Kultūras Rondo

Tā skan lībieši. Pēteris Kāpbergs lasa dzejoli "Dzimtā jūrmala"

Kultūras Rondo

Poēma "Varakļānu pils Jūtu dārzs" - izstādes "Neredzamā bibliotēka" papildinājums

LMB nominanti. Vērtē klausītāji Ilze Aizsilniece, Mārtiņš Vanags un Lauma Malnace

Lielā mūzikas balva. Vērtē klausītāji Ilze Aizsilniece, Mārtiņš Vanags un Lauma Malnace

Būtu jāveicina Vāgnera nopietno muzikālo drāmu atskaņojums, pat fragmentārs. Mūža balvas ieguvēji – brīnišķīgi latviešu kultūras vēstneši pasaulē. Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" iestudējums – viens no spilgtākajiem iespaidiem Latvijas Nacionālajā operā, tādas ir klausītāju domas par mūzikas dzīvi aizvadītajā gadā. Vērtējumu par Lielās mūzikas balvas nominantiem un mūzikas notikumiem izsaka ieinteresēti klausītāji – ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, nekustamā īpašuma jomā nodarbinātais Mārtiņš Vanags un mūzikas kritiķe Lauma Malnace.

Mans favorīts

Kurš no nominētajiem mūzikas notikumiem atstājis spēcīgāku iespaidu?

Ilze Aizsilniece: Es domāju, ka ļoti daudz brīnišķīgu nomināciju, domāju, ka ir brīnišķīgi abi nominanti par mūža ieguldījumu. Abi komponisti – gan Maija Einfelde, gan Pauls Dambis ar savu muzikālo darbību, ne tikai muzikālo darbību, ar to, ka viņi tādi Latvijas mūzikas un kultūras vēstneši bijuši pasaulē, un tas ir brīnišķīgi. 

Protams, ka mani ļoti patīk, ka viens no nominantiem par stabilu sniegumu gadu garumā ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Caur Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra aktivitātēm un muzikālo darbību, arī pedagoģisku darbību ir iespējams popularizēt mūziku un noteikti klasisko mūziku mūsu valstī.

Mārtiņš Vanags: Jāteic, ka esi iepazinos ar šo nominantu sarakstu, un, lai gan man pašam šķiet, ka es esmu tāds regulārs un uzcītīgs klasiskās mūzikas koncertu apmeklētājs, es konstatēju, ka es, diplomātiski izsakoties, neesmu dzirdējis, teiksim, lielāko daļu no šiem koncertiem. Tā var būt arī paškritika no manas puses, iespējams, neizvēlos īstos koncertus. Šajā ziņā varbūt pat varētu ieteikt nominācijas komisijai, ka klausītājiem ļoti izdevīgi būtu, ja šie nominanti būtu zināmi pirms sezonas, jo tad tu zinātu, uz kuriem koncertiem noteikti ir jāiet un kurus nedrīkst palaist garām. 

Šobrīd sanāk tā, lai nepalaistu garām kādu koncertu, kas, iespējams, būs nominēts, tev ir jāiet uz pilnīgi visiem koncertiem. 

Runājot sīkāk par pērnā gada sezonu, kopumā var solidarizēties ar žūriju tajā, ka žūrija ir par izcilu sniegumu gada garumā atzīmējusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) darbību. Manuprāt, LNSO mākslinieciskā vadītāja Andra Pogas vadībā tieši pēdējā gada laikā sāk piedzīvot tādu māksliniecisko augšupeju. Ir bijuši vairāki koncerti jau šajā sezonā, kas uz mani atstājuši lielu iespaidu, bet

pagājušajā sezonā uz mani vislielāko iespaidu atstāja koncerts 1. martā, kad tika atskaņots Riharda Vāgnera "Tristana un Izoldes" otrais cēliens, kur Izoldes lomu dziedāja Irēna Teorīna, kas ir pasaulē atzīta Vāgnera dziedātāja.

Un tas tīri emocionāli sakrita ar laiku, kad Andrejs Žagars bija aizgājis mūžībā, un es atceros, ka viņš man savulaik stāstīja, ka viņš vēlētos Latvijas Nacionālajā operā uzvest "Tristanu un Izoldi". Viņš bija noskatījis Irēnu Teorīnu kā galvenās lomas atveidotāju un savulaik pat bija uzaicinājis viņu dziedāt Brindhildas lomu Viestura Kairiša un Korneliusa Meistera " Zigfrīda" iestudējumā. Man tas šķita arī ļoti simbolisks koncerts. 

Lauma Malnace: Tas noteikti bija Francisa Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" iestudējums Latvijas Nacionālajā operā. Pilnīgs tāds mākslas katarses pārdzīvojums. Domāju, viens no spilgtākajiem iespaidiem Latvijas Nacionālajā operā vispār, ko esmu piedzīvojusi.

Tā tika pasniegta kā repertuāra vēsma, tomēr 20. gadsimta klasika, kura mūsu operas repertuārā nav daudz pārstāvēta.

Bija liels prieks par ziņu, ka tiks uzvesta. Tā nav tipiskā opera ar klasisko mīlas trīsstūri un spraigām ārijām, tā ir formas ziņā neparasta opera ar lielu tuvību garīgai mūzikai, kurā ir ārkārtīgi daudz psiholoģisku slāņu, ārkārtīgi daudzveidīgi un dziļi, bet viņi ir iekodēti pašā partitūras būtībā, līdz ar to ir nepieciešama neparasta forma, lai to operu uzvestu.

Tā man liekas arī bija veiksmes formula, ka tika uzaicināta komanda no Francijas ar režisoru Vensānu Busāru priekšgalā. Viņš, man liekas, atrada to veiksmes formulu, radot galvenokārt telpu, fizisko un emocionālo telpu, gan darbības ziņā, gan skatuviskā ziņā, kurā šai ārkārtīgi spēcīgajai mūzikai arī uzplaukt.

Mans gada mūziķis

Kuru no individuālajiem sniegumiem vēlaties izcelt šajā gada?

Ilze Aizsilniece: Individuālajā sniegumā, jā, bet tur ir par darbu ansamblī, un man jāsaka, tieši par darbu ansamblī ļoti esmu sekojusi līdz Ivara Bezprozvanova darbam ka čellistam. Domāju, ka viņa sniegums gada garumā ir bijis ļoti nozīmīgs.

Tas ir brīnišķīgi, ka Ivars Bezprozvanovs ir nominēts, un es arī ļoti priecājas par to, ka Mārtiņš Zilberts ir nominēts.

Mārtiņš Vanags: Ja man būtu jāizceļ kāds viens veikums, es visdrīzāk tomēr paliktu pie Andra Pogas kā diriģenta, jo, manuprāt, simfoniskajam orķestrim ir vajadzīgs spēcīgs mākslinieciskais vadītājs. Visi zinām stāstu par to, kā Mariss Jansons pacēla Oslo orķestri, kas līdz tam nebija plaši pazīstams, vai Andri Nelsonu ar Birmingemas orķestri, kurš salīdzinoši vairāk pazīstams nekā Oslo orķestris. Es, protams,

novēlu tādu pašu likteni arī mūsu Nacionālajam simfoniskajā orķestrim, bet tas, ko es esmu sajutis, ir tādu diriģenta māksliniecisko vadību simfoniskajā orķestrī.

Es nezinu, vai tas kvalificējas kā individuāls sniegums saskaņā ar Mūzikas balvas kritērijiem, bet katrā ziņā es tur saskatu konkrētas personas nopelnus.

Lauma Malnace: Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine. Viņa gan vairāk pazīstama klausītājiem, sadarbojoties ar Māri Kupču, bet es domāju, viņas balss iespējas, tehniskā meistarība, stila izjūta un izpratne par mūziku viņai ļauj arī dziedāt plašu repertuāru. Forši, ka viņa ir nonākusi diriģenta Māra Sirmā redzeslokā, kad viņa dziedāja Tālivalda Ķeniņa jubilejas koncertā ar kori "Latvija" solo partiju. Tagad būs arī koncerti 21. martā Sv. Pētera baznīcā, kur ar Valsts kori viņa izpildīs solo partiju iespaidīgajā Riharda Štrausa Vācu motetes atskaņojumā. 

Mani novērojumi

Vai esat pamanījis kādu tendenci mūzikas dzīvē šīgada balvas kontekstā?

Ilze Aizsilniece: Mūsu komponistu jaundarbi. Es domāju, ka tas, pateicoties, protams, Latvijas simtgadei, ka bija iespēja atbalstīt mūsu komponistu radošo darbību. Arī viens no nominantiem kategorijā "Gada jaundarbs" ir Andra Dzenīša darbs, ko man arī bija iespēja klausīties pagājušogad septembrī Dzintaru koncertzālē, to izpildīja Gidons Krēmers, "Kremerata Baltica" un diriģents Ibrahimovs.

Ļoti brīnišķīgs koncerts un brīnišķīgi, ka viņi izvēlējušies Andra Dzenīša darbu, kurš arī guvis nomināciju.

Lauma Malnace: Tās jaunās vēsmas nāk, bet nāk lēnām. Mēs tomēr esam vairāk neoromantisma domāšanā audzināti, un mēs tajā jūtamies ļoti ērti un labi, tā kā būtu vērts mūs izkustināt no šiem ērtajiem soliem. Tās izkustināšanas notiek varbūt marginālos veidos, kaut kādos mazajos festivālos, tad ir mazās grupiņas, kas to veido, bet tas tāds varbūt novērojams. Bet tas ir loģiski izskaidrojams, jo latviešu mentalitāte, būtība mākslā jau meklē to dvēselītes kustināšanu.

Mana neizpratne

Kas raisa neizpratni šajā nominācijā kopumā?

Mārtiņš Vanags: Angliski ir teiciens "elephant in the room", proti, tas nozīmē to, ka ir kāds nozīmīgs jautājums vai problēma, kas ir liela un ir mūsu acu priekšā, bet mēs mēs par to nerunājam. Manuprāt, šāds jautājums ir mūzikas festivāla "Rīga–Jūrmala" atzīmēšana vai, pareizāk sakot, neatzīmēšana Mūzikas balvas nomināciju sarakstā. 

Es varu iedomāties žūrijas sēdi, kur skatās, kas ir bijuši festivāla viesi, ka tur bija Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Izraēlas filharmonijas orķestris, Londonas Simfoniskais orķestris – visā pasaulē pazīstami izpildītāji. Jautājums varētu būt tāds: vai šie pasaules slavenie vārdi, vai tas nav drīzāk kā tāds kosmosa kuģis, kas nolaidies Latvijas kultūrtelpā, kurai ar to īstas saistības nav, un tas ir kaut kas, kas  būtu jāskata nošķirti.

Lauma Malnace: Man bija ļoti duālas sajūtas, ieraugot kategorijā "Gada koncerts" koncertu ar nosaukumu "Dialogs ar Mocartu", kas notika 18. janvārī Lielajā ģildē, ko diriģēja Olari Eltss un spēlēja "Sinfonietta Rīga" un pianiste Irina Zaharenkova.

Tieši es domāju par šo pianisti, jo atceros šo Mocarta klavierkoncertu, kas bija tāds ārkārtīgi tāds pelēcīgs, jo tā simfonija, kas skanēja pēc tam, bija tiešām brīnišķīga. Par Mocarta simfoniju – jā, bet par Mocarta klavierkoncertu – noteikti nē. Liela vienas krāsas līnija, diezgan liela neizteiksmība.  Tieši šīs pianistes sniegums mani neuzrunāja.

Ārpus borta

Vai vēlaties izcelt kādu mūzikas notikumu, kurš nav nominēts Lielajai mūzikas balvai?

Lauma Malnace: Diriģents Valdis Butāns. Kaut gan 2017. gadā viņš ieguva Mūzikas balvu kopā ar orķestri "Rīga". Man liekas, ka viņš pēdējos gados īpaši progresējis un tiešām audzis.

Viņš man liekas viens no profesionālākajiem diriģentiem Latvijā ar to, kā viņš pieiet katram skaņdarbam, kā redz partitūru, spēj to izstrādāt visos līmeņos.

Kā viņš veido programmas, cik interesantu repertuāru vienmēr atrod. Man liekas, ka viņš ir tāds nepietiekoši novērtēts. 

Mārtiņš Vanags: Ja man būtu jāmin kaut kas pavisam konkrēti, es tiešām pie gada koncertā noteikti nominētu simfoniskā orķestra koncertu ar Irēnu Teorīnu, kur skanēja Riharda Vāgnera "Tristana un Izoldes" otrais cēliens. 

Rihards Vāgners, kā zināms, ir komponists, kas mūsu opernamā patlaban nav īpašā cieņā. Iespējams, jaunā operas vadība to mainīs, bet nu katrā ziņā "Tristana un Izoldes" pat viena cēliena atskaņojums ir ļoti nozīmīgs Latvijas mūzikas dzīvē. 

Riharda Vāgnera nopietno muzikālo drāmu atskaņojums, pat fragmentārs, manuprāt, ir kaut kāda tāda kultūras pieredze, kas būtu ar visiem spēkiem jāveicina.

Ilze Aizsilniece: Man ļoti patika daudzi koncerti, bet es nepretendēju zināt labāk kā brīnišķīgie komisijas locekļi ar Andri Vecumnieku un priekšgalā. Es domāju, ka viņi zina un prot novērtēt. Visi koncerti, ko pagājušā gadā man izdevās Rīgā apmeklēt, gan kamermūzikas koncerti, gan arī lielās simfonijas, es domāju, ka bija brīnišķīgi. Rada tikai prieku.

KONTEKSTS:

"Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē ceremoniju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un vēlāk arī Latvijas Televīzijā.

Lielās mūzikas gada balvas 2019 nominanti

Gada uzvedums

  • Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB))
  • Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
  • Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB)

Gada jaunais mākslinieks

  • Pianists Edgars Cīrulis
  • Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine
  • Saksofonists Aigars Raumanis

Gada koncerts

  • Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
  • Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
  • Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”)

Balva par izcilu interpretāciju

Balva par izcilu sniegumu gada garumā

  • Čelliste Gunta Ābele
  • Dziedātājs Rinalds Kandalincevs
  • Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Balva par izcilu darbu ansamblī

  • Čellists Ivars Bezprozvanovs
  • Ērģelnieks Aigars Reinis
  • Pianists Mārtiņš Zilberts

Gada jaundarbs

  • Andris Dzenītis “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs
  • Santa Ratniece “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns
  • Gundega Šmite “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti