Sadaļas Sadaļas

Mārcis Pļaviņš: Pirmais sniegs!

Izbraucam no Astanas un dodamies Omskas virzienā. Kazahstāna no mums atvadās ar briesmīgākajiem laikapstākļiem - līdz pat 25 m/s stipru vēju un visam pa virsu - slapju sniedziņu.

"Minskas" sajūga sviras remonta dēļ izbraucām no Kazahstānas galvaspilsētas vien pēcpusdienā, kas neatstāj mums sevišķi daudz laika braukšanai. Atstājam Astanu aiz muguras, taču ļoti lēni - vējš purina motociklus un ''Minska'' nespēj kustēties ātrāk par 60 km/h.

“Briesmīgākā diena visa ceļojuma laikā,” pie sevis murminu, jau mazliet aizmirsis par kritienu Turcijā. Kāja nu jau jūtas krietni labāk - aizvien pārvietojos ar kruķiem, taču jau mēģinu viegli uz tās balstīties.

Lai būtu vēl mazliet interesantāk, spēcīgajam vējam vietām pievienojas spēcīgs lietus un brīžiem - slapjš sniegs. Savilktas visas iespējamās drēbes - siltā apakšveļa, treniņbikses, ādas bikses, siltākie džemperi, jakas un vējjakas.

Astanā iegādājāmies cimdus - vaļinkus - siltus dūraiņus, kurus pārvilkt pāri saviem cimdiem. Taču asais vējš ātri liek mums stāties malā - pāri cimdiem pārvelkam celofāna maisiņus, lai tie aiztur vēju.

Paliek labāk. Tomēr aizvien vējš atrod spraugas pa kurām iezagties un saldēt ķermeni. Vienā no benzīntankiem notinam cimdus ar vairākām skoča kārtām - tas krietni uzlabo situāciju.

Vienīgi maza spraudziņa pie kreisā īkšķa neganti saldē un pēc aptuveni stundas ceļā pirksts palicis teju vai nejūtīgs.

Zemi pārklāj tumsa - lai arī Mārcis ir gatavs nakšņot teltī, es tam neesmu gatavs, tāpēc atrodam prastu viesnīcu un pārlaižam nakti tajā. Nākamā diena ne ar ko jaunu neiepriecina. Tas pats vējš, tas pats slapjais sniegs un lietus. Visam klāt - "Minska" mazliet pa ceļam saniķojas un mazliet vēlāk - aptuveni divus kilometrus pirms benzīntanka paliek bez degvielas, jo

braucot pret spēcīgo vēju tā patērē krietni vairāk kā bezvēja apstākļos. Diena šķiet briesmīga, garastāvoklis tuvu nullei.

Pietuvojamies Kokšetau pilsētai, kur jāizlemj - braukt pa lielo šoseju gar Petropavlovsku vai nogriezties uz mazo ceļu un braukt pa aizdomīgu robežkontroles punktu, kas samazina kopējo ceļu par vairāk nekā 100 kilometriem. Izvēlamies mazo ceļu. Pagriežamies uz austrumiem un priecājamies par to, kā beidzot spēcīgais vējš pūš mugurās un ''Mušu'' dzen uz priekšu ar 75 kilometriem stundā.

Pietuvojoties vakaram, iebraucam mazajā Čkalovo ciematā. Ir satumsis un nekur tuvumā nav ne viesnīcu, ne hosteļu, ne kempingu. Noliekam motociklus pie vietējā veikala un nolemjam meklēt naktsmājas pie vietējiem…

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt