Arhitektūra un kino rada gaisotni, kas iespaido cilvēka dzīves telpas uztveri, tāpēc vērojama arvien pieaugoša skatītāju, režisoru un producentu interese par videi un arhitektu personībām veltītām filmām. Rīgas Starptautiskais kinofestivāls programmā "Architect’s Cut" (jeb "Arhitekta griezums") iekļauti trīs kinostāsti par pārmaiņām cilvēkos, pilsētā un dabā.
Autora ziņas
No 8. līdz 10. oktobrim Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisinās jauno mediju centra RIXC festivāls “Ekodati”, kurā īpaši ielūgtie vieslektori – zinātnieki, pētnieki un mākslinieki – diskutēs par mežu gaistošajām emisijām (ko pazīstam kā meža smaržu), atmosfēras ekoloģiju (jo “viss, kas izkūst, nokļūst gaisā”) un “ekosistemātiskas” pieejas nepieciešamību, lai veicinātu izpratni un meklētu dzīvotspējīgus risinājumus tādiem mūsdienu pasaules mestajiem lielajiem izaicinājumiem kā klimata izmaiņas vai pandēmija.
Turpinās starptautiskais festivāls "Dzejas dienas”, kura šīgada devīze skan “Dzeja dziedē”. Šogad “Dzejas dienu” dalībnieki vēl izteiktāk veidojuši saskari ar citām mākslas formām, lasījumus papildinot ar scenogrāfiskiem un mūzikas risinājumiem. Festivāla atklāšanas vakars 4. septembrī norisinājās uz radošā debarkadera “Noass”.
Grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”, kas no 4. septembra būs skatāma laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”, ir veltījums nemiera garam franču filozofa Mišela Fuko nodēvētajā “postoptiskajā” laikmetā. Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirmstehnoloģiju ēras, arvien vairāk izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona.
5. septembrī Rīgā sāksies 13. tēlniecības kvadriennāle, kura kopš 1972. gada ir bijusi platforma gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieku izpausmēm un jauno talantu atpazīstamībai. Šogad, ņemot vērā Covid-19 sagādātās grūtības un izaicinājumus, festivāla organizatori īpašu uzmanību vēlas pievērst tieši vietējiem māksliniekiem, kā vadošo devīzi izvēloties vārdu salikumu “Demokrātijas brīnumi”.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Tallinā norisinājās mūzikas festivāls un konference “Tallinas Mūzikas nedēļa” (“Tallin Music Week”) – tāpat kā daudzos kultūras notikumos, arī šajā savas korekcijas veikuši ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie drošības pasākumi. Un tomēr notikuši 25 koncerti, iepazīstinot apmeklētājus ar vairāk nekā simt muzikālajām apvienībām un solo māksliniekiem.
Biedrībā “Ascendum” izdotā grāmata “Mūsējās”, kurā iekļauti īsstāsti pasaku formā, šobrīd gozējas pirktāko izdevumu topu augšgalā. Galvenās varones: 50 sievietes no Latvijas vēstures un šodienas, kuru nozīmīgums saistāms ar personiskajām izvēlēm un publisko darbību. Grāmata radījusi viedokļu sadursmi par autores Santas Remeres izvēli, kā vienu no grāmatas varonēm aprakstīt politiķi Tatjanu Ždanoku, kuru daļa grāmatu lasījušo, un arī nelasījušo nepiekrīt saukt par “mūsējo”.
Viss reizē zied – ar šādu vadmotīvu šogad norisināsies otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgas mākslas biennāle, un viss reizē sāks ziedēt jau ceturtdien, 20. augustā, pulksten 12.00. Kā uzsver biennāles kuratore Rebeka Lamarša-Vadela, biennāle šogad veidota ar mērķi aicināt apdomāt, “ka mums kā cilvēkiem ir atbildība rast jaunus veidus, kā apdzīvot šo planētu.”
“Situācijas un notikumi, kurus mums nākas piedzīvot, lasot šo grāmatu, ļauj savādāk uz tiem paskatīties, top vieglāk elpot un atkal sajūti zemi zem kājām,” tā par krievu absurda satīriķa Daniila Harmsa darbiem, kuri apkopoti krājumā “Gadījumi”, stāsta keramiķis un gleznotājs Jānis Kupčs. Harmsa pieeja – atteikties no autoritātēm un padarīt par galveno tā dēvēto Mazo Cilvēku – iedvesmojusi mākslinieku darbu sērijai ar nosaukumu “Puškinam bija četri dēli, un visi idioti”, kura šobrīd apskatāma Rīgas Porcelāna muzejā.
Sensori, jūtīgums, signālu raidīšana un uzņemšana, gaismas punkti, kuri pāršķeļ krēslu. Rīgas Mākslas telpas Intro zāle šobrīd ir pārtapusi sajūtu, skaņu un mehānismu laboratorijā. Scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Kristians Brekte un kinētiskās mākslas adepts, metālmākslinieks Modris Svilāns turpina radošo sadarbību un aicina savu izstādi “ALL’arm” ne tikai skatīties, bet arī ietekmēt to ar savu klātbūtni.
No šīs nedēļas nogales augusta brīvdienas Kuldīgā tiks iezīmētas Dizaina filmu festivāla toņos. Ar vārdu “dizains” šoreiz tiek domāts ne tikai par modi un interjera iekārtojumu – un arī ne par personīgās gaumes manifestējumiem. Dizaina nozīme festivāla ietvaros tiek uztverta kā mūsu ikdienas dzīves pārmaiņu satikšanās ar globālo dzīvesveidu, ieražu pārmaiņām. Tāpēc vēl bez filmu programmas bezmaksas festivāla programmā iekļautas arī sarunas ar dizaina speciālistiem, māksliniekiem un autoriem.
30. jūlija vakarā festivāla “RojaL” atklāšanā uz lielā ekrāna pirmizrāde režisora Matīsa Kažas filmai un vienlaikus – teātra izrādei “Kino un mēs”, kuras dramaturģiju veido triju aktieru kopdarbs: Andris Keišs, Egons Dombrovskis un Jānis Skutelis pētījuši Rīgas Kinostudijas oficiālo un kuluāru vēsturi, kā arī padziļināti pētījuši trīs leģendāras latviešu kinofilmas.
Jūnija vidū Jūrmalā, Raiņa un Aspazijas muzejā, atklāja Pieredzē balstītā grafiskā dizaina starptautiskās asociācijas jeb SEGD Latvijas nodaļu.
Turpinās Rīgas Fotomēnesis, un 10. jūnijā bija plānota fotogrāfes Elīnas Semanes fotosērijas “Viss ir sūds, izņemot čuras” atklāšana Mārtiņa kapos. Māksliniece vaļsirdīgi dokumentē savu ikdienu, kuru ietekmē sarežģītas savstarpējās attiecības un nestabilie iekšējie stāvokļi – šodienas jauniešu izaugšanas un sevis meklējumu pavadoņi.
Kultūrtelpa “Hanzas perons” un laikmetīgo skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “Turpinājums”, kura mērķis ir jaundarbu tapšana, bet to rezultāti skatītājiem būs novērtējami tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem.
Sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvja Toma Treiberga kultūras ieteikumos šai nedēļai – dīdžeju uzstāšanās sociālajos tīklos, filmas pirmizrāde internetā, viesošanās Latvijas mūziķu mājās ar televīzijas starpniecību un virtuāls ieskats Sidnejas laikmetīgās mākslas biennālē.
Izdevniecība "Pētergailis" laidusi klajā Valmieras dzejnieces Tamāras Skrīnas 70. jubilejas dzejas krājumu "Mini". Kabatas formāta sējumiņš piepulcējies šajā pavasarī izdotajām dzejas grāmatām.
Dzimtas pieredzētais izsūtījumā Sibīrijā, cilvēka emociju un dabas mijiedarbības atainojums un norisēm dzimtas mājās veltīti dzejoļi apkopoti literatūrzinātnieces un kritiķes Sandras Ratnieces pirmajā dzejoļu krājumā “Šķietami klusu”.
Kādas ir laikmetīgās mākslas un globālo sociālpolitisko procesu attiecības? Uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem atbildes meklē ne tikai paši mākslinieki, bet arī izstāžu kuratori. 11. marta vakarā Latvijas Mākslas akadēmijā atvērta viņiem veltīta grāmata “Kuratora prakse pēc globālā: ceļvedis tagadnei”. Grāmatas autori ir trīs starptautiski atzīti mākslas pētnieki, kuri izdevumu raksturo kā mākslas ekspertiem un interesentiem domātu ceļvedi laikmetīgās mākslas izpratnē.
Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA paspārnē iznākusi fotogrāfiju, ilustrāciju un eseju grāmata "Drīz", kura veidota kā mākslas projekta #mikropilsonis kopsavilkums. Tajā mūsdienu Rīgas apkaimju arhitektoniskais raksturs savienots ar pagājušā gadsimta starpkaru perioda fotouzņēmumiem.
Jūrmalas muzejā Majoros atvērta vizuāla "Dienasgrāmata" – tāds nosaukums dots pianista un gleznotāja Jāņa Maļecka izstādei, kur vienkopus savu vietu uz audekla raduši gan klasiski, gan abstrakti motīvi. Darbi lielākoties tapuši vasarās, atvaļinājuma laikā no docēšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Galerijā “Daugava” 27. februārī atklāj gleznotājas un scenogrāfes Kristas Dzudzilo personālizstādi “Mīklaini kā spogulī”, kurā, gluži vai kā izkāpušas no ģimenes fotoalbumiem, fragmentāri uzplaiksnīs mākslinieces personīgās atmiņas. Un arī dažādu, personīgi nepiedzīvotu situāciju fragmenti. Tie visi ir pēdējā pusotra gada laikā gleznotie darbi, ko papildina dažas instalācijas kā pieminekļi neuzgleznotajām gleznām.
Pazīstamā Amerikas latviešu komponiste Lolita Ritmane mērķtiecīgi turpina iepazīstināt ASV mūzikas pasauli ar Latvijas mūziķu augsto līmeni. Šajās dienās Latvijas Radio 1. studijā notiek ieraksts monumentālam mūzikas projektam, ko veido amerikāņu diriģente un producente Eimija Andersone (Amy Andersson). Sieviešu tiesību vēsturei veltītais koncertuzvedums pirmatskaņojumu piedzīvoja pērn Ņujorkā, bet tā ierakstu Andersones vadībā veido Latvijas labākie akadēmiskās mūzikas profesionāļi.