaspilsēta, visīstākā ziemeļniece, sapņotāju un mākoņu stūmēju pilsēta, kā arī zaļā mākslas pilsēta. Par mākoņu stumdīšanu un 30. gadu dzīvi Rūjienā lasāms Nikolaja Kalniņa romānā “Mākoņu stūmēji”.

Rūjienieši jeb rūvenieši izsenis bijuši čakli, radoši un moderni domājoši ļaudis, tāpēc no šīs puses nāk daudz ievērojamu cilvēku. Rūjienas pusē dzimis karikatūrists Māris Bišofs, kinorežisors Ivars Zviedris, pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe, kinooperators Valdis Celmiņš, rakstnieks Miervaldis Birze, tēlnieki Gustavs Šķilters un Jānis Zariņš. Ar Rūjienu saistīts komponists Ēvalds Siliņš, gleznotāja Līvija Endzelīna, aktieri Dina Kuple un Intars Rešetins. Rūjienā bērnību pavadījuši arī slavenie basketbolisti Dairis un Dāvis Bertāni. Vietējie dzīvo saskaņā ar sevi un dabu, izstarojot pašapziņu un aizrautību.

Rūjienas jaunieši līdz pandēmijas sākumam ik gadu devās pieredzes apmaiņā uz Japānu, un arī Rūjienā bieži varēja manīt viesus no tālām zemēm. Rūjienā iekārtota īpaša Japānas istaba, veltīta abu valstu sadraudzībai, bet pavasaros Rūjienas parkos ieelpojama sakuru smarža. Ja vēlies satikt darbīgos Rūjienas jauniešus ar pasaules dvesmu, tev jādodas uz Jauniešu iniciatīvu centru, kur varēsi papļāpāt ar jauniešiem, palikt pa nakti un noķert iedvesmu ideju realizācijai.

Jaunie mākslinieki no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) regulāri brauc uz plenēru Rūjienā, tāpēc pilsētas ieliņas, pažobeles, parki un kakti pilni ar dažādām mākslas instalācijām. Iesakām doties mākslas medībās!

Ja atradīsi māju ar uzgleznotām pudelēm un uzrakstu “#opīšmāja”, tad zini, ka pazudusī pudele jādodas meklēt uz mācītāja Slokenberga mājas sienas, jo mācītājam piemitis kāds zināms prieciņš

Tomēr Slokenbergs pamatīgi modernizējis Rūjienu, un bijis visu mīlēts. Kāds viņa kolēģis teicis: “Ko tad par Slokenbergu runāt. Ja baznīcas kalnā uzvestu siena vezumu un Slokenbergs teiktu draudzei, ka vajag to noēst, tad pēc pusstundas salmiņš nebūtu pāri palicis.”

Pa ceļam aplūko arī Rūjienas lepnumu, Kārļa Zemdegas pieminekļus Tālavas taurētājs, Madonna Orans un Sējējs. Sējējs, kas reiz neģēlīgi sadalīts gabalos, paslēpts un aprakts, bet vēlāk atrasts, tagad ticis pie vēl vienas galvas. Ja būsi vērīgs, Sējēja jaunāko galvu LMA studentu interpretācijā pamanīsi peldam ūdenī. Pie viena saskaiti, cik kvadrātiņu ir Valdemāra ielas tiltam! Ja gribi pašūpoties virs Rūjas, tad meklē trošu tiltu Laipas.

Vai zini, kas ir akrims? Āze? Benausis? Alberīgs? Krampējs? Bērzene? Borrāt? Grābiķis? Ķimpa? Ja nezini, tad tev vēl maķenīt jāuzkavējas Rūvenes pusē un jāapgūst vietējā mēle.

Iesakām cītīgi apgūt vietējo izloksni, lai vari sadraudzēties ar rūjieniešim un palūgt atļauju uzkāpt Rūjienas Sv. Bērtuļa luterāņu baznīcas tornī iezvanīt zvanu.

Kurš gan nav dzirdējis “Rūjienas saldējuma” vārdu, vai ne? Būtu grēks laivot cauri Rūjienai, bet nepiestāt nobaudīt saldējumu, kas šeit tiek ražots no īsta piena un krējuma jau gadu desmitiem! Saldējuma fabrikā iespējams doties ekskursijā, iepazīstot gardo saldējuma pasauli un nodegustējot daudzveidīgo produkciju. Un kurš ir tavs mīļākais saldējums?

Adrenalīna meklējumi blakusvāģī

Ja laivošana nesagādā gana asas izjūtas, vērts paviesoties mototrasē “Eriņi”. Tur var iepazīt motosporta vēsturi, aplūkot ekspozīciju, aprunāties ar aizrautīgo īpašnieku un motosporta entuziastu Gunti Lapsiņu, kurš dalās gan jestrās epizodēs no motosporta aizkulisēm, gan stāstos par  pašrocīgu tramplīnu konstruēšanu pēc ārvalstu žurnālu labākajiem paraugiem. “Eriņos” karjeru aizsākuši daudzi Latvijas slavenākie motosportisti, viņu vidū arī Kaspars Stupelis. Pats galvenais, te var iemēģināt, kā tas ir – braukt ar krosa blakusvāģi pa putekļaino un līkumaino trasi kantētāja lomā! Ķiveri gan labāk paņem līdzi pats! “Eriņos” pieejamas arī telšu vietas nakšņošanai.

Senais elektrības zaglis

Turpinot braukt pa straumei, kādā no kanāliem pamanāma Rūjas zivju dīķu sūkņu stacija. Reiz zivju dīķi tikuši pildīti ar ūdeni, ko ar elektrības palīdzību sūknēja no Rūjas upes.

Kad sūkņi darbojušies ar pilnu jaudu, Rūjienā raustījusies elektrība, un gaisma kļuvusi arvien blāvāka un blāvāka.

Lai gan tā vien kārojas izložņāt veco sūkņu staciju, ņem vērā, ka tas ir privātīpašums, un bez īpašnieka atļaujas doties izpētes ekspedīcijā nav ļauts. 

Ornitologu paradīze

Tālāk maršruts vijas cauri Rūjas palienei, kas sniedz brīnišķīgu iespēju iepazīt pavisam mežonīgu Rūju ar lielu augu un putnu daudzveidību. Šī ir īsta biologu un ornitologu paradīze! Ja uz mirkli izkāpsi krastā, varbūt atradīsi apini, ļoti raksturīgu palienes augu. Uzmanīgs vērotājs krasta kraujās pamanīs savvaļas bišu aliņas. Tomēr jāapbēdina pārgājienu mīļotāji, ka krastā valda īsti, neizejami džungļi, tāpēc palieni vislabāk iepazīt no laivas. Diemžēl paliene lēnām aizaug, kas tās krāšņumam nemaz nenāk par labu. Ja tev ir kāda brīva gotiņa, vari vest šurp un mazliet noganīt palieni!

***

Atceries, ka visos apskates objektos sava ciemošanās iepriekš jāpiesaka! Raidījuma komanda pa Rūju laivoja pērn vasarā, kad spēkā bija vieglāki pandēmijas ierobežojumi. Rakstā minēto apskates objektu pieejamība var mainīties atkarībā no aktuālajiem ierobežojumiem.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt