Toms Treibergs

LTV un Latvijas Radio kultūras raidījumu žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Latvijas, Itālijas, Ungārijas un Vācijas mākslas augstskolu studentu darbi skatāmi izstādē Drēzdenē
Latvijas, Itālijas, Ungārijas un Vācijas mākslas augstskolu studentu darbi skatāmi izstādē Drēzdenē
Lai pastiprinātu mākslas augstskolu studentu un mācībspēku starptautisko redzējumu un iespējas, Eiropas Savienības atbalstītā alianse "EU4ART" ar daļu no savas darbības praktiskajiem rezultātiem iepazīstināja šajā februārī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā. Savukārt aizvadītajā nedēļā apjomīga izstāde atklāta Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Tajā dažādos medijos savas prasmes apliecina studenti no Latvijas, Itālijas, Ungārijas un Vācijas.
Ar kartonu, līmlenti un vārdiem. Mākslas stacijā «Dubulti» noris akcija «Māksla ir patvērums»
Ar kartonu, līmlenti un vārdiem. Mākslas stacijā «Dubulti» noris akcija «Māksla ir patvērums»
No 21. aprīļa līdz 5. maijam šveiciešu mākslinieks Tomass Hiršhorns aicina mākslas stacijas "Dubulti" apmeklētājus piedalīties ar savu redzējumu par to, kā māksla un radoša darbošanās var kalpot par patvērumu nedrošības un baiļu laikmetā. Hiršhorna akcijas "Māksla ir patvērums" pirmajā dienā kopā ar savas meistardarbnīcas "Manas grāmatas stāsts" dalībniecēm uzstājās rakstniece Inga Žolude. Viņas uzstādījums – saraksts ar devīzi "Kā padarīt pasauli labāku", un to mākslas stacijā ir iespējams aizpildīt ikkatram, kurš vēlas dalīties ar savām idejām par šo tēmu. 
Vieta, kurai vēsture nav pabraukusi garām. Audiogida pavadībā iespējams iepazīt Babīti
Vieta, kurai vēsture nav pabraukusi garām. Audiogida pavadībā iespējams iepazīt Babīti
Lietotnē "izi.TRAVEL", kas bez maksas pieejama katram viedtālruņa lietotājam, klausāmi un izsekojami vairāki audiogidi, kuri stāsta, piemēram, par divsimt gadiem Rīgas un Vērmanes dārza vēsturē, Latvijas Nacionālās operas nama pagātni un citām tēmām. Nupat lietotnes saturu papildinājis jauns piedāvājums: Babītes ciema audiogids, kuru veidojis vēsturnieks Jānis Amols un žurnāliste Anitra Tooma. 
Solidarizējoties ar Ukrainu, Kumu muzejs Tallinā izstādi atklāj bez mākslas darbiem
Solidarizējoties ar Ukrainu, Kumu muzejs Tallinā izstādi atklāj bez mākslas darbiem
Kumu mākslas muzejā Tallinā, Igaunijā, kopš marta vidus aplūkojama Krievijas un Baltijas valstu 70. gadu konceptuālisma izstāde "Domājot attēlos". Tā kā neilgi pirms tās paredzētās atvēršanas Krievijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā, izstādes veidotāji nolēma darbus neizstādīt, atstājot tikai aprises no iespējamās gleznas vai fotogrāfijas atrašanās vietas.
Izstāde galerijā «Low» iezīmē darba un darbaspēka atainošanas sarežģītību
Izstāde galerijā «Low» iezīmē darba un darbaspēka atainošanas sarežģītību
Grupas izstāde "Jaunie darba zvēri", kura šobrīd savus skatītājus gaida galerijā "Low" Lāčplēša ielā Rīgā, iezīmē darba un darbaspēka atainošanas sarežģītību, atklājot pārdomas par mūsdienu un vēsturiskajiem darba procesa attēlojumiem, cilvēka attiecībām ar atpūtu, mākslas radīšanu un tās novērtēšanu.
Rīgas projektu koris nedēļas izskaņā aicina uz trim koncertiem
Rīgas projektu koris nedēļas izskaņā aicina uz trim koncertiem
Kormūzikas cienītāji aicināti apmeklēt koncertprogrammu "Iepazīstinot ar Rīgas projektu kori". Skaniskā iepazīšanās ar kolektīvu iesāksies 24. martā pulksten 19.00 Torņakalna baznīcā; 25. martā pulksten 19.30 turpināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Par noslēdzošo pieturpunktu izvēlēta Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca – tur koncerts norisināsies 26. martā pulksten 16.00. Turpinot sekot vienai no pašizvirzītajām prioritātēm, koris visus koncertus piedāvā apmeklēt bez maksas, tā apņemoties sniegt iespēju gūt augstvērtīgu muzikālo pieredzi ikvienam.
Atmiņu kultūras pārmaiņu signāls – pirmais un arī vienīgais Rīgas breviārijs
Atmiņu kultūras pārmaiņu signāls – pirmais un arī vienīgais Rīgas breviārijs
Par breviāriju jeb breviāru katoliskās baznīcas praksē sauc garīdzniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļautas speciāli izmeklētas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, dziesmas un liturģiskās himnas. 1513. gadā Parīzē Rīgas diecēzes vajadzībām tiek iespiests pirmais un vienīgais Rīgas breviārijs. Specifisks sava ievada dēļ, kurā starp citiem Livonijas zemju notikumiem īpaši tiek izcelta kauja pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē 1502. gadā. Tās centrālais varonis ir pazīstamākais no Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Latvijas Radio raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" skaidro, kāda vēl nozīmība ir nelielajam Rīgas breviāram. 
«Partnere, parazīte» un «Bez pārmaiņām» – mākslas centrā «Kim?» divas izstādes vienlaikus
«Partnere, parazīte» un «Bez pārmaiņām» – mākslas centrā «Kim?» divas izstādes vienlaikus
Laikmetīgās mākslas centrs "Kim?" aicina iepazīt divas izstādes vienlaikus. Mākslinieces Sabīnes Šnē digitālās mākslas veikums "Partnere, parazīte" balstās zinātnieka un rakstnieka Džeimsa Lavloka teorijā par mūsu planētu kā pašregulējošu lielumu, kas darbojas un sniedz dzīvībai piemērotus apstākļus, pateicoties visdažādāko organismu uzvedībai un mijiedarbībai. Savukārt Ņujorkas galerijas "Jenny’s" mākslinieku kopa piedāvā novērtēt mūsu ikdienas dīvainību un neparasto poētiskumu.
Mākslas centrā «Kim?» radīta tiešsaistes izstāde, ko iedvesmojis ASV arhitekta Džona Hejduka «Rīgas...
Mākslas centrā «Kim?» radīta tiešsaistes izstāde, ko iedvesmojis ASV arhitekta Džona Hejduka «Rīgas projekts»
Audiovizuālā tiešsaistes ekspozīcija "Klejotājs\Vieta, kuru grūti ievietot/" sākotnēji izstrādāta kā piedāvājums fiziskai izstādei – Latvijas paviljonam 59. Venēcijas biennālē. Latviju tajā galu galā pārstāvēs mākslinieču apvienība Skuja Braden. Taču arī Laikmetīgā mākslas centra "Kim?" iecere, lai arī materiālā formā nerealizēta, ir novērtējama digitālajā vidē
Meistarīgi dialogi, nepiejaucēta valoda un mesiānisms. Rakstnieka Fjodora Dostojevska darbi uz skatu...
Meistarīgi dialogi, nepiejaucēta valoda un mesiānisms. Rakstnieka Fjodora Dostojevska darbi uz skatuves
Krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska darbi ietekmējuši nevienu vien skatuves un ekrāna mākslas cilvēku. Neatkarīgi no izvēlētās formas, Dostojevska pamatdoma saglabājas nemainīga – cilvēka vieta pasaulē un tāda ceļa atrašana, kurš vestu atpakaļ pašam pie sevis un Visaugstākā. Pēdējā rakstnieka divsimtgadei veltītajā stāstā ieskats Dostojevska darbos uz skatuves Latvijā un Krievijā.  
Kā rosinājums pašiem stāstīt – grāmatā apkopotas teicējas Almas Makovskas pasakas
Kā rosinājums pašiem stāstīt – grāmatā apkopotas teicējas Almas Makovskas pasakas
Izdevniecība "Zinātne" piedāvā jaunu sējumu sērijā "Novadu folklora" – "Almas Makovskas pasakas". Atsaucoties uz krājuma sastādītāja, pētnieka Gunta Pakalna teikto, Alma Makovska ir viena no visvairāk dokumentētajām folkloras teicējām Latvijā. Viņa apzināti glabājusi zināšanas par senu laiku tradīcijām un notikumiem, savas dzimtas folkloru un atmiņas. 
Viņš dzīvo visā laikā. Latviski izdota Baltijas Asamblejas balvas laureāta Vlada Brazjūna dzeja
Viņš dzīvo visā laikā. Latviski izdota Baltijas Asamblejas balvas laureāta Vlada Brazjūna dzeja
Lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns ir viens no tiem Baltijas Asamblejas balvu saņēmušajiem autoriem, kura veikums iekļauts Latvijas Rakstnieku savienības veidotajā tulkojumu sērijā. "Atmiņas pārliešana" – tā nosaukta dzejas izlase, kura no lasītāja pieprasa sevišķu iedziļināšanos, jo teksta dziļākie slāņi, iespējams, neatklāsies ar pirmo lasījuma reizi.
Vārds «klasiķis» asociējas ar kapu, gribu būt dzīva. Saruna ar igauņu autori Kristīnu Ehinu
Vārds «klasiķis» asociējas ar kapu, gribu būt dzīva. Saruna ar igauņu autori Kristīnu Ehinu
Apgāds "Zvaigzne ABC" ar atdzejotāju Guntara Godiņa un Dailas Ozolas palīdzību lasītājiem sagādājis jaunu iepazīšanos ar mūsu kaimiņvalsts Igaunijas literatūru. "Mēness man asinīs" – tā nosaukta dzejnieces un rakstnieces Kristīnas Ehinas darbu izlase gandrīz no visiem deviņiem autores dzejas krājumiem, kurā mitoloģiski motīvi savijas ar igauņu tautasdziesmu poētikas harmoniskumu un modernās dzejas līdzekļiem.
Ja gribi ar dvēseli nodarboties, kāp uz plosta. Gaujas plostnieku tradīcijas no paaudzes paaudzē
Ja gribi ar dvēseli nodarboties, kāp uz plosta. Gaujas plostnieku tradīcijas no paaudzes paaudzē
Lai arī plosta ceļi Gaujā ir aizauguši, krastos vēl vērojamas pludināšanas pēdas – ne tikai Baltezera kanāls, bet arī speciāli izbūvēts slēgums ūdens uzkrāšanai pirms Sikšņu krācēm, koku krautuvju vietas, plostnieku kopmītnes un arī vietvārdi. Nu Gaujas plostniecības vēsturei jauns pagrieziena punkts – ekspozīcija "Gaujas plostnieka stāsts", kura padziļināti izklāsta šo nemateriālā kultūras mantojuma daļu.
Par cikliskumu – izstādes «Solargrāfija» gaistošajos attēlu negatīvos senpiemirstas baznīcas un kapi
Par cikliskumu – izstādes «Solargrāfija» gaistošajos attēlu negatīvos senpiemirstas baznīcas un kapi
Solargrāfija ir mākslas forma, kurai fotogrāfi un mākslinieki Latvijā līdz šim pievērsušies maz. Par sava veida pionieriem šajā medijā var uzskatīt radošo tandēmu Kristianu Brekti un Modri Svilānu. Izstāde "Solargrāfija" ISSP galerijā ir ilggadējas sadarbības noslēgums, kurā solargrāfijas darbi skatītājiem atklāti pavisam intīmā veidā.
«Prozas lasījumi»: Baiba Zīle lasa fragmentu no stāsta «Ada Alvaresa ceļojums»
«Prozas lasījumi»: Baiba Zīle lasa fragmentu no stāsta «Ada Alvaresa ceļojums»
Rakstnieces un tulkotājas Baibas Zīles vārds lasītājiem varētu būt pazīstams, pateicoties romāniem "Dzīves simulācija" (tas gan izdots ar pseidonīmu Anna Kravicka), "Melu meistars", kā arī stāstu krājumam "Aukstākā ziema simt piecdesmit gados". Šogad iznācis autores jaunākais darbs – stāstu krājums "Piezīmes no Citurzemes". Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" noslēdzošajā "Prozas lasījumu" epizodē fragments no Zīles stāsta "Ada Alvaresa ceļojums".
«Prozas lasījumi»: Andris Akmentiņš lasa fragmentu no topošā romāna
«Prozas lasījumi»: Andris Akmentiņš lasa fragmentu no topošā romāna
Andris Akmentiņš ir četru dzejas krājumu un trīs prozas darbu autors, no kuriem sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznākušais romāns "Skolotāji" šogad izdots arī Igaunijā. To iztulkojis dzejnieks Margus Konnula, plašāk pazīstams ar savu pseidonīmu Contra. Tagad Akmentiņš strādā pie nākamā romāna, un ar kādu daļu no tā iepazīstina arī Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" klausītājus. 
«Prozas lasījumi»: Vilis Kasims lasa stāstu «Kā tev iet?»
«Prozas lasījumi»: Vilis Kasims lasa stāstu «Kā tev iet?»
Kā tev iet? – ļoti vienkāršs jautājums, bet cik grūti gan reizēm uz to atbildēt. Negribas sevi nedz pārlieku slavēt, nedz žēloties, un tā nu beigu beigās sanāk atbildēt kaut ko virspusēju, ko vaicātājs varētu noturēt par nelaipnību. Tā nosacīti varētu raksturot Viļa Kasima stāsta "Kā tev iet?" nolūku.
Taisnīgumu meklējot. Rakstnieka Fjodora Dostojevska daiļrade un politiskās aktivitātes
Taisnīgumu meklējot. Rakstnieka Fjodora Dostojevska daiļrade un politiskās aktivitātes
"Cilvēkam patīk uzskaitīt savas nelaimes, bet viņš neskaita savus priekus. Ja pievērstos arī tiem, viņš ieraudzītu, ka ikkatram cilvēka liktenim ir dota līdzi pietiekama daļa laimes" – šos vārdus reiz pierakstījis izcilais prozaiķis Fjodors Dostojevskis, kuram šogad apritēja divsimtā gadskārta. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" ieskats Dostojevska saiknēs ar naturālisma virzienu un Petraševska loku.
Ievelkošas noskaņas meistars – Hovards Filips Lavkrafts un viņa šausmu literatūra
Ievelkošas noskaņas meistars – Hovards Filips Lavkrafts un viņa šausmu literatūra
"Daži viņam piedēvē modernās amerikāņu šausmu literatūras tēva godu, pielīdzinot tādiem klasiķiem kā Edgars Alans Po, citi sauc par fantāzijas žanra plašā krāsu spektra tumšāko toņu meistargleznotāju, vēl citi – uzskata par interesantu klīniskās psiholoģijas gadījumu," tā savā apcerē par amerikāņu šausmu un fantāzijas rakstnieku Hovardu Filipu Lavkraftu vēstī literatūrzinātniece un kritiķe Bārbala Simsone. Izdevniecībā "Prometejs" klajā nācis rakstnieka stāstu krājums, kuru tulkojis Kaspars Zalāns. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd