Lai pastiprinātu mākslas augstskolu studentu un mācībspēku starptautisko redzējumu un iespējas, Eiropas Savienības atbalstītā alianse "EU4ART" ar daļu no savas darbības praktiskajiem rezultātiem iepazīstināja šajā februārī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā. Savukārt aizvadītajā nedēļā apjomīga izstāde atklāta Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Tajā dažādos medijos savas prasmes apliecina studenti no Latvijas, Itālijas, Ungārijas un Vācijas.
Autora ziņas
25. aprīlī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pasniegta pirmā Aijas Jurjānes stipendija jaunajiem māksliniekiem. To saņēma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkne Unda Barisa. Stipendija viņai ir kā apstiprinājums, ka izraudzītais ceļš mākslā nudien ir īstais.
No 21. aprīļa līdz 5. maijam šveiciešu mākslinieks Tomass Hiršhorns aicina mākslas stacijas "Dubulti" apmeklētājus piedalīties ar savu redzējumu par to, kā māksla un radoša darbošanās var kalpot par patvērumu nedrošības un baiļu laikmetā. Hiršhorna akcijas "Māksla ir patvērums" pirmajā dienā kopā ar savas meistardarbnīcas "Manas grāmatas stāsts" dalībniecēm uzstājās rakstniece Inga Žolude. Viņas uzstādījums – saraksts ar devīzi "Kā padarīt pasauli labāku", un to mākslas stacijā ir iespējams aizpildīt ikkatram, kurš vēlas dalīties ar savām idejām par šo tēmu.
Mākslas stacija "Dubulti" ikvienu aicina iesaistīties šveiciešu mākslinieka Tomasa Hiršhorna veidotajā akcijā "Māksla ir patvērums", kurā savstarpējas sadarbības un radošās mijiedarbības gaitā paredzēts izveidot kopēju mākslas notikumu, apliecinot tās dziedinošo un arī intelektuāli bagātinošo spēku.
Lietotnē "izi.TRAVEL", kas bez maksas pieejama katram viedtālruņa lietotājam, klausāmi un izsekojami vairāki audiogidi, kuri stāsta, piemēram, par divsimt gadiem Rīgas un Vērmanes dārza vēsturē, Latvijas Nacionālās operas nama pagātni un citām tēmām. Nupat lietotnes saturu papildinājis jauns piedāvājums: Babītes ciema audiogids, kuru veidojis vēsturnieks Jānis Amols un žurnāliste Anitra Tooma.
Kumu mākslas muzejā Tallinā, Igaunijā, kopš marta vidus aplūkojama Krievijas un Baltijas valstu 70. gadu konceptuālisma izstāde "Domājot attēlos". Tā kā neilgi pirms tās paredzētās atvēršanas Krievijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā, izstādes veidotāji nolēma darbus neizstādīt, atstājot tikai aprises no iespējamās gleznas vai fotogrāfijas atrašanās vietas.
Grupas izstāde "Jaunie darba zvēri", kura šobrīd savus skatītājus gaida galerijā "Low" Lāčplēša ielā Rīgā, iezīmē darba un darbaspēka atainošanas sarežģītību, atklājot pārdomas par mūsdienu un vēsturiskajiem darba procesa attēlojumiem, cilvēka attiecībām ar atpūtu, mākslas radīšanu un tās novērtēšanu.
Kormūzikas cienītāji aicināti apmeklēt koncertprogrammu "Iepazīstinot ar Rīgas projektu kori". Skaniskā iepazīšanās ar kolektīvu iesāksies 24. martā pulksten 19.00 Torņakalna baznīcā; 25. martā pulksten 19.30 turpināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Par noslēdzošo pieturpunktu izvēlēta Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca – tur koncerts norisināsies 26. martā pulksten 16.00. Turpinot sekot vienai no pašizvirzītajām prioritātēm, koris visus koncertus piedāvā apmeklēt bez maksas, tā apņemoties sniegt iespēju gūt augstvērtīgu muzikālo pieredzi ikvienam.
Par breviāriju jeb breviāru katoliskās baznīcas praksē sauc garīdzniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļautas speciāli izmeklētas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, dziesmas un liturģiskās himnas. 1513. gadā Parīzē Rīgas diecēzes vajadzībām tiek iespiests pirmais un vienīgais Rīgas breviārijs. Specifisks sava ievada dēļ, kurā starp citiem Livonijas zemju notikumiem īpaši tiek izcelta kauja pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē 1502. gadā. Tās centrālais varonis ir pazīstamākais no Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Latvijas Radio raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" skaidro, kāda vēl nozīmība ir nelielajam Rīgas breviāram.
Laikmetīgās mākslas centrs "Kim?" aicina iepazīt divas izstādes vienlaikus. Mākslinieces Sabīnes Šnē digitālās mākslas veikums "Partnere, parazīte" balstās zinātnieka un rakstnieka Džeimsa Lavloka teorijā par mūsu planētu kā pašregulējošu lielumu, kas darbojas un sniedz dzīvībai piemērotus apstākļus, pateicoties visdažādāko organismu uzvedībai un mijiedarbībai. Savukārt Ņujorkas galerijas "Jenny’s" mākslinieku kopa piedāvā novērtēt mūsu ikdienas dīvainību un neparasto poētiskumu.
Audiovizuālā tiešsaistes ekspozīcija "Klejotājs\Vieta, kuru grūti ievietot/" sākotnēji izstrādāta kā piedāvājums fiziskai izstādei – Latvijas paviljonam 59. Venēcijas biennālē. Latviju tajā galu galā pārstāvēs mākslinieču apvienība Skuja Braden. Taču arī Laikmetīgā mākslas centra "Kim?" iecere, lai arī materiālā formā nerealizēta, ir novērtējama digitālajā vidē.
Krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska darbi ietekmējuši nevienu vien skatuves un ekrāna mākslas cilvēku. Neatkarīgi no izvēlētās formas, Dostojevska pamatdoma saglabājas nemainīga – cilvēka vieta pasaulē un tāda ceļa atrašana, kurš vestu atpakaļ pašam pie sevis un Visaugstākā. Pēdējā rakstnieka divsimtgadei veltītajā stāstā ieskats Dostojevska darbos uz skatuves Latvijā un Krievijā.
Izdevniecība "Zinātne" piedāvā jaunu sējumu sērijā "Novadu folklora" – "Almas Makovskas pasakas". Atsaucoties uz krājuma sastādītāja, pētnieka Gunta Pakalna teikto, Alma Makovska ir viena no visvairāk dokumentētajām folkloras teicējām Latvijā. Viņa apzināti glabājusi zināšanas par senu laiku tradīcijām un notikumiem, savas dzimtas folkloru un atmiņas.
Lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns ir viens no tiem Baltijas Asamblejas balvu saņēmušajiem autoriem, kura veikums iekļauts Latvijas Rakstnieku savienības veidotajā tulkojumu sērijā. "Atmiņas pārliešana" – tā nosaukta dzejas izlase, kura no lasītāja pieprasa sevišķu iedziļināšanos, jo teksta dziļākie slāņi, iespējams, neatklāsies ar pirmo lasījuma reizi.
Apgāds "Zvaigzne ABC" ar atdzejotāju Guntara Godiņa un Dailas Ozolas palīdzību lasītājiem sagādājis jaunu iepazīšanos ar mūsu kaimiņvalsts Igaunijas literatūru. "Mēness man asinīs" – tā nosaukta dzejnieces un rakstnieces Kristīnas Ehinas darbu izlase gandrīz no visiem deviņiem autores dzejas krājumiem, kurā mitoloģiski motīvi savijas ar igauņu tautasdziesmu poētikas harmoniskumu un modernās dzejas līdzekļiem.
Mūsdienu kultūras centrs "Kultkom" laidis klajā fotoalbumu "Dominiks Gedzjuns. 1956–1961", kurā apkopotas preses fotogrāfa Gedzjuna krāsu un melnbaltās fotogrāfijas no pagājušā gadsimta vidus. Izdevums sastādīts uzsvaru liekot uz viņa aicinājumu – dokumentālo darbību.
Lai arī plosta ceļi Gaujā ir aizauguši, krastos vēl vērojamas pludināšanas pēdas – ne tikai Baltezera kanāls, bet arī speciāli izbūvēts slēgums ūdens uzkrāšanai pirms Sikšņu krācēm, koku krautuvju vietas, plostnieku kopmītnes un arī vietvārdi. Nu Gaujas plostniecības vēsturei jauns pagrieziena punkts – ekspozīcija "Gaujas plostnieka stāsts", kura padziļināti izklāsta šo nemateriālā kultūras mantojuma daļu.
Lielās idejas, emocionāli nospriegoti tēli, krišana un atdzimšana – lūk, daži ar Fjodora Dostojevska radošo rokrakstu saistāmi atslēgas vārdi. Tos krievu literatūras klasiķa divsimtgadei veltītajā Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" ciklā, atklāj viņa daiļrades cienītājs, rakstnieks Osvalds Zebris.
Solargrāfija ir mākslas forma, kurai fotogrāfi un mākslinieki Latvijā līdz šim pievērsušies maz. Par sava veida pionieriem šajā medijā var uzskatīt radošo tandēmu Kristianu Brekti un Modri Svilānu. Izstāde "Solargrāfija" ISSP galerijā ir ilggadējas sadarbības noslēgums, kurā solargrāfijas darbi skatītājiem atklāti pavisam intīmā veidā.
Rakstnieces un tulkotājas Baibas Zīles vārds lasītājiem varētu būt pazīstams, pateicoties romāniem "Dzīves simulācija" (tas gan izdots ar pseidonīmu Anna Kravicka), "Melu meistars", kā arī stāstu krājumam "Aukstākā ziema simt piecdesmit gados". Šogad iznācis autores jaunākais darbs – stāstu krājums "Piezīmes no Citurzemes". Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" noslēdzošajā "Prozas lasījumu" epizodē fragments no Zīles stāsta "Ada Alvaresa ceļojums".
Andris Akmentiņš ir četru dzejas krājumu un trīs prozas darbu autors, no kuriem sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznākušais romāns "Skolotāji" šogad izdots arī Igaunijā. To iztulkojis dzejnieks Margus Konnula, plašāk pazīstams ar savu pseidonīmu Contra. Tagad Akmentiņš strādā pie nākamā romāna, un ar kādu daļu no tā iepazīstina arī Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" klausītājus.
Kā tev iet? – ļoti vienkāršs jautājums, bet cik grūti gan reizēm uz to atbildēt. Negribas sevi nedz pārlieku slavēt, nedz žēloties, un tā nu beigu beigās sanāk atbildēt kaut ko virspusēju, ko vaicātājs varētu noturēt par nelaipnību. Tā nosacīti varētu raksturot Viļa Kasima stāsta "Kā tev iet?" nolūku.
"Cilvēkam patīk uzskaitīt savas nelaimes, bet viņš neskaita savus priekus. Ja pievērstos arī tiem, viņš ieraudzītu, ka ikkatram cilvēka liktenim ir dota līdzi pietiekama daļa laimes" – šos vārdus reiz pierakstījis izcilais prozaiķis Fjodors Dostojevskis, kuram šogad apritēja divsimtā gadskārta. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" ieskats Dostojevska saiknēs ar naturālisma virzienu un Petraševska loku.
Alegorija ir viens no spēcīgākajiem un vienlaikus grūtākajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem literatūrā. Ja lasīts kaut viens no rakstnieka Gunta Bereļa darbiem, tad šo novērojumu var novietot objektīva pamatojuma balstījumā. Turpinot "Prozas lasījumus", Guntis Berelis un viņa stāsts "Es un manas cūciņas".
Līdz 12. decembrim tiešsaistē norisinās ikgadējais literatūras festivāls "Prozas lasījumi". Autoru balsis izskan arī Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo”. Rakstniece Ieva Melgalve lasa stāstu "Docents Aizkalniņš", kura pamatu veido draudzīgi ironiska alegorija par kādu docentu, kurš bijis viens no mācībspēkiem autores izglītības ceļā.
Jau devīto gadu iepazīties ar dažādiem mūsu valsts cilvēkstāstiem aicina dokumentālo filmu cikls "Latvijas kods. Latvija šodien". No 30. novembra piecus otrdienu vakarus varēsim iepazīt iedvesmojošus un arī uz vispārīgām pārdomām rosinošus dokumentālus vēstījumus.
"Daži viņam piedēvē modernās amerikāņu šausmu literatūras tēva godu, pielīdzinot tādiem klasiķiem kā Edgars Alans Po, citi sauc par fantāzijas žanra plašā krāsu spektra tumšāko toņu meistargleznotāju, vēl citi – uzskata par interesantu klīniskās psiholoģijas gadījumu," tā savā apcerē par amerikāņu šausmu un fantāzijas rakstnieku Hovardu Filipu Lavkraftu vēstī literatūrzinātniece un kritiķe Bārbala Simsone. Izdevniecībā "Prometejs" klajā nācis rakstnieka stāstu krājums, kuru tulkojis Kaspars Zalāns.