Pa straumei

«Pa straumei 3». Iecava

Pa straumei

Pa straumei. Iecava

Pa straumei. Audupe

Mazpazīstamā Audupe – plūst starp niedru labirintiem, peldošām salām un militāro mantojumu

Kurš gan nezina Audupes vārdu, vai ne? Pag, laikam tomēr lielākā daļa nezina vis! Noslēpumainā Audupe veiksmīgi paslēpusies Rīgā starp mūsu likteņupi Daugavu un tās seno gultni Vecdaugavu, ar ko sadzīvo jo īpaši draudzīgi. Audupes krastos rīta kafiju malko Mangaļsalas iemītnieki, militāra rakstura nostāstus glabā Mangaļsalas bunkuri un Daugavgrīvas skansts, gudri un izdarīgi ļaudis taisa laivas, lidmašīnas un buriniekus, laiskās peldēs dodas zirgu bari, bet Vecdaugavas ūdeņu tālākajā galā priežu mežā koķeti maskējas Vecāķu jūgendstila koka villas.

Audupe īpaši lepojas ar savām peldošajām salām un niedru labirintiem, kas sola sagādāt aizraujošus piedzīvojumus ikvienam supotājam vai laivotājam. Netici? Tad izmēģini!

ĪSUMĀ:

Audupe ir Daugavas labā krasta starpteka, kas savieno Daugavas varenos ūdeņus ar Vecdaugavas rimtajiem vilnīšiem. Uz ziemeļiem no Audupes plešas Mangaļsala, uz dienvidiem – Vecmīlgrāvis, bet Vecdaugava apskalo Vecāķus un Vecdaugavas apkaimi. Līdz aptuveni 16. gadsimta vidum Daugava tecējusi uz jūru caur Vecdaugavas gultni, bet, laikam ejot un ledus sastrēgumiem cītīgi plosoties, izveidojusies tagadējā gultne. 17. gadsimtā Vecdaugava pilnībā zaudējusi savu nozīmi kā tirdzniecības kuģu ceļš un lēnā garā sākusi grimt aizmirstībā. Sākotnēji Vecdaugavu un Daugavu savienojušas vairākas starptekas, taču tās tikušas aizbērtas, vienīgās starptekas godu līdz mūsdienām atstājot Audupei.

"Pa straumei" Audupē

Tā kā Audupes ūdeņi ir barības vielām bagāti, tajos atrodama visai raiba un krāšņa dzīvā daba, atliek vien būt vērīgam un, iespējams, talkā ņemt arī lupu vai pat mikroskopa redzīgo aci. Ūdenī var sameklēt lielās ūdensspolītes, viendienīšu kāpurus, lielos dīķgliemežus un dzēlējodu kāpurus. Ja lielo dīķgliemezi ieraugi šūpojamies uz ūdens virsas ar augšup pavērstu čaulas atveri, nebaidies, tas nav atmetis pekas, bet gan tikai elpo! Audupes ūdeņos atrodami arī makstenes kāpuri. Tie ir īsteni dabas arhitekti, kas no smilšu graudiem, augu atliekām, maziem akmentiņiem un gliemežvāku lauskām sev būvē neparastas cauruļveida mājas. Ja uz niedru kātiem redzi tukšus mētelīšus, kas plīvo vējā, tad zini, ka tur mitinājušies spāru kāpuri, kas savu iepriekšējo tērpu nometuši, lai lidotu pretī horizontam. 

Sporta laivotāju paradīze

Audupes krastos saimnieko varen izdarīgi ļaudis. Par vienu no rosīgākajām vietām var uzskatīt jahtklubu “Auda”, kura teritorijā tiek darinātas izcilas kvalitātes sporta laivas un SUP dēļi, Latvijas olimpiskās izlases bobsleja kamaniņas, milzu katamarānu prototipi un citi brīnumi. Visi peldlīdzekļi tiek ražoti no kompozītu materiāliem, sadarbojoties diviem uzņēmumiem – “OM Design” un “Prestol kompozīts”.

"Prestol" ražotne

Viens no zināmākajiem šeit saražotajiem produktiem ir “Optimist” buru laiva, ar kuru savas gaitas burāšanā var uzsākt bērni pat no septiņu gadu vecuma! “Optimist” laivas dizains radīts tālajā 1947. gadā, standartizēts 1960. gadā, bet mūsdienās zināms kā īsta zelta klasika.

Latvijas kanoe čempionātos visās vecuma grupās visplašāk pārstāvētas tieši “OM Design” laivas, un uzņēmums aktīvi ieņem arvien nozīmīgāku un nozīmīgāku lomu sporta laivu ražošanā, izplešoties arī pasaules tirgū.

"Prestol" ražotne

Interesanti, ka šajā uzņēmumā laivu un SUP dēļu ražošana ir absolūts roku darbs, un viena produkta izgatavošana var aizņemt pat trīs dienas. Uzņēmums lepojas ar pašu radītu, inovatīvu SUP dēļu ražošanas tehnoloģiju, kas ļauj izgatavot īpaši izturīgus un ilgmūžīgus SUP dēļus, speciālā formā ievietojot oglekļa audumu, piesūcinot to ar sveķiem un līmi, vēlāk iemontējot tajā karkasu, tādējādi atstājot SUP dēļa vidu tukšu.

Pacelties tuvāk mākoņiem

Pavisam netālu tiek ražoti arī gaisa kuģi laivošanai starp mākoņiem. Ar to nodarbojas uzņēmums “Pelegrin”, kas ražo ekskluzīvas, īpaši glītas un neticami vieglas lidmašīnas “Tarragon Aircraft”, kas pasaules tirgū veiksmīgi konkurē gan ar lētākiem šīs klases lidaparātiem, gan ar smalkām automašīnām. Privātā lidmašīna galīgi nav lēts prieks, bet lieliskā kvalitāte un dizains ir ieguldītās naudas vērti. Reizēm pat lidostu dispečeri pēc nolaišanās novērtē, cik skaists ir “Tarragon Aircraft”, par to paziņojot rācijā!

Lidmašīnas “Tarragon Aircraft” tapšanas stadijā

Lielākā daļa lidmašīnas detaļu tiek gatavotas no karbona. Lai šim materiālam piešķirtu izturību, tas ir jākarsē speciālā krāsnī. Tāpēc var teikt, ka “Tarragon Aircraft” lidmašīnas tiek izceptas!

“Tarragon Aircraft” lidaparāti tiek ražoti vienīgi pēc pasūtījuma, visas detaļas pielāgojot pasūtītāja vēlmēm. Šīs lidmašīnas cilvēki lielākoties iegādājas prieka pēc, lai lidinātos pāri ezeriem, mežiem, skaistām ielejām un jūsmotu par daiļiem skatiem un, protams, par savu burvīgo lidaparātu.

"Tarragon Aircraft" ražotne

Latviešu ražotās lidmašīnas lepojas ar vairākām inovācijām. Visnozīmīgākā no tām – spārni, kas izgatavoti vienā gabalā, padarot tos daudz izturīgākus. Klienti dažkārt pat netic šim faktam. Vēl kāda neparasta detaļa ir glābšanas izpletnis, ko avārijas gadījumā var izšaut gaisā, nodrošinot lēnu un mierīgu nolaišanos ne tikai pilotam, bet visai lidmašīnai.

Ceļojums vēsturē un ūdeņos

Jahtkluba “Auda” teritorijā notiek darbs ne tikai pie inovācijām un arvien jaunākām ražošanas tehnoloģijām, bet arī pie vēstures lappušu atdzīvināšanas – pieredzējušā burātāja Jāņa Grota rokās atdzimst zviedru pasta kuģa “Hjorten” kopija.

Jānis Grote izrāda restaurēto kuģi.

Jānis Grots ieplānojis restaurēt vēsturiskā burinieka kopiju, pievēršot vērību vissīkākajām detaļām, lai tās būtu maksimāli pietuvinātas vēsturiskajai realitātei. Lai gan vizuāli kuģis izskatās kā izkāpis no pāris gadsimtu senas vēstures, tomēr tā iekšienē slēpjas visas nepieciešamās mūsdienu tehnoloģijas, lai burāšana būtu droša un patīkama. Kuģa dzīlēs nomaskētas gan jaunākās navigācijas iekārtas, gan motors, kas ļauj turpināt ceļu pat bezvējā.  

Lai gan Jānis Grots ir pieredzējis burātājs, viņam līdz šim nav bijusi saskare ar vēsturiskajiem kuģiem, tāpēc liels bija viņa pārsteigums atklājot, ka kuģī visu laiku sūcas ūdens. Izrādās, ka koka kuģiem tā ir ierasta lieta! Senākos laikos tas pat bijis atsevišķs amats – atsūknēt ūdeni no kuģa, bet mūsdienās šo ķibeli atrisina sūkņi.

Jānis Grote izrāda restaurēto kuģi.

Jānis Grots sapņo ar savu burinieku “Hjorten” aizvizināties no Rīgas uz Tobago, bet kaut kad nākotnē uzbūvēt arī vikingu kuģi, lēnā garā atdzīvinot mūsu reģionā kādreiz tik izkoptās kuģubūves tradīcijas. Bet pagaidām pieredzējušais jūras vilks smejas, ka “Hjorten” saviem apmeklētājiem varēs piedāvāt ne tikai ceļojumu ūdeņos, bet arī vēstures lappusēs.

Apmaldīties niedru labirintos un peldošajās salās

Viena no Audupes lielākajām burvībām ir peldošās salas un niedru labirinti. Nē, nē, ne jau no olbaltuma saputotas peldošās salas deserta šķīvī, bet gan no kūdras, niedrēm un citiem ūdensaugiem radušās peldošās salas, kas atdalījušās no krasta līnijas. Dažas no peldošajām salām joprojām turas visnotaļ tuvu krastam, tāpēc var būt grūti pamanāmas, tomēr citas laiskojas Audupes viducī, skaidri atklājot savu būtību. Ja pie rokas gadījusies motorlaiva vai kāds cits spēcīgs peldlīdzeklis, var ieķerties tuvākajā salā un to izvizināt pa Audupes un Vecdaugavas ūdeņiem. Vai esi kādreiz vilcis salu? Lūk, iespēja to izmēģināt.

"Pa straumei" Audupē

Pateicoties peldošajām salām un niedru labirintiem, Audupe un Vecdaugava kalpo par ideālu vietu aizraujošiem piedzīvojumiem ar SUP dēļiem vai zemas iegrimes laivām. Vietējie zinātāji pratīs izbraukt noslēpumainos ūdeņus pat ar motorlaivu, bet ciemiņiem labāk palikt uzticīgiem tiem peldlīdzekļiem, kas ūdenī pārāk dziļi neiegrimst, lai lieki neapskādētu laivu, uztriecoties virsū neredzamam sēklim.

Audupē un Vecdaugavā var spēlēt paslēpes ar laivām, censties izkuģot neparastas figūras vai arī vienkārši doties izzinošā ekspedīcijā. Niedru labirinti burtiski aicina uz visādām ēverģēlībām! Tie kalpo par lielisku paslēptuvi ūdensputniem, tāpēc šī ir burvīga vieta arī putnu vērotājiem. Jo īpaši bieži esot sastopami zivju gārņi. Vietējo vidū klejo nostāsti par gulbju pāri, kas ik gadu izraisa sastrēgumus tuvējās ielās, nostājoties brauktuves vidū un pieprasot maizi. Pavisam maģiskus skatus vietējiem sarūpē zirgi, kas siltajos gadalaikos peld uz savām ganībām Vecdaugavas dabas liegumā.

Bunkuru valstība

Militārā mantojuma cienītājus Mangaļsalā gaida varen gards kumosiņš – bunkuri, kazemāti, baterijas un citi militārie veidojumi, kas kalpojuši krasta līnijas aizsardzībai jau kopš cara laikiem, papildināti ar jaunām būvēm arī vēlākos gados, bet savu slepenību zaudējuši vien pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tiesa, tiklīdz teritorija kļuva brīvi pieejama, tajā uzdarbojušies metāla zāģētāji, izgriežot visu vērtīgo metālu, ko vien spējuši, tomēr lielākā daļa būvju ir gana labā stāvoklī, lai būtu aplūkojamas arī mūsdienās. Protams, vajag piesargāties un skatīties, kur liec kāju, lai neiepītos sarūsējušā dzeloņstiepļu mudžeklī vai kaut kur neiegāztos. Aizraujoši piedzīvojumi garantēti.

"Pa straumei" Audupē

Mangaļsalas krasti bijuši pamatīgi nocietināti un sagatavoti aizsardzībai, tomēr militārie lādiņi tā arī palikuši neizmantoti. Piemēram, padomju laikos rīdzinieki pat nav nojautuši, ka dzīvo blakus īstai pulvera mucai – pametot Latviju, Padomju armija sev līdzi aizvedusi kādus sešsimt vagonus ar munīciju.

Mangaļsalas priežu mežs burtiski vilina doties kārtīgā piedzīvojumā un izložņāt visus stūrus. Kas tikai tur nav atrodams! Ja paveiksies atrast betona fortus, tad zini, ka tās ir vienas no pirmajām betona būvēm Latvijā! Savukārt, no ķieģeļiem būvētie pulvera pagrabi ir celti ar tik biezām sienām, ka tajos joprojām valda patīkams un sauss klimats, kamēr betona fortos ieperinājies mitrums un pelējums. Kaut kur starp priedēm atrodamas arī šaursliežu dzelzceļa atliekas. Pašas sliedes sen jau kā aizstieptas un pārdotas metāllūžņu tirgū, tomēr 19. gadsimta koka gulšņi stāv kā stāvējuši. Tāpat šur un tur var atrast torpēdu galviņas un citas neparastas lietas.

Pirmā Rīgas skansts

Vecdaugavas krasti glabā kādu pat rīdziniekiem mazzināmu vietu – pirmo Rīgas skansti jeb nocietinājuma vaļņus. Bīskapa Alberta vadībā toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā tika uzcelts cisterciešu klosteris ar pili, kura uzdevums bija nodrošināt tirdzniecību Daugavas ūdeņos, kā arī aizsargāt nesen dibināto pilsētu pret uzbrukumiem no jūras puses. Rakstītos avotos Svētā Nikolaja Daugavgrīvas klosteris pirmo reizi minēts 1205. gadā. Pils un klosteris vairākkārtīgi mainījuši savus īpašniekus un tikuši iesaistīti cīņās par varu. Reiz pāvests Klements V pat draudējis nolādēt Livonijas ordeni. Jā, nocietinājumā gājis karsti!

Kad pils 16. gadsimtā nonāca poļu rokās, tai tika pārbūvēti un uzlaboti aizsardzības vaļņi. Šie vaļņi ir vienīgais, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Drīz vien Daugavas gultne pārvietojās, un radās nepieciešamība pēc nocietinājuma tās kreisajā krastā. Svētā Nikolaja Daugavgrīvas klosteris zaudēja savu nozīmīgumu, un tā akmeņi tika izmantoti Daugavgrīvas cietokšņa izveidei Daugavas kreisajā krastā.

Daugavgrīvas pils un klostera vieta meklējama Airu ielā 79a, kur uzcelti “Skanstnieki”. No pašas pils nekas pāri nav palicis, tomēr vēl joprojām ir redzama daļa no skansts jeb vaļņa. Nodarbojoties ar zemes darbiem, vietējie mēdz izrakt vēsturiskus objektus, kas liecina par kādreizējo nocietinājuma esamību – dakstiņu jumta atlūzas, akmens lodes un citus brīnumus.

Jūgendstila koka arhitektūras medības

Kad aizlaivots vai aizsupots līdz Vecāķiem, laiks vilkt savu peldlīdzekli krastā un doties turpmākā piedzīvojumā ar kājām. Starp Vecdaugavas ūdeņu tālāko stūri un jūru izvietojušies Vecāķi. Kopš 17. gadsimta šī apkaime bijusi pazīstama kā darbīgs zvejniekciems ar mierīgu ostu pašā jūras malā, bet 19. gadsimtā Vecāķi pārtapa par iecienītu atpūtas un peldu vietu. Īpašu lomu Vecāķu vasarnīcu rajona attīstībā spēlējis Augusts Dombrovskis, pēc kura iniciatīvas Vecāķos sāka piešķirt zemes gabalus vasarnīcām. Vecāķi lēnām pārvērtās jaukā kūrortā, ko rotāja Jūrmalai raksturīgās koka villas.

Nams Vecāķos

Mūsdienās Vecāķi savus viesus aicina mesties jūgendstila koka arhitektūras medībās, jo vietām atrodamas īstas stila pērles! Daži nami skumst putekļu kaudzē un ilgojas pēc jauniem saimniekiem, citi jau atguvuši savu kādreizējo šarmu, bet vēl citi ir pārmaiņu procesa pašā plaukumā. Īstā vieta, kur izglītoties par iepriekšējo gadsimtu arhitektūru un nodoties tās baudījumam.

Kāpu noslēpumus šķetinot

Vecāķos iespējams iepazīt ne tikai arhitektūras pērles, bet arī izzināt kāpu noslēpumus. Latvija var lepoties ar īpašu kāpu daudzveidību un bagātību pat Eiropas līmenī. Kādi tikai kāpu formu veidi nav atrodami – vaļņi, izlocītie vaļņi, kupoli, parabolas, amfiteātri un citi dabas meistardarbi! Ikdienā cilvēki parasti patraucas kāpām garām un nemaz nepamana to apbrīnojamo daudzveidību, tāpēc ekspedīcijas laikā vērts mazliet apstāties un papētīt kāpas. Piemēram, Vecāķu rietumu pusē atrodama vaļņveida kāpa, kas stiepjas kilometra garumā un sasniedz desmit metru augstumu.

Neparastas īpašības piemīt arī kāpas veidojošām smiltīm. Tās māk ripināties, pie lielāka vēja smiltis mēdz lēkāt, bet pavisam brangā vētrā tās spēj pat lidot! Kā saprast, uz kādām aktivitātēm smiltīm nesas prāts? Vislabākā stratēģija ir nogulties zemē, sajusties kā smiltīm un domāt kā smiltīm. Jā, jā, tādu padomu dod pat kāpu pētnieki!

Kāpas kalpo par lielisku krasta aizsardzības līdzekli, kas ir stiprāks par betona konstrukcijām, tāpēc svarīgi par kāpām rūpēties un tās aizsargāt. Ja piekrastes mežus pilnībā izcērt, palaižot kāpas brīvsolī, tās var pārvērsties par iznīcinošu spēku, kas spēj aprīt veselus ciemus. Vēsturē zināms ne viens vien šāds gadījums, arī turpat Vecāķos. Lai kāpas neiznīktu, tām svarīgi dabiskie traucējumi, kas neļauj saaugt sūnām un iesakņoties lapu kokiem, kas traucē no zemes izspraukties tipiskajiem kāpu augiem. Piemēram, pastaigas pāri sūnainām kāpām nāks tikai par labu kāpu veselībai, savukārt, smilšainu trašu izbraukšana ar kvadricikliem novedīs pie otras galējības, kad kāpas un tajās valdošā dzīvība tiek pilnībā izpostīta. Svarīgi saglabāt līdzsvaru un cieņpilnu attieksmi pret dabu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt