Raidījumā "Kultūras Rondo" skan Kjoko Nakadžimas, Dana Osano un Ito Ogavas darbu fragmenti.
Maldinoši vienkāršā proza
Iepazīstinot ar Kjoko Nakadžimu, Ilmārs Šlāpins stāstīja: "Kjoko Nakadžima ir dzimusi franču literatūras tulkotāju un universitāšu profesora ģimenē. Viņas kontā ir vairāk nekā 16 grāmatu. Pirmais romāns "Futon" publicēts 2003. gadā un uzreiz saņēmis vairākas literārās balvas. Viņas nākamā grāmata "Mazā māja" vēlāk tika ekranizēta, un filma ar tādu pašu nosaukumu 2014. gadā kļuvusi par notikumu japāņu kino. Filmā pārtapis arī romāns "Ilgās atvadas", kurā Kjoko apraksta savu pieredzi 10 gadu garumā, rūpējoties par tēvu, kurš sirga ar vecuma demenci.
Viņas proza ir maldinoši vienkārša, teicis viens no viņas tulkotājiem Ians Makdonalds."
"Prozas lasījmos" Kjoko Nakadžima iepazīstināja klausītājus ar fragmentu no romāna "Mazā māja", ko tulkojis Vilis Kasims.
Kjoko Nakadžima par savu darbu stāstīja: "Manas grāmatas varone ir 90 gadus veca sieviete, kura raksta par savas bērnības atmiņām.
Stāsts norisinās 30. un 40. gados – periodā, kad Japānā iesākās un attīstījās piedalīšanās karadarbībā, un mans mērķis bija aprakstīt, kā cilvēki dzīvoja kara apstākļos, kāda bija viņu ikdiena un kā karš viņus izmainīja."
Plūstošā identitāte
"Dans Osano ir dzimis Tokijā 1983. gadā, ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Šobrīd vada starptautiski zināmu japāņu zaļās tējas kompāniju. Viņš gan saka, ka taisās drīzumā iet pensijā, jo, kopš kļuvis par rakstnieku, viņam ir arvien mazāk laika darbam kompānijā," ar autoru iepazīstinot, teica Šlāpins.
"1997. gadā viņš sācis rakstīt tankas – tradicionālas dzejas piecrindes, kas satur 31 zilbi katra. 2017. gadā saņēmis tanku konkursa jaunā dzejnieka balvu par tanku sēriju ar nosaukumu "Kādā tiklā Japānā". Šogad viņa dzejas krājums "Metallic" saņēmis mūsdienu tankas dzejnieku asociācijas balvu. Un šogad iznācis arī viņa romāns, kura nosaukums tiek tulkots kā "Ass", bet latviski tas ir iztulkots kā "Trīsritenis", to latviskojusi tulkotāja Agnese Haijima. Šis romāns stāsta par savdabīgu attiecību trijstūri mūsdienu Japānā. Dans Osano ir arī aktīvs dzimumu līdztiesības un LGBT tiesību aizstāvis, kas atklāti runā par to gan savā dzejā, gan prozā."
Dans Osano uz jautājumu, kā viņš izvēlas tos pieredzes nogriežņus, ar kuriem savos darbos iepazīstināt citus – gan lasītājus dzimtenē, gan klausītājus starptautiskos literatūras festivālos -, atbildēja:
"Seksualitātes un identitātes plūdenība un mainīgums ir viens no nozīmīgākajiem tematiem, par kuriem es runāju savos darbos. Runājot par japāņu literatūras tradīciju, es savu izglītību tajā esmu guvis, studējot klasisko japāņu dzejas formu – tanku. Tanka nav daiļliteratūra, tā ir realitāte un individuāla tās pieredze.
[..] Bieži vien, rakstot romānu, vai, tikpat labi, arī dzeju, vispirms domājam par tajā vadošo tēmu un tad dodamies izpētīt faktus, kas ar to saistīti.
Es rakstu atklāti, neslēpjot savu orientāciju, jo, uzskatu, ka viss, kas ar mums dzīvē notiek, nav tikai melns un balts, kā arī – ne visu iespējams pilnīgi skaidri un plaši pārredzēt, saprast."
Latvija Japānas acīm
Iepazīstinot ar autori Ito Ogavu, "Prozas lasījumos" Ilmārs Šlāpins uzsvēra:
"Japāņu un latviešu kultūru vieno izsena, spēcīga pievilkšanās savā starpā. Mēs zinām, ka Japānā populārs ir Raimonds Pauls un latviešu kora mūzika. Latvijā aizvien vairāk ir suši restorānu, ''ramen'' zupas virtuvju un Haruki Murakami grāmatu.
Bet ir kāda japāņu rakstniece, kuras mīlestība uz Latviju bijusi tik spēcīga, ka viņa ir paviesojusies šeit piecas reizes un nu raksta romānu.
Ito Ogava ir dzimusi 1973. gadā Jamagatā, bet šobrīd dzīvo gan Tokijā, gan Berlīnē. 2008. gadā sarakstītais romāns "Atgūtās mīlas restorāns" kļuva par hitu, tas tapis ekranizēts un saņēmis literāro balvu Itālijā. Arī divi citi viņas romāni "Curukames dzemdību nams" un "Cubaki rakstāmlietu veikaliņš" ekranizēti kā televīzijas filmas.
Ito Ogava ir iemīlējusi Latviju un bijusi te vairākkārt, jo raksta romānu "Dūraiņi". Īpaši viņu interesē leģenda par pirmo Ziemassvētku eglīti Rīgā."
Ito Ogava par viesojoties Latvijā gūtajiem iedvesmas avotiem stāstīja:
"Mani visvairāk uzrunāja Latvijas cilvēku savstarpēja draudzība un sadarbība, iesaistīšanās sociālu jautājumu risināšanā.
Manuprāt, latvieši strādā kārtīgi un ar prieku, viņiem ir svarīgi izpildīt katram savu lomu, kā nākas. Tā ir strādāšana arī katram ar sevi, savu attīstību. Vēl latvieši māk pateikties un neaizmirst, cik būtisks ir laba darba novērtējums."
