Meme jeb mīms ir ideja vai joks, kas interneta vidē izplatās no viena lietotāja pie nākamā – sākot no attēla līdz video vai e-pastam. Visizplatītākās memes ir attēli ar cilvēkiem vai dzīvniekiem, kuriem pievienots asprātīgs uzraksts. Mākslinieks Ēriks Caune sevis izdomātās memes realizējis gleznu, tušas zīmējumu un dažādu grafiku tehnikās.
Autora ziņas
Būtu jāveicina Vāgnera nopietno muzikālo drāmu atskaņojums, pat fragmentārs. Mūža balvas ieguvēji – brīnišķīgi latviešu kultūras vēstneši pasaulē. Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" iestudējums – viens no spilgtākajiem iespaidiem Latvijas Nacionālajā operā, tādas ir klausītāju domas par mūzikas dzīvi aizvadītajā gadā. Vērtējumu par Lielās mūzikas balvas nominantiem un mūzikas notikumiem izsaka ieinteresēti klausītāji – ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, nekustamā īpašuma jomā nodarbinātais Mārtiņš Vanags un mūzikas kritiķe Lauma Malnace.
Operas "Karmelīšu dialogi" iestudējums, festivāla "Rīga Jūrmala" koncerti, kā arī mūziķa Aigara Raumaņa sniegums ir koncertdzīves notikumi aizvadītajā gadā, kas likuši aizdomāties klausītājiem. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" turpina ieklausīties mūzikas cienītāju un ekspertu viedokļos par Lielās mūzikas balvas nominantiem – savos vērtējumos dalās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andris Morkāns un mūzikas žurnāliste Lauma Mellēna.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sadarbībā ar apvienību "Orbīta" iekārtota krājuma veidošanai un saglabāšanai veltīta izstāde “2020: mūžības perspektīva”. Dažādos veidos atspoguļoti reāli un zinātniskās fantastikas cienīgi krājuma materiālu apdraudējumi.
Metamorfoze jeb pārvēršanās no vienas formas otrā laikā uzrunājusi ne vienu vien mākslinieku, ļaujoties iztēlei par krasām esamības vai apkārtējās pasaules pārmaiņām. Mākslinieces Margaritas Germanes laikmetīgās tēlniecības izstādē Rīgas mākslas telpā ar tieši šādu nosaukumu "Metamorfoze" ir vērojama kā pārējas process, kad esi vairākās izmaiņu stadijās vienlaikus.
Šajā pelēcīgajā laikā spilgtu toņu kontrastu lādiņu no 31. janvāra iespējams gūt Rīgas Mākslas telpā, kurā iedzīvojušies gleznotājas Kristīnes Kutepovas deviņu gadu laikā tapušie darbi – krāsaini gan formas, gan satura ziņā, ģeogrāfiskā izteiksmē virzoties no Carnikavas pļavām un grāvju tērcēm līdz Indijas tempļiem un karstuma piepildītās askēzes.
24. janvārī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē notika jauno arhitektu izlaidums, papildināts ar diplomprojektu izstādi "100% organiski arhitekti”. 24 jaunie speciālisti savos darbos piedāvā gan mūsdienīgu ieslodzījumu vietu projektu Pierīgā, Brasas cietuma teritorijas reģenerāciju, gan Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza atjaunojamo teritoriju vīziju un daudzus citus projektus.
ISSP galerijā Berga bazārā šobrīd skatāma izstāde “Wow, kāds lielisks skats”. Ekspozīciju telpa ir pārtapusi improvizētā rezidences dzīvoklī, kurā apskatāmi sešu mākslinieku darbi, kuri tapuši, uzturoties ISSP Rīgas rezidencē.
Bahara Nūrizade zinātniskās fantastikas videoesejā seko padomju kibernētiķu mēģinājumiem izveidot pilnīgi automātisku plānveida ekonomiku. Antons Vidokle pēta krievu kosmismu. Tie ir vēl divi stāsti izstādē "Nenorunātās tikšanās". Šī starptautiskā izstāde, kas veltīta zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, aplūkojama Latvijas Nacionālās mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls”. Ar māksliniekiem iepazīstina Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo".
Albāņu mākslinieka Drianta Zeneji darbs “Varbūt kosmoss nav nemaz tik neparasts” un latviešu mākslinieka Kristapa Epnera darbs “Utopija tagad un šeit” ir divi stāsti izstādē "Nenorunātās tikšanās”, kas aplūkojama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls".
Šīgada festivāla “Prozas lasījumu” programmā īpaša uzmanība tika veltīta Japānas literatūrai. Festivālā ar lasījumiem piedalījās pasaulē atzīti mūsdienu prozas autori no Japānas – Ito Ogava, Kjoko Nakadžima un Dans Osano. Japānas prozas lasījumus vadīja un ar autoriem iepazīstināja dzejnieks Ilmārs Šlāpins.
Šobrīd Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzejā izstādīta ekspozīcija, kurai dots nosaukums “Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi”. Tajā iekļauti gan Aleksandras Beļcovas veidotie dzejnieces portretējumi, gan autores piezīmju grāmatiņas, sarakstes paraugi un grāmatu eksemplāri.
Kīts Emersons un Frenks Zapa, Platons Buravickis un Džeikins Pusons – šādi radoši pāri piektdien, 29. novembrī, pieskandinās Lielās ģildes velves koncertprogrammā “Emersons, Zapa un Šnē”. Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” sava diriģenta un mākslinieciskā vadītāja lasījumā apņēmušies izvadāt klausītājus pa neierastāku, proti – rokmūzikas maršrutu, tā apliecinot šī žanra daudzējādo raksturu.
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā atklāta audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”. Tā tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju simto gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā. Līdz ar instalāciju – skolas soliem, kādi bija raksturīgi gadsimta sākuma izglītības iestādēs – atklāta arī grāmata, kurā stāstīts par nozīmīgākajiem sasniegumiem un personībām kultūrā un zinātnē.
Novembra pirmajā pusē notikušajā sarunu ciklā "Sarunas par izdevējdarbību un dizainu”, kuru kopā ar starptautisku komandu realizē Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian Literature”, īpaša vērība tika veltīta Polijas grāmatizdevēju, ilustratoru un dizaineru pieredzei. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" arhitektūras un dizaina izdevniecības "Karakter” vadītājs Pržemeks Dembovskis stāsta par to, kā sākt savu izdevniecību un cik ilgs laiks nepieciešams, lai lasītāji ievērotu tajā izdotās grāmatas.
No 20. gadsimta pirmās desmitgades līdz septiņdesmitajiem gadiem – tik plaša amplitūda aptverta Jaunā Rīgas teātra iestudējumā "Meklējot Spēlmani”, līkumojot caur lielvaru nomaiņām, kuras sevišķi jūtami ietekmēja radošās aprindas. Izrādes centrā trīs mūsu kultūras vēstures izcilības – Eduards Smiļģis, Aleksandrs Čaks un Pēteris Pētersons.
Komponists Raimonds Tiguls kopā ar instrumentālo grupu un Rīgas Doma zēnu kori Mārtiņa Klišāna vadībā drīzumā aicina klausītājus uz koncertu “Rīta un vakara dziesmas” Rīgas Domā un Latvijas lielākajās koncertzālēs. Latvijas Radio 1. studijā notiek programmas ierakstu sesija albumam, tostarp – arī skaņdarbam, kurš būs vadmotīvs šī gada labdarības maratonam "Dod pieci!”.
Filma par avangarda māksliniekiem padomju laikā, mākslinieču – feministu izstāde mūsdienās, neatkarīga un melanholiska rokgrupa un jauno literātu pirmie lasījumi – tam visam uzmanību veltīt iesaka sabiedrisko mediju balvas „Kilograms kultūras” žūrijas loceklis, Latvijas Radio kultūras žurnālists, dzejnieks un etīžu teātra "Nerten” dalībnieks Toms Treibergs.
Režisores Ksenijas Ohapkinas darbs "Nemirstīgie", kas veidots, sadarbojoties Latvijas studijai "VFS Films” un Igaunijas studijai "Vestilind”, šogad Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā piedzīvoja pasaules pirmizrādi un tika apbalvots ar "Kristāla globusu" kategorijā "Labākā dokumentālā filma”. Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 23. oktobrī festivālā "Riga IFF" laikā kinoteātrī "K.Suns".
Mākslinieki Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis jauno mediju mākslas galerijā RIXC piedāvā iepazīties ar pirmo darbu no plašākas objektu sērijas kopizstādē "Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”. Darbus vieno ideja par skaņas mehāniskās dabas māksliniecisko izzināšanu. Skaņas un telpiskie objekti veltīti cilvēka dabiskajiem uztveres ierobežojumiem, kuri kalpo kā metafora vispārīgai cilvēka dzīves ierobežotībai un pārdomām par to.
Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs skatāma latviešu tēlnieka un gleznotāja Jāņa Mintika (1944-2014) darbu izstāde. Mākslinieks, kurš piedzima Zalcburgā, ilgus gadus dzīvoja un strādāja Norvēģijā, Bergenā un Taosā, Jaunmeksikas štatā, ir kurzemniekiem veltītā pieminekļa autors Tobago salā. Izstādē aplūkojamas mākslinieka šķietami vienkāršās un skarbās, bet saturiski nopietnās instalācijas, gleznas un grafikas.
Somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums”, kuru izdevis apgāds “Jānis Roze”, iepazīstina ar jaunzēlandiešu rakstnieces Dženetas Freimas neparasto dzīvesstāstu, kurš beigu beigās izvērtās veiksmīgs, taču - tā varēja arī nenotikt. Ceļš uz veiksmīgu literāro karjeru bijis pietiekami līkumains, jo nepareizi uzstādītas diagnozes dēļ jaunajai sievietei bija jāpiedzīvo gan skarba terapija, gan - dramatisks aizliegums rakstīt. Ar Latvijas Radio raidījumu “Kultūras Rondo” sarunājās romāna autore Rīta Jalonena un tulkotāja Maima Grīnberga.
Ar spāņu cirka apvienības “eia” viesizrādēm “inTarsi” jauno sezonu atklāj Rīgas cirks. Izrādes notiks 19. un 20. septembrī Rīgas cirka arēnā, un pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma cirkā atkal varēs ieiet pa vēsturiskajām parādes durvīm, kuras iepriekš fasādes problēmu dēļ bija slēgtas.