Pa straumei

Pa straumei. Rēzekne

Pa straumei

«Pa straumei». Vārtāja

«Pa straumei». Abuls

Laivošana pa Abulu. Maršruti un ieteikumi

Abuls sākas 8 kilometrus uz dienvidiem no Smiltenes, kur no vairākiem strautiem un grāvjiem katrs pats var izvēlēties savu Abula izteku. Lielākie sateku strauti Abuliņa un Spindaga no Vidzemes augstienes 170 metriem virs jūras līmeņa tek lejup pa Vidusgaujas ieplaku ar kopējo kritumu 129 metri. Augštecē un vidustecē vietām kritums ir līdz pat 10 metriem kilometrā, tāpēc Abuls ir straujš. Upes garums līdz ietekai Gaujā ir 79 kilometri. Bebri ir pamatīgi apstrādājuši aizaugušos upes krastus, no kuriem dziļāk zemē plešas egļu vēri.

ĪSUMĀ:

Apskates objekti:

Abuls vasaras tveicē jeb bula laikā bieži applūst, tā arī radies upes nosaukums, viens no retajiem vīriešu dzimtē. Lielākā pilsēta Abula krastos – Smiltene, iespējams, ir arī latviskākā Latvijas pilsēta  ar lielisku tirgu un tehnikumu, kur skolojies ne viens vien izcils pavārs, arī Mārtiņš Sirmais. Uz trim Smiltenes pakalniem gavilēt mācījusies etnomuzikoloģe Lauma Bērza , bet Tepera ezera krastā, kas tapis, aizsprostojot Abula upi, šķēpu mest mācījusies vieglatlēte Līna Mūze.

Senās letgaļu zemes Tālavas pilskalns Trikātā paceļas 30 metrus augstā stāvkrastā un atgādina par ķēniņu Tālivaldi un Tālavas taurētāju, bet Trikātas kapos apglabāti trīs izcili latviešu ģenerāļi.

Abula krastos kalējs kaļ unikālus nažus un ļaudis spēlē krosmintonu - badmintona un tenisa krustojumu. Brenguļos audzē gardas lielogu mellenes, tur tek arī dzidrs avots, top brangs alus un strādā spēkstacija. Pie pašas Abula ietekas Gaujā jau gadu simtiem stāv Bekuru dižozols, kura dobumā pūzni ierīkojušas mirdzskudras, un turpat netālu slejas īpaša siltumnīca, kur audzē idejas un spēlē klavieres.

Upe ir laivojama visu sezonu ar visa veida laivām no Kaģu tilta Trikātā līdz pat Abula ietekai Gaujā. Abuls no Kaģu tilta ir upe ar noturīgu straumi, kas gan pierimst Trikātā, kur sākas dzirnavu dambja uzpludinājums. Laivu apnešana dzirnavu dambim veicama pa upes kreiso krastu.

Pēc dzirnavām upes plūdums atkal kļūst patīkami ņiprs, un posms līdz Brenguļiem ir ar labu, noturīgu straumi. Abula krasti ir noauguši ar lieliem vītoliem un baltalkšņiem, vietām pie upes pienāk vecs priežu un egļu mežs. Upes karsti līdz Brenguļiem ir diezgan blīvi apdzīvoti, gandrīz visur jūtama cilvēku klātbūtne, tāpēc arī labiekārtotu apmešanās vietu Abula krastos netrūkst. Pie Brenguļu dzirnavām un alus darītavas laivas atkal jāpārnes pār dambi. Te jārēķinās ar laivas nešanu pār autoceļu. Apmēram kilometru aiz Brenguļiem apbūve upes krastos vairs nav manāma un te paveras iespaidīgs skats uz majestātiskiem egļu un priežu mežiem, kas slejas uz teju 10 metrus augstiem krastiem. Te jau ir jūtama Gaujas klātbūtne.

Maršruti

Upe piemērota vienas dienas aktīvas vai divu dienu atpūtas režīma laivojumam. Laivošanu pa Abulu iespējams sākt arī no Lisas caur Trikātas pievārtes ezeriem un tālāk pa Abulu līdz Gaujai. Maršrutu iespējams beigt tieši pie ietekas Gaujā vai turpināt ceļojumu pa Gauju līdz Valmierai.

Attālumi
Kaģu tilts - Trikātas Centrs (pie tilta) - 5,1 km
Trikātas Centrs (pie tilta) - Brenguļi - 12,3 km
Brenguļi - Abula ieteka Gaujā - 5,5 km

Apskates objekti

Ja esi gatavs Abula iepazīšanu sākt no paša upes sākuma punkta, būs jādodas 8 km uz dienvidiem no Smiltenes. Launkalnes pagastā netālu no bebraines, kur, satekot grāvim ar avotu, veidojas Abuls, atrodas skaistā, bet, diemžēl, pamestā Mežoles skola. Skola tika slēgta krīzes gados, un tagad tā stāv uz Skolaskalna kā grezns mūra spoks. Ievērības cienīgs spoks.

Vieta, kur skolojies pavārs Sirmais

Nākamais interesantais pieturas punkts, dodoties Abula straumes virzienā, ir Smiltene. Iespējams, latviskāko Latvijas pilsētu mums izrādīja divi brīnišķīgi cilvēki, kam īpaša saikne ar šo vietu - etnomuzikoloģe, muzikālo apvienību “Tautumeitas” un “Rahoo The Fool” dalībniece Lauma Bērza un vairāku restorānu līdzīpašnieks, TV personība un pavārs Mārtiņš Sirmais. Lauma dzimusi, augusi Smiltenē, savukārt Mārtiņš Smiltenes tehnikumā sācis spert savus pirmos soļus pavārmākslā. Lūgti aizvest filmēšanas grupu uz vietām, kas katram no viņiem šķiet ievērības cienīgas un obligāti apmeklējamas, lai sajustu īsto Smiltenes skolas laiku garu, gan Mārtiņš, gan Lauma kā pirmo punktu izvēlējās kafejnīcu “Pauze”. Ūdenskliņģeri tur garšojot tāpat kā pirms 20 gadiem, te var nogaršot Smiltenes kūku, uzēst Valmieras vai Rūjienas salātus un sajusties kā mājās.

Mārtiņš Sirmais izrādīja arī Smiltenes tehnikumu, kur ēdnīcā iespējams paēst par īpaši demokrātiskām cenām. Daļa Smiltenes tehnikuma atrodas Smiltenes Kalnamuižas kompleksā Vidusezera krastā. “Muižas ēkas celtas no 1767. līdz 1771. gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G.Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1893. gadā muižu nopirka firsta Līvena māte, lai to uzdāvinātu savam dēlam Paulam Līvenam. Ar šo laiku sākās firsta Paula Līvena valdīšanas gadi, kad Smiltene ļoti strauji attīstījās,” vēstīts Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra interneta vietnē.

Laumas Bērzas iecienītā pastaigu vieta Smiltenē ir Smiltenes jeb Cērtenes pilskalns, kur var gan izstaigāties pa skaistām dabas takām, gan izbalansēt pa trošu laipu, gan kārtīgi izgavilēties. Te ierīkota arī labiekārtota piknika vieta. Pilskalna augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25 m. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12 m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos.

Smēde, krūmmellenes un alus

Dodoties tālāk Abulam pa pēdām, var nokļūt teiksmainajā Trikātā. Indriķa hronikā Trikāta pieminēta kā Tālavas vecākā Tālivalža mītnes vieta jeb Beverīnas pils. Te augstā godā tur gan Tālavas taurētāju, gan vareno Tālivaldi, kura piemineklis izvietots iepretī Trikātas Saietu namam “Depo”.

Pie slavenā Trikātas kalēja Kriša Dubrovska iespējams īstā smēdē iepazīt kalšanas tehniku un izkalt sev kādu noderīgu priekšmetu. “Pa straumei” filmēšanas grupa varēja izsekot, kā no tērauda stieņa top pamatīgs un traki ass paškalts nazis. Naža tērauda norūdīšanai gan laika nepietika - tam ar vienu dienu nav gana, vajag vismaz divas, trīs.

Nepilnu pāris stundu laivojiena attālumā no Trikātas Abula labajā krastā atrodas zemnieku saimniecība “Abullāči-2”. Tā ir pirmā zemnieku saimniecība Latvijā, kas sāka nodarboties ar lielogu melleņu jeb krūmmelleņu audzēšanu. Ja Abula piedzīvojumā dodies augustā, noteikti iegriezies ciemos pie sirsnīgajiem ''Abullāču'' saimniekiem. Te iespējams gan nopirkt jau salasītas ogas, gan pašam salasīt, cik kārojas.

Lejpus Jaundzērvītēm, aiz Ķīšu tilta upes krastā greznojas sarkanīgās Spreņu klintis.Un tad jau pavisam nedaudz atlicis līdz Brenguļiem, kur bijušajā elektrostacijā ierīkota slavenā Brenguļu alus darītava. Brenguļu alus darītavas alus dārzā pieejamas piknika vietas, dzīvā miestiņa baudīšana uz vietas un līdzņemšanai, kā arī aukstās uzkodas pie alus. Ja piezadzies kārtīgs izsalkums un prasās uzēst ko siltu un sātīgu, te iespējams dabūt arī zirņus ar speķi un šķovētus kāpostus ar mednieku desiņām.

Pirmoreiz avotos Brenguļi pieminēti 1474. gadā, kad šīs apkaimes zemi ar toreizējā ordeņa mestra Borha atļauju izlēņoja Indriķim Vrangelim. Sadalīja Jaunbrenguļu un Vecbrenguļu muižās. Vecbrengļu muiža līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Latvijas putnu pētniekam Nikolajam Tranzē. Tranzē bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Ornitoloģijas centrāles dibinātājs un vadītājs. Organizēja putnu gredzenošanu Latvijā.

Daliņa mājas, aizsargājamas skudras un siltumnīca

Jaunbrenguļu pagasta mežsarga mājās dzimis pasaulsslavenais soļotājs Jānis Daliņš. Daliņš ir pirmais Latvijas sportists, kas, startējot zem Latvijas karoga, izcīnījis olimpisko medaļu. Karjeras laikā dažādās distancēs Daliņš uzstādījis septiņus pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus soļošanā.

Mierīgā garā airējot, stundas laikā no Brenguļiem var nokļūt līdz Abula ietekai Gaujā. Pa ceļam skatam paveras fantastiski skati uz stāvkrastiem un tajos augošiem, diženiem priežu mežiem. Šis ir skaistākais Abula posms.

Pabraucot nedaudz uz priekšu pa Gauju, upes kreisajā malā nokļūsi līdz kempingam “Jaunarāji”, kur ir labiekārtotas atpūtas vietas, kempinga mājiņas un svarīgākais - tur atrodas pavisam īpašais Bekuru ozols. Šajā skaisti červeļainajā dižozolā dzīvo pavisam īpašas skudras - mirdzskudras jeb spožās skudras  (Lasius fuliginosus), kas ir aizsargājama suga. Tās ir viscaur melnas, ķermeņa virsma spīdīga. Tipiska sugas pazīme ir no aizmugures ieliekta galva, ko var novērot arī bez palielinājuma. Skudras arī izdala specifisku smaržu, kas atbaida citu sugu skudras no pūžņa un to ceļiem. Skudras barojas ar saldām vielām, visbiežāk laputu izdalījumiem. Savus kāpurus tās baro ar dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem, kuri gan var tikt noķerti dzīvi, gan atrasti beigti.

Spožā skudra savus pūžņus veido atsevišķi augošu koku dobumos un pie koku saknēm. Pārsvarā apdzīvo lapu kokus, visbiežāk ozolus un liepas. Skudras neveido pūzni koka dzīvajā, bet gan atmirušajā un dobajā koksnes daļā. Savu pūzni tās veido no sacietējušas masas, kas sastāv no sēnes, sīrupa un koka daļiņu maisījuma. Šādi veidotas arī pūžņa pazemes daļas, kas nodrošina eju stabilitāti. Vairāki koki var būt savstarpēji saistīti ar ejām un veidot kopskaitā dažus miljonus skudru lielu koloniju no vairākām ligzdām, kurā katrā ir vairākas mātītes.

Ar gaišām bērnības atmiņām Bekuru ozols saistās arī Jēgeru ģimenei - brāļiem un māsām, kas turpat netālu vecā siltumnīcā   radījuši vietu mākslai, mūzikai un atpūtai pie dabas -  "Siltumnīca". Šī ir patiesi pasakaina vieta, kur dabas ieskautā, sirsnīgi izlolotā atmosfērā izbaudīt laivu brauciena noslēgumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti