Pirms 20 gadiem Zeltiņos cilvēki jokoja par kantainiem tomātiem, baidījās par to, ka dzīve kļūs daudz dārgāka un bija apmulsuši no solījumiem. Baidījās kļūdīties. No aptuveni 400 vietējiem iedzīvotājiem uz referendumu aizgāja 80%. Tā bija nebijusi aktivitāte. Par iestāšanos bija 202, pret – 54 iedzīvotāji.
Pēc 20 gadiem Zeltiņu centrs nav daudz mainījies. Kāda ēka tikusi pie jauna jumta. Tas pats veikals, tikai Eiropas Savienības referenduma plakātu pie veikala nomainījis plakāts – vai esi gatavs krīzei?
Bebru Pēteris, kuru "Panorāma" sastapa toreiz, jau sen devies mūžībā, bet Latvijas Televīzijai izdevās sastapt viņa brāļa dēlu Daili Bebri, kas atgriezies paša ar tēvu celtajā mājā. Viņš referendumā toreiz balsoja pret, un savu izvēli nenožēlo, skaidrojot, kas viņam nav pieņemams: "NATO jā, bet ne Eiropas Savienība. Skatos vācu filmu, tur tikai par gejiem vien rāda, man tas nav pieņemams. Es ar savu sieviņu, ja viņa nebūtu aizgājusi, kopā 63 gadus kopā nodzīvoju."
Tāpat kā pirms 20 gadiem zāģis rūc skolotāju Cauku ģimenes pagalmā. Abi tagad ir pensijā. Bijušajiem skolotājiem sāp sirds par skolu likvidēšanu. Arī ģimenes ārsts vairs nav pieejams Zeltiņos. Bet tā jau, viņuprāt, ir valdības ne Eiropas Savienības vaina. "Viss puslīdz normāli, bet tik un tā vairs nav teikšana," atzina Andrejs Cauka.
Abi nedaudz skeptiski bija arī pirms divdesmit gadiem. Viņu dēls Ivo toreiz pat solīja balsot pret. Tagad viņš atzīst: "Es nezinu, kāpēc tā teicu, tas bija kaut kas jauns, nezināms, beigās jau tomēr nobalsoju par. Un labi vien, ka tā." Ivo tagad ar ģimeni dzīvo Rīgā un pagaidām Zeltiņos atgriezties neplāno.
Iedzīvotāju skaits pagastā pēdējos 20 gadus sarucis līdz trīs simtiem. Bijušās skolas un atjaunotā Tautas nama pagalmā par Eiropas Savienības līdzekļiem iekārtots sporta un atpūtas laukums. Arī moderns uzskates materiāls tūristiem par projektu naudu. Sakārtoti ceļi pie zemnieku saimniecībām un ražotnēm, lai saglabātu esošās darba vietas.
Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītāja Elita Laiva sacīja: "Mēs nenokaram degunu, strādājam, cīnāmies. Sakām lielu paldies mūsu uzņēmējiem un zemnieku saimniecībām, kuru dēļ šeit ir vēl cilvēki, ģimenes ar bērniem."
Pēc studijām Jelgavā Zeltiņos atgriezusies Sigita Mūrniece, tagad ģimenē aug trīs bērni. Viņa atceras Eiropas Savienības referenduma rezultātu gaidīšanu pirms 20 gadiem. "Man bija 12 gadi, es atceros arī Vairas Vīķes-Freibergas runu, un atceros, ka biju priecīga," viņa teica, norādot, ka ir kopienas sajūta un sajūta, ka neesam vieni.
Savukārt Sandra Magaziņa, bijusī Zeltiņu vēstures krātuves veidotāja, sacīja: "Tā lielākā vērtība, ka mēs tagad esam kopienā. Patīk brīva ceļošana, iespēja izglītoties."
Sapni pārvērst bijušo Zeltiņu raķešu bāzi par modernu tūrisma objektu gan Sandrai 20 gados nav izdevies īstenot. Tomēr cilvēki joprojām dodas uz Zeltiņiem, kur iespējams redzēt okupācijas paliekas.
Pirms 20 gadiem sirmā skolotāja Ruta Zvaigzne "Panorāmas" sižetā sacīja, ka Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties tikai tāpēc, lai nepaliktu zem Krievijas tupeles.
"Mani neuztrauc tas, ka te nāks dānis, pirks zemi un turēs cūkas, bet, ja krievu uzņēmēji Jūrmalā nopērk veselas hektāru platības un saceļ savas vasaras mītnes, tas gan man uztrauc," viņa teica pirms 20 gadiem, un tagad tas skan gluži kā pravietojums.
