Kamēr gaidām piektdienas vakara koncertu, mazliet apskatām Omsku un paralēli sazināmies ar paziņām Irkutskā - pilsētā netālu no Baikāla ezera, līdz kuram bija plāns aizbraukt. “Kuru katru dienu sola pirmo sniegu,” mums atraksta.
Līdz Irkutskai ir aptuveni 2500 kilometru, kas ar "Minskas" ātrumiem varētu būt aptuveni nedēļas brauciens. Pēc ilgām pārdomām un svara kausiem sveroties te uz vienu, te otru pusi, pieņemam šķetami prātīgāko lēmumu - atlikt Baikāla ezera apskati citai reizei un doties Maskavas virzienā, no kurienes noslēgt ceļojumu ar braucienu uz mājām.
Pieķeramies laikapstākļu izpētei un saprotam, ka brauciens ar močiem uz Maskavu var izvērsties tikpat nepatīkams, kā brauciens uz Baikālu - pa ceļam laika prognožu portāli uzrāda sniegpārslas.
Esam nolēmuši 2700 kilometru tālo ceļu līdz Maskavai baudīt caur Transsibīrijas vilciena logiem. “Tas taču arī vesels piedzīvojums,” nodomājam un nākamajā dienā esam transporta kompānijas birojā, kur nododam motociklus pārbraucienam uz Krievijas galvaspilsētu. Atvadāmies uz nedēļu no saviem divriteņu draugiem un atgriežamies pilsētā.
Piektdienas vakarā uzvelku savas vienīgās bikses un vienīgo džemperi, pasitu kruķus padusē un ar Mārci dodamies uz ''Viking'' bāru, kur paredzēts "CementBand" koncerts. Bārs izrādās ļoti mājīgs, cilvēku padaudz.
Carjevs ir grupas vokālists - aktīvs, komunikabls čalis ar gariem matiem, izdzītiem sānos. Ar skaļiem saucieniem viņš un pārējie grupas dalībnieki mūs sagaida un aicina pie sava galdiņa piesēst. Baudot alu, viņš pastāsta par grupu un iepazīstamies ar viņu grupas atbalstītājām Jūliju un Svetu. Atmosfēra mazliet bohēmiska, mākslinieciska - pa ilgiem laikiem atrodos tuvāk mūzikai un muzikas instrumetiem, kas patīkami sasilda sirdi.
"CementBand" uzstāšanās ir lieliska - lai arī atpazīstu vien 10% no "kaveriem", kurus puiši spēlē, jūtu, ka dziesmu izvēle ļoti atbilst manai muzikālajai gaumei. Skan tādu grandu kā ''Rammstein'' “Du hast” kaverversija, Krievijas supergrupu "DDT", "Ļube", "Bi-2" un citu kaveri. Pūlis ir sajūsmā, griež dejas un dzied līdzi.
Vakara gaitā bārā pamanu upeņu balzāmu no mūsu pašu Latvijas. Uzsaucam puišiem māju zemes dzērienu un turpinām baudīt vakaru. Pēc koncerta dodamies uz Piano bāru, kur saprotu, ka arī ar kruķiem iespējams griezt dejas līdz pat rīta gaismai.
