Nozīmīgi un neatkarīgi – intelektuālus notikumus šonedēļ iesaka Toms Treibergs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Filma par avangarda māksliniekiem padomju laikā, mākslinieču – feministu izstāde mūsdienās, neatkarīga un melanholiska rokgrupa un jauno literātu pirmie lasījumi – tam visam uzmanību veltīt iesaka sabiedrisko mediju balvas „Kilograms kultūras” žūrijas loceklis, Latvijas Radio kultūras žurnālists, dzejnieks un etīžu teātra "Nerten” dalībnieks Toms Treibergs.

Oskars Rabins
Oskars Rabins

Ar buldozeru pret mākslu

Trešdienas vakarā plkst.18.30 Žaņa Lipkes memoriālā notiks dokumentālās filmas “Oskars” (2018., Krievija, Vācija, Francija) izrādīšana. Filma stāsta par gleznotāju Oskaru Rabinu un viņa nevardarbīgo pretošanos padomju varai. Mākslinieka vārds kultūras aprindās visbiežāk tiek saistīts ar gadījumu Beļajevā, Maskavas nomalē, kur ar buldozeru tikai nošķūrēta avangardistu mākslinieku izstāde, kuru Rabins organizēja ar saviem domubiedriem. Tomēr pēc šī incidenta varas iestādes deva savu piekrišanu pusoficiālas mākslinieku avangardistu darbu skates iekārtošanai Vissavienības tautas sasniegumu izstādes Biškopības paviljonā, kurai sekoja arī citas izstādes.

Pēc filmas skatītāji ir aicināti uz tikšanos ar režisoru un Rabina draugu Aleksandru Smoļanski (Berlīne).

Rasa Jansone. Detaļa no instalācijas “Āmen”, 2019. Izstāde "Silta, jauka istabiņa"
Rasa Jansone. Detaļa no instalācijas “Āmen”, 2019. Izstāde "Silta, jauka istabiņa"

Vai tiešām tik silti un jauki?

Līdz 12. decembrim kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Silta, jauka istabiņa”. Izstādē piedalās mākslinieces Anda Magone, Elīna Brasliņa, Eva Vēvere, Katrīna Gaile, Mētra Saberova un Rasa Jansone. Izstādes kuratore ir Jana Kukaine, kura jau agrāk organizējusi ar sievietes pašizpratni saistītus mākslas projektus.

Izstādes nosaukums aizgūts no labi zināmas tautasdziesmas, kas apdzied mātes siltumu un mīļumu. Šī ir iecienīta dziesma arī ikgadējos Mātes dienai veltītajos pasākumos  pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai arī Latvijā pēdējo simts gadu laikā priekšstati par sievietes lomu ir krasi mainījušies, tomēr uzskats, ka sieviete ir “pavarda sargātāja”, arvien ir izplatīts, uzsver izstādes veidotājas. Dalot ģimenes pienākumus, primāri atbildība par bērnu pieskatīšanu, “māju sajūtas veidošanu” un nereti arī – ģimenes saglabāšanu – jāuzņemas sievietei. Tradicionāli būdamas atbildīgas par to, lai citiem dāvātu siltumu un mīļumu, pašas savās mājās sievietes nereti jūtas kā iekšējā trimdā. Mājas sienas var veicināt sociālo izolāciju, kā arī kļūt par aizsegu vardarbībai un privātām krīzēm.

Padarītā apkopojums

Otrdienas vakarā pulksten 18.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks Literārās akadēmijas 2018. gada prozas meistardarbnīcas vadītāja un absolventu lasījumi „Vakarlēpju rudens”.

Savus vēl nepublicētos darbus vai to fragmentus lasīs meistardarbnīcas praktisko nodarbību vadītājs rakstnieks Osvalds Zebris, kā arī absolventi Svetlana Amberga, Ilze Andresone, Arnis Kauķis, Rute Kārkliņa, Aiva Sīle, Laura Vinogradova un Liega Vītola.

Osvalds Zebris ir trīs grāmatu autors. Par romānu „Gaiļu kalna ēnā” 2017. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu.

Savukārt Literārā akadēmija ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kopīgi veidota kultūrizglītības programma, kas kopš 2003. gada realizē ar rakstnieku profesionālās meistarības celšanu saistītus projektus. Ik gadu programmas projekti aptver ap 300 dažāda vecuma un profesionālās sagatavotības autorus un 70 profesionālus literatūras darbiniekus. Varbūt šajā notikumā piepeši atradīsiet iespēju sākt strādāt pie sava “iekšējā autora” atrašanas un attīstīšanas?

Mainīgā melanholija

Savu pirmo un līdz šim vienīgo solo koncertu Latvijā šo svētdien Ventspilī, koncertzālē “Latvija” sniegs kanādiešu mūziķis, bards, kolektīva “Wolf Parade” dibinātājs Spensers Krūgs (Spencer Krug). Britu Kolumbijā dzimušais mūziķis vēl līdz nesenai pagātnei savas solo mākslinieka gaitas asociēja ar skatuves vārdu “Moonface”, pēc kura viņu vēl šodien atpazīst ne viens vien klausītājs arī Latvijā. Tūkstošgades sākumā, vēl dzīvodams Kanādas rietumkrastā, Krūgs iesaistījās savos pirmajos plašāku atpazīstamību guvušajos kolektīvos. Uz īsu brīdi tas bija projekts “Frog Eyes”, bet drīz vien Krūgs pārcēlās uz Monreālu un paralēli kompozīcijas studijām Konkordijas universitātē sāka muzicēt kopā ar Denu Bekneru. Tā radās “Wolf Parade” – pēdējo divu gadu desmitu viena no nozīmīgākajām Kanādas neatkarīgās rokmūzikas apvienībām, kura ar radošiem pārtraukumiem un izmaiņām sastāvā muzicē joprojām. Spensera Krūga dziedājumam raksturīga melanholiska noskaņa, kura var gan saraudināt, gan aicināt uz klusu un apņēmīgu dumpi vai revolūciju. Ļoti interesants mūziķis, kura sniegums jādzird dzīvajā!

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti