Velgas Kriles krājums “Sikspārnis. Rekviēms” regulē katra lasītāja personiskās attiecības ar nāvi un palīdz lasītājam pieņemt savu mirstīgumu. “Īsts ir vienīgi mirklis, negaidi vairāk par to” – arī šīs rindas ne vien pieder dzejniecei Velgai Krilei (1945–1991), bet kaut kādā mērā arī trāpīgi raksturo viņas – vienlaikus spēcīgas autores un trausla cilvēka – dzīvi un radošumu.
Autora ziņas
Juris Kunnoss (1948–1999) padomju Latvijas dzejas ainā ir tik spilgts un pašpietiekams autors, ka šķiet nepareizi pieskaitīt viņu jebkādām kustībām, tradīcijām, kultūrām un subkultūrām. Kādai Intas Čaklās recenzijai dots nosaukums “Kas dzīvo vārdos”, tādējādi uzsverot Kunnosa valodas dažādību un bagātīgumu.
„Cienījamo lasītāju” svētku izlasē par Hermaņa Marģera Majevska pirmo dzejas krājumu "Atvadīšanās no upes" un iepazīstināsim klausītājus arī ar šī visnotaļ unikālā autora dzejas rindām.
Pusmūža krīze kā pārejas stāvoklis sevis apzināšanās procesā cilvēku var piemeklēt vecuma robežā no 35 līdz 64 gadiem. Psihoterapeiti šo parādību raksturo kā psiholoģisko krīzi un saista to ar pieaugošo vecumu, savas mirstības apzināšanos un nesasniegtajiem mērķiem. Šo tēmu savā personālizstādē "Beigas” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls” risina mākslinieks Kārlis Vītols.
Rīgas Starptautiskā kinofestivāla industrijas tīklošanas pasākuma “ZIP-Meeting” ietvaros norisinājās pirmā Baltijas kinoskolu tikšanās. Pieredzes apmaiņas un nākotnes sadarbības iespēju seminārā Rīgas Kinomuzejā tikās Latvijas Kultūras akadēmijas, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas, augstskolas RISEBA un Baltijas Filmu un mediju skolas speciālisti.
2. un 3. novembra vakarā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un "Kino Bize” aicina uz filmu retrospekciju, kuru autore ir režisore, rakstniece un kultūras teorētiķe Krisa Krausa. Jaunākajā pētnieces darbā "Sociālās prakses” sajaucas literatūra un kritika, sarunas starp draugiem, biogrāfijas un autobiogrāfijas žanri, tā pētot mākslas dzīvi antropoloģiskā griezumā.
Turpinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls. 24. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace” Ziemeļvalstu filmu programmas "Nordic Highlights” ietvaros īpašas filmas seanss: tiks izrādīta norvēģu drāma „Ūteja, 22. jūlijs”. Tā stāsta par dramatiskajiem notikumiem Ūtejas salā Norvēģijā, kad labējais ekstrēmists Annešs Breivīks nogalināja 77 Norvēģijas Darba partijas jauniešu vasaras nometnes dalībniekus.
''Aplis ir noslēdzies.'' Ar Latvijas teātra patriarha Eduarda Smiļģa vārdiem pagājušajā nedēļā iesākās un arī noslēdzās devītais Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves mākslas festivāls "Patriarha rudens". Tas deva iespēju novērtēt jauno teātra, audiovizuālās mākslas un laikmetīgās dejas horeogrāfijas studentu un absolventu rudens ražu, un galveno balvu ieguva režisors Matīss Budovskis par izrādi "Dzērājs".
Galerijā "Low” atklāta ilustratora Māra Bišofa izstāde, kuras nosaukums "Sirām Sfošib” varētu kalpot par mēles mežģi dikcijas uzlabošanai. Izstādē "Sirām Sfošib”, kas pirmām kārtām ir mākslinieka vārds un uzvārds spoguļrakstā, iekļauti zīmējumi ar zīmuli un filigrāni gleznojumi uz galerijas sienas. Gan šajā izstādē, gan Māra Bišofa darbos sociālajā vietnē “Facebook” pamanāmi latvietības un pārprastās latvietības koncepti – zemnieks, kurš sēž ratos un plītē zirgu ar pātagu; bērnam rokās grāmata "Tēvu valoda".
Galerijā "Alma” izvietota mākslinieka Andra Brežes izstāde "Īsie stāsti”, kurā izmantoti gan jau esoši jeb "ready-made” objekti un to fragmenti, gan darināti jauni. Iekļauti asprātīgās un ironiskās tēmās, tehniski filigrāni veidotie priekšmeti gan savstarpēji saspēlējas, gan pilda autora piešķirto lomu katrs par sevi.
13. Baltijas triennāli pirmo reizi pasākuma vēsturē organizē visas trīs Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija. Laikmetīgās mākslas centrā "kim?" notiek pēdējā no triennāles daļām, noslēdzot izstāžu un performanču ceļojumu, kurš iesākās Viļņā un turpinājās Tallinā. Vairāk nekā 40 mākslinieku no Skandināvijas, ASV, Lielbritānijas, un, protams, Baltijas risināja vienotu tēmu: kā atbrīvoties no tām uzskatu un pieņēmumu shēmām, kuras allaž likušās likumsakarīgas un loģiskas.
Dzejas dienu programma literatūras cienītājiem uzdeva ne to vieglāko uzdevumu – pasākumu bija tiešām gana daudz, tāpat arī norises vietu. Viens no simboliskā ziņā īpašākajiem vakariem bija Baltijas dzejas vakars, kurš bija veltīts triju kaimiņvalstu simtgadēm un kurā ar lasījumiem uzstājās galvenokārt lietuviešu un igauņu dzejnieki, viņu darbus latviešu valodā klausītājiem piedāvāja mūsu tulkotāji un atdzejotāji. Starp uzlūgtajiem viesiem bija arī lietuviešu dzejnieks Toms Venclova.
Noslēdzot sarunu ciklu ar bijušajiem un esošajiem Valsts Kultūrkapitāla fonda (turpmāk tekstā – VKKF) ekspertiem, piedāvājam sarunu par pieredzi Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas darbā. Tajā piedalās diriģents un mūziķis Normunds Šnē un muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.
Turpinot sarunu sēriju ar kādreizējiem un arī esošajiem Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) ekspertu komisiju dalībniekiem, pārrunājām situāciju visai interesantā radošās darbības laukā: tā dēvētajā starpnozarē. Par starpnozares specifiku un tās vērtēšanas kritērijiem sarunājāmies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieci, literatūrzinātnieci Sigitu Kušneri un publicistu, tīmekļa žurnāla “Satori” galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu.
Šonedēļ tiek atzīmēta Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 20 gadu jubileja. Turpinot sarunu ciklu ar dažādu nozaru ekspertu komisiju dalībniekiem, par darbu un pieredzi literatūras nozares projektu vērtēšanā uz sarunu aicināta literatūrkritiķe, tulkotāja un Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle Ieva Kolmane (viņa strādājusi divos VKKF ekspertu sasaukumos) un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš eksperta pienākumus beidza pildīt šī gada februārī.
Valsts Kultūrkapitāla fonda (turpmāk tekstā – VKKF) logotips redzams pirms teju katras nozīmīgas filmas, kura uzņemta Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā. VKKF ekspertu komisijas dažādos sasaukumos ir rūpējušās ne tikai par lielbudžeta darbiem, mērot tām nepieciešamo finansiālo atbalstu, bet arī par studentu diplomdarbiem, īsfilmām un projektiem televīzijā.
Leonīda Cipkina romāns "Vasara Bādenē" ir sarakstīts 20. gadsimta 60.–70. gados Maskavā, vēlāk pārsūtīts uz Rietumiem, līdz 1982. gadā tas iznāk Ņujorkā, septiņas dienas pirms tā autora – pataloganatoma, rakstnieka-autodidakta nāves Maskavā. “Vasara Bādenē” pēc iznākšanas iemantoja plašu lasītāju slavu un to tulkoja visās lielajās literatūras valodās. Nu, pateicoties Ulda Tīrona veikumam, arī latviski.
Jūlija beigās kultūras notikumi sauc ārpus Rīgas centra un pašas galvaspilsētas - baudīt skaņas instalāciju Cēsīs, praktizēt prāta brīvību Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā, klausīties izcilu grupu koncertus vai piedalīties radošajā darbnīcā. Savus kultūras ieteikumus piedāvā "Kilograms kultūras" žūrijas loceklis Toms Treibergs.
Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle arvien aicina iepazīties ar dažādu valstu mākslinieku darbiem astoņās norises vietās. Daļa no darbiem ir vērojami arī pilsētvidē, ne tikai izstāžu zālēs – tā, piemēram, Zimbabvē dzimušā nīderlandiešu mākslinieka Džeimsa Beketa veidotā instalācija "Pilsdrupas”, kura atrodas blakus kādreizējai Latvijas Universitātes bioloģijas fakultātei Kronvalda parkā.
Galerijā “Low” atklāta jaunās mākslinieces Kerijas Arnes izstāde „Traģisks pārpratums”. Tās galvenais varonis – Ceriņa kungs īsziņā atzīstas jūtās savai izredzētajai. Kamēr viņš gaida atbildes signālu, Ceriņš steidz izplānot kopīgu nākotni. Diemžēl atbilde nobeidz gan Ceriņu, gan komiksu par šo traģisko situāciju.