Krūmmellenes cenšas glābt ar laistīšanu
"Šobrīd mums apkārt notiek pretsalnu laistīšana ar principu, ka ap krūmiem tiek apsaldēta ledus kārta un iekšā pie zieda saglabājas 0 grādu, tas viss notiek ar ūdeni. Patēriņš ir liels – aptuveni 30 kubikmetri uz hektāru stundā," stāstīja "Abullāču" pārstāvis Emīls Kantāns.
Laistīšanas sistēma var pasargāt augus 100%, ja temperatūra nav zem -5 grādiem, ja ir lielāks sals, tad gan zaudējumi ir neizbēgami.
"Iepriekšējā gada maija salnas bija īpaši ekstrēmas, jo dažās vietās tika zaudēta pat 100% raža. Mūsu platībās bija lauki, kur zaudējām 50%, bija atsevišķas vietas, kur 100% tika zaudēta raža. Šobrīd ir tā, ka nākamā nakts solās būt auksta, bet jācer, ka šis maijs nebūs tik auksts kā iepriekšējā gadā," atzina Kantāns.
Augļkopji un ogu audzētāji – lielākā riska kategorija
Arī citi ogu un augļu audzētāji norāda, ka bailes no salnām ir, īpaši ņemot vērā, ka ceturtdienas naktī tās solās būt vēl bargākas.
"Pašreiz metrologu prognozes piepildījās diezgan precīzi. Ziemeļvidzemē un Latgalē šīs salnas bija, kā prognozēts -2 vai -3 grādi," norādīja "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Bērziņš.
Lielākais uztraukums ir augļkopjiem, ogu audzētājiem, tie ir lielākā riska kategorija.
Ja temperatūra sasniegs prognozētos -5 grādus, tad visvairāk cietīs ābeles, plūmes, ķirši, dzērvenes, krūmmellenes un zemenes.
Zemnieki, kuriem ir plaši lauki ar šīm kultūrām, risinājumu nav – atliks vien noskatīties, kā ziedošie lauki nosalst.
"Augkopji vēl var dūmu sveces izmantot; ir atsevišķas metodes mazākām platībām, bet lielākām platībām īsti risinājumu nav. Pašiem zemniekiem vajag izvērtēt riskus.
Nepieciešams varbūt audzēt kultūras, kas ir salizturīgas, varbūt ir mazāka raža, bet izturīgākas pret salu," pauda Mareks Bērziņš.
Pērn lielās salnas zemniekiem radīja simtiem tūkstošiem eiro lielus zaudējumus, daļu kompensēja valsts. Vai šogad zemniekiem nāksies vērsties pēc palīdzības, rādīs nākamā nakts un arī turpmākās salnas.
