No 12. līdz 14. martam norisinās gadskārtējais Londonas Grāmatu tirgus (The London Book Fair), kurā sesto gadu pēc kārtas ar nacionālo stendu pārstāvēta arī Latvija.
Autora ziņas
Pirmo reizi Eiropas Literatūras balvas pastāvēšanas laikā savu pretendentu balvai līdz ar 13 citām valstīm ir aicināta pieteikt arī Ukraina. Šo pavērsienu vēl bez citu organizāciju darba ir palīdzējusi veicināt arī Starptautiskās rakstnieku organizācijas PEN Ukrainas nodaļa, kuras prezidents Andrejs Kurkovs kopā ar Ukrainas Informācijas politikas ministrijas valsts sekretāru Artjomu Bidenko šonedēļ viesojās Rīgā, lai iepazīstinātu ar šī brīža situāciju Ukrainas literatūrā un tikšanās reizē Eiropas mājā ar citiem paneļdiskusijas dalībniekiem pārrunātu rakstnieka darba nozīmi vārda brīvības saglabāšanā propagandas apstākļos.
Mākslas stacijā “Dubulti” 1. martā atklāta projekta “Studentu dienasgrāmatas” trešā izstāde, kas veltīta tekstilmākslai un kurā aplūkojams Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studentu veikums.
Laikmetīgās mākslas centrā "kim?” šobrīd aplūkojamas veselas trīs izstādes: Amandas Ziemeles "Kvantu matu implanti”, Santas Frances "Safeporting” un mākslas centra rīkotā konkursa "Kim? Open Call 2019” uzvarētāju – Lauras Brokānes un Vikas Ekstas vadītās pētniecības grupas – veikums "Eižena Berga dzeja un darbi”.
“Kim?” Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar mākslinieci Daigu Grantiņu, kultūras ministri Daci Melbārdi, kuratoriem Ingu Lāci un Valentīnu Klimašausku (Valentinas Klimašauskas), un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci izziņoja 58. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēmu un nosaukumu, informēja “Kim?” pārstāvji.
Kikōne, īstajā vārdā – Edgars Mednis -, savos 22 dzīves gados iemantoja vietu latviešu literatūrā kā viens no spožākajiem un brīvdomīgākajiem divtūkstošo gadu pirmās puses jaunās paaudzes dzejniekiem un dramaturgiem. Izdevniecības "Orbīta” Bibliotēkas sērijā iznākusi dzejnieka darbu izlase "Jūs kavējaties”, kurā apkopota viņa dzeja sākot ar 2001. un beidzot ar 2006. gadu.
Henrijs Klēbahs šobrīd ir mazāk zināms latviešu mākslinieks, taču savas darbības aktīvākajā posmā – pagājušā gadsimta 60. un 70. gados - bija pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu atainotājs.
RIXC galerijā atklāts Dānijā dzīvojošā mākslinieka Jakoba Remina 48 stundu robotu mūzikas cikls “Automatizēt utopiju / atbrīvot dēmonus”.
Kas nosaka sabiedrības nākotni? Vai tās ir institūcijas, politiķi vai mūsu savstarpējās attiecības? Vai spējam iedomāties sevi kā homo-natura alteritas – kā “ārstus”, kalpojot citiem un aizstāvot citus, esot līdzvērtīgās, nevis pārvaldošās attiecībās ar dabu? Šos un citus jautājumus savā jaunākajā grāmatā „Homo-Natura alteritas. Filozofija un māksla 2015 – 2018” apsver franču kibernētiķis un mākslinieks Bernārs Sordē.
Režisorei, aktrisei, teorētiķei un pedagoģei Annai Lācis, kas pasaulē pazīstama kā Asja Lācis, veltītu izstādi "Asja Lācis. Avangarda inženiere” atklās 31. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Izstāde „Vide” retrospektīvi atklāj Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas apakšnozares pārvērtības un tendences pēdējo piecu gadu laikā – no interjera projekta un vides plānojuma līdz konceptuāliem vides izpratnes paplašinājumiem dažādos vizuālās mākslas medijos. Sekojot šim uzstādījumam, izstāde norisinās pavisam neierastā vidē – bijušajā autoservisā, netālu no topošā mākslas centra „Zuzeum”.
Kinoteātru repertuārā šobrīd ir režisora Džuljana Šnābela interpretācija par Vinsentu van Gogu – filma „Pie mūžības vārtiem”. Mākslas zinātniece Edvarda Šmite Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” atzina, ka “laikā, kad tik daudz visādu paviršību”, šī ir filma, kuru režisors veidoja par to, ko pats saprot un kas viņam ir pie sirds.
Klāvs Elsbergs (03.01.1959–05.02.1987) ir dzejnieks, kura darbi jau viņa īsā mūža laikā uzrunāja teju visas paaudzes, sākot ar vecākiem klasiskās formas cienītājiem un beidzot ar brīvdomīgiem pusaudžiem. Arī šodien – 30 gadus vēlāk – viņa dzeja nezaudē laikmetību un sagādā tīru, neviltotu pārdzīvojumu.
Reti kurš latviešu prozas darbs uzbur tik pārliecinošu un dzīvu ainavu kā Edvarta Virzas poēma "Straumēni". Taču šīs grāmatas burvība slēpjas ne tikai dabas aprakstos, bet arī kāda dziļāka, prātam ne vienmēr pieejama slāņa klātbūtnē, kurš it kā tepat blakus vien ir, taču saskatīt to var tikai caur mītiskiem un poētiskiem meklējumiem.
Latviešu dzejniekam Pēteram Brūverim šogad būtu apritējuši 60 gadi. Savas dzīves gaitā viņš ir izdevis 10 dzejoļu krājumus, sacerējis dziesmu tekstus, atdzejojis no azerbaidžāņu, turku, krievu, vācu, lietuviešu un citām valodām – tostarp tulkojis arī Tuvas šamaņu rituālos tekstus.
Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados dzejnieces Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe aktīvi sarakstījās ar Vidvudu Eglīti – rakstnieka Anšlava Eglīša brāli, kurš turpināja dzīvot Rīgā un vietējās kultūras aprindās bija pazīstams kā talantīgs pianists un klavierskolotājs.
Par dzejnieku un šaha spēles adeptu Olafu Stumbru viņa dzejas izlases "Rokāde" pēcvārdā skaidri un precīzi izteicies cits dzejnieks un šaha spēles adepts Jānis Elsbergs – ja viņam kā krājuma sastādītājam un redaktoram liktu nosaukt 20 izcilākos latviešu dzejniekus, Stumbra vārds noteikti ierindotos kaut kur saraksta virspusē.
Rīgas cirka pagaidām vēl nemājīgajās, toties iedvesmojošajās telpās skatāma gleznotājas Amandas Ziemeles izstāde "Zivs ar kājām", kas vienlaikus ir viņas diplomdarbs Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Izstādes vēstījums: notikums pirms 365 miljoniem gadu, kad Kurzemes teritorijā no ūdens iznāca senākā no zināmajām četrkāju radībām – Ventastega curonica.
Latgaliešu literāts un multimākslinieks Raibīs Suņs (Oskars Orlovs, 1983) reiz izteicās, ka visa latgaliešu kultūra ir andergraunda kultūra. Un, ja pieņem, ka tā ir, tad tieši laikmetīgo dzeju var uzskatīt par galveno informācijas avotu, kas sniedz ieskatu Latgales dzīvē – nevis praktiskajā un politiskajā, bet literārajā, intelektuālajā un garīgajā.
Veronika Strēlerte (1912–1995) bija viena no tām nedaudzajām latviešu dzejniecēm, kurai piemita izkopta elegance ne tikai viņas ārējā veidolā, bet arī valodas izteiksmībā un tēlu atlasē.
Jānis Baltvilks (1944–2003) vairāku paaudžu atmiņā palicis kā rakstnieks, kurš radījis oriģinālus, dzīvespriecīgus un intelektuālus dzejoļus bērniem – un zināmā mērā arī jaunatnei.
Monta Kroma (1919–1994) ir daudzpusīga dzejniece, kas ne tikai vērojusi, bet arī aktīvi līdzdarbojusies Latvijas 20. gadsimta izšķirošajos notikumos un pavērsiena punktos.
Gan akadēmisku, gan neakadēmisku mūziku, īpašu grāmatu, neparastu porcelānu un introvertu karnevālu iesaka sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas loceklis, Latvijas Radio kultūras žurnālists un dzejnieks Toms Treibergs.
Baiba Bičole (1931) ir viena no tām latviešu dzejniecēm, kura mazotnē ar saviem vecākiem 1944. gadā bija spiesta doties bēgļu gaitās. 1950. gadā ceļš visbeidzot noslēdzās Amerikas Savienotajās valstīs, kur autore kļuva par ''Elles ķēķa'' radošā virmojuma līdzdalībnieci Ņujorkā.
Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Liepājā viens no jautrākajiem un rosīgākajiem bohēmas centriem bija fotogrāfa Ulda Brieža dzīvoklis Jāņa ielā, šaurās aprindās saukts par Vāgūzi.
Gunars Saliņš (1924–2010) bija gatavs apmežot Ņujorku un to arī izdarīja – vismaz savā dzejā noteikti. "Elles ķēķa" īstenais biedrs, prasmīgs atdzejotājs un novatorisks dzejnieks četrdesmit gadus veltīja akadēmiskajam darbam, pasniedzot psiholoģiju un socioloģiju Unionas koledžā Ņujorkā. Viņa darbi ietekmēja veselu jauno dzejnieku paaudzi gan ASV, gan Latvijā.
Ir tādi autori, kuriem izdodas saskatīt smalkumu ikdienišķās lietās un tikpat smalki un ikdienišķi padarīt šo subjektīvo redzējumu pieejamu lasītājiem. Viens no šādiem autoriem ir dzejnieks Egils Plaudis (1931–1987), kura radošās darbības bagātākais posms iesākas ar 20. gadsimta 60. gadiem.
Ojāra Vācieša dzejoļu krājums "Nolemtība" iznāk divus gadus pēc Vācieša aiziešanas mūžībā – 1985. gadā –, un tajā apkopoti kultūras periodikā publicētie dzejoļi, kā arī viņa mūža laikā nepublicētie darbi.
Jānis Akuraters lielākoties pazīstams kā prozaiķis un dramaturgs, taču mūža gaitā viņš rakstījis arī dzeju, kas no 1905. līdz 1938. gadam izdota 12 stilistiski daudzveidīgos krājumos.
Iedvesmojies no Viljama Batlera Jeitsa, Radjarda Kiplinga un Šarla Bodlēra, vienlaikus izkopjot savu stilu un pasaules redzējuma atveidojumu, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs Eriks Ādamsons savu nozīmīgumu latviešu literatūras vēsturē nostiprinājis ar reti sastopamu eleganci un dziļumu sevis izvēlēto fenomenu aprakstā.
Pagājušajā nedēļā Rīgā projekta “Baltijas valstu rakstnieku savienību sadarbības tīkls” ietvaros ieradās Lietuvas Rakstnieku savienības un Igaunijas Rakstnieku savienības delegācijas – rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji.
Rakstnieka un dzejnieka Vika (Viktors Kalniņš, 1939) grāmata “Kā es meklēju Sa Vējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem” apkopo trīsdesmit īsstāstus, kuros lielākā loma ir atvēlēta valodas rotaļām, zināmām lietām un parādībām piešķirot iepriekš neapjaustas īpašības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
